Leons Batista Alberti

394 0

Untitled

Leons Batista Alberti

(1404. – 1472.g.)

Leons Batista Alberti audzis dižciltīgas un garīgi brīvas ģimenes atmosfērā. Beidzis humānista Barnicas pansionātu Padujā, vēlāk studē Boloņas universitātē. Alberti iegūst daudzpusīgu izglītību, kas renesanses laikmetam ir ļoti raksturīgi. Tajā pašā laikā – slimīgs kopš dzimšanas, taču spēja padarīt sevi fizisku stipru un veselu. Viņu piemeklē daudz neveiksmju un nelaimju (universitātes laikā mirst viņa tēvs, stipri iedragājot ģimenes materiālo stāvokli, viņam tiek nelikumīgi atņemts mantojums). Tas viss varēja novest viņu vientulībā un pesimismā, bet padarīja viņu atvērtu cilvēkiem un dz zīvei.

Leons Batista Alberti ir viens no daudzajiem renesanses humānistiem, kuram pateicoties māksla jaunajā kultūras domāšanā kļūst tikpat nozīmīgakā pasaules uzskats. Trīs viņa traktāti par glezniecību, arhitektūru un skulptūru ir mākslas teorijas kvintesence. Viņa traktāts par glezniecību ir daiļrades procesa analīze, tajā teorētiski tiek atklāta arī iespēja mākslinieciskajā procesā izmantot Bruneleski perspektīvas teoriju. Atrodoties Romas pāvesta dienestā, top Alberti traktāts par arhitektūru, kurā Vitrūvija ietekmē lasītājs tiek iepazīstināts ar antīko arhitektūru.

Florences Ručellai pilī (1446. – 1451.g.) Alberti nostiprina t.s. aristokrātiskās pils tipāžu, kurā akcentēts proporciju smalkums, nevis dekoratīvā pārbagātība. Tieši to Alberti arī akcentēja plašā traktātā. Pils rustika veido brīnišķīgu gaismēnu akcentu kopā ar gludajām pilastru virsmām un logailu tumšajām ēnām.

Pēc Gonzago pasūtījuma Alberti projektē Sv. Andreja baznīcu (1470. – 1472.g.) Mantujā. Tas ir pabeigtākais Alberti darbs. Attāli atgādinot Konstantīna baziliku, baznīca veido pagarinātu centrālo daļu ar sānu kapelām un transeptu. Visa projekta iecere balstās uz būvmasu spēka un formas kontrastiem un pretstatiem. Kapelas nišas mijas ar sienu dažādu biezumu. Ārpusē centrālā portāla arka „iespiesta” starp divām plakanām sienām, kuras līdzsvaro pilastri.

Nozīmīgākās celtnes: Ručellai pils (1451.g.) un baznīcas „Santa Maria Novella” inkrustāciju stilā veidotā fasāde (1470.g.) Florencē, Sv. Franciska baznīca Rimini (1468.g.), Sv. Sebastjāna bazn;ica (1472.g.) un Sv. Andreja bazn;ica (1494.g.) Mantujā. Viņš ir bijis arī zinātnieks, rakstnieks un mūziķis.

Join the Conversation