Māras.Ūsiņi.

2693 0

Māras diena

Māras ir viena no pazīstamākajām un visvairāk godinātajām latviešu dievībām. Pēdējos gadsimtos ir veidojušies tautas ticējumi, kuros atrodamas ziņas par vairākām Māras dienām gada garumā. Ziemas Māra minēta 2. februārī, pavasara jeb Kāpostu Māra – 25. martā, vasaras Māra – 2. jūlijā, Lielā Māra – 15. augustā, Mazā Māra – 8. septembrī, Rudens Māra – 1. oktobrī. Saules kalendārā Māra ievada Veļu laiku.

Māras dienai ir četras galvenās iezīmes, kas aptver Māras darbību sētā un darbā. Māras diena ir arī maizes diena, jo arī pati Māra ir maizes cepēja. Māras diena ir r arī lopu diena. Visa dzīvā un nedzīvā radība ir Māras ziņā, bet sētas dzīvniekos sevišķi izcelta Māras gādība par govīm, aitām. Māras diena ir arī tirgus diena, kas uzsver Māras gādību par visu vielisko pasauli, ieskaitot saimniecisko rosību. Māras diena arī ir jaunu ļaužu pēdējā lūkošanās un precību diena.

Māras raksturīgās krāsas ir melna, balta un arī sarkanbrūna. Ar Mārām saistās ziedi rudās, bērās brūnās, un pelēkās krāsās. Parasti putni aiz kuriem iedomājami slēpjas Māra ir zīle, balodis, žagata, rauduve.

Pavasara jeb Kāpostu Māras (25. martā) Latgalē sauca par blauščiņu, citur tomēr šīs dienas parastais nosaukums ir Kāpostu Māra vai arī Kāpostnīca. Tas tāpēc, ka šīs dienas tradīcijas bieži vien saistās ar kāpostiem. Pavasara Māras dienā arī mostas visi kukaiņi.

Rudens Māra ( 1. oktobrī) gādā par gaidāmo ražu. Tuvojoties rudenim Māra briedē rudzus, miežus, griķus, zirņus, ābolus un citas dabas veltes.

Ticējumi.

Pavasara Mārās jāsēj kāposti, tad tie aug labi un garšīgi.

Kas Pavasara Mārās agri neuzceļas, tam lācis atdod savu miegu un padara par miega pūzni visu gadu.

Ja Pavasara Mārās sals, tad sals vēl 40 dienas.

Tautasdziesmas.

Mīļa Māra rudzus brida, Visu rītu mīļā Māra

Samta svārkus pacēlusi; Ar manīm ienaidā:

Kuru rudzu tā nolauza, Es iegāju maltuvē,

Tas uzauga zarodams. Labrītiņu nedevusi.

No debesīm nosalaižu Mīļā Māra govis skaita,

Ar sudraba virvītēm Vītolā sēdēdama.

Mīļās Māras šūpulī, Tā, Māriņ, mana govs,

Māmuliņas klēpītī. Kas par simtu atlikās.

Mīļā Māra, Piena māte Kam tie kalni, kam tās lejas

Dod man tavu labumiņu, Kam tie kupli ozoliņi?

Lai pieniņš govīm tek Dievam kalni, Mārai lejas,

Kā no Māras avotiņa. Bitēm kupli ozoliņi.

Mīklas.

1. Viena galva nabagam, 4. Pieci vērši kūtī,

Liela kāja vīriņam. Pēteris pie durvīm.

2.Māte kā blusa, 5.Divi badās, divi kratās,

Meita kā guba. Divi virsū skatās.

3.Barība runā,

Ēdāji klusu cieš.

Ēdieni.

Ziediņi.

Biezpienu sadrupina un pārlej ar uzvārītu vai nevārītu pienu, klāt ēd medus maizi. Mūsdienās var pārkaisīt ar kanēli.

Pigarica.

Siltā ūdenī iedrupina nobriedušas rupjas rudzu maizes mīkstumu un sīki sagrieztas garoziņas, pieliek medu vai cukuru, patur siltā vietā, lai uzrūgst.

Ēd kā saldo ēdienu ar pienu. Var dzert arī kā atspirdzinošu dzērienu.

Kupiņas.

Sausu biezpienu sadrupina, sajauc ar skābu krējumu un paniņām vai rūgušpienu. Klāt ēd maizi, medus maizi vai siļķi.

Ūsiņi.

Latviešu gadskārtu svinībās Ūsiņi ir mīļi gaidīta diena. Ūsiņš ir Saules zirgu braucējs. Atnākdams tas atnes zaļu zāli, kokiem lapas, bet galvenais viņš ierodas, lai vasarā rūpētos par zirgiem. Ūsiņi ir pirmā zirgu pieguļas nakts. Ūsiņos arī sējēji kaisa sēklu tīrumos. Blakus Ūsiņa svarīgākajam darbam – gādībai par zirgiem – nostājas viņa otrā īpašība, kas ir apdziedātas tikai dažas dainās.. Tā ir Ūsiņa gādība par bitēm. Ūsiņi latviešu gadskārtās iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu.

Ūsiņdienu vēl sauc arī par Jurģiem, Zirgu dienu, Zirgu Ūsiņu.

Ticējumi.

Ja Ūsiņu dienā līst tad trūks zāles.

Ja dzeguze deviņas dienas pirms Ūsiņiem sāk kūkot – būs silta un auglīga vasara.

Ja Ūsiņu dienā iet uz upi mazgāties – tad skauģi nevar noskaust.

Ūsiņu dienā jāietur maltīte ar cietām olām, gaļu un alu, lai lopiem visu nākamo gadu labi klātos.

Ja pirms Ūsiņiem ir pērkons – būs bada gads.

Ūsiņos jāvāra cūkas kāja, lai saime būtu mudīga.

Tautasdziesmas.

Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Pa kalniņu Ūsiņš jāja

Nāc ar mani pieguļā; Ar akmeņu kumeliņ

Es guntiņas kārējiņš, Tas atnesa kokiem lapas,

Tu kumeļu ganītājs. Zemei zaļu ābuliņu.

Ūsiņš savus divus dēlus Devu, devu Ūsiņam,

Darbiņam radināja; Ko es biju solījuse;

Vienu sūta pieguļā, Melnu gaili, sarkan’seksti,

Otru arti tīrumā. Ar visiem nadziņiem.

Ūsiņam gaili kāvu Tumša nakte, zaļa zāle,

Deviņiem cekuliem, Laukā laižu kumeliņu:

Lai aug mana miežu vārpa Nu, Ūsiņ, tava vaļa,

Deviņiem žuburiem. Nu tavā rociņā.

Mīklas.

1. Gaļas kalns, 2. Kas tas ir – dzeltens,

Dzelzs trepes. silts un mīksts.

Ēdieni.

Pentāgs.

1 ola, 1,5 ēdamkarote ūdens vai piena, 1 tējkarote kviešu miltu, sviests vai tauki cepšanai.

Sakuļ olu, pielej ūdeni, pieliek sāli un miltus. Visu samaisa un lej uz pannas taukos. Kad ola sāk sarecēt, ar karoti maisa, lai veidotos lieli kunkuļi.

Svīdenis.

Rupja maluma miltus samaisa ar ūdeni un sāli masā; 0,5 – 1cm biezumā, izspiež apaļas ripas, sabaksta bedrītes, liek uz plīts un cep, līdz virsa apkalst. Tad vāra karstos taukos gaiši brūnas.

Tuntuļu nozis.

Saldā pienā iekuļ kviešu miltus. Šķidro mīklu uzlej uz pannas un cep cūku taukos. Ēd ar sausiem kartupeļiem, kas aplieti ar krējumu.

Join the Conversation