Jelgavas pils

611 0

GRĀFS ERNSTS JOHANS BĪRONS

nopirka Rundāles muižas kompleksu 1735. gada 26. jūnijā. Šā gada augustā Kurzemē ieradās Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. No septembra līdz decembrim tika slēgti līgumi ar namdariem, mūrniekiem, ķieģeļu dedzinātājiem, būvmateriālu piegādātājiem, podniekiem – krāšņu izgatavotājiem. 1735. gada novembrī tika sagatavots vecais ķieģeļu ceplis.

1736. gada janvārī bija gatavs būvprojekts. Projekta astoņas lapas atrodas grafikas krājumā “Albertina” Vīnē. Tajā ietilpst situācijas plāns, divi stāvu plāni, četru fasāžu un pils baznīcas altāra mets.

Pirmais būvperiods 1736.-1740.g.

1736. gada 24. maijā tika ielikts pils pamatakmens. 6. jūlijā pa abeigta pamatu būve, 13. oktobrī centrālais korpuss uzbūvēts līdz otrā stāva palodzei. Pilī strādāja 268 mūrnieki, bet Rastrelli pieprasīja 500. 1. novembrī darbi pārtraukti sala dēļ.

1737. gadā būvdarbus atsāka 12. aprīlī. 28. maijā bija pabeigts centrālais korpuss, 18. jūnijā sāka likt pārsegumu sānu korpusiem, jūnija beigās bija pabeigta centrālā korpusa jumta konstrukcija. Kad 10. oktobrī darbus pārtrauca, bija apjumts viens sānu korpuss, otro nosedza ar pagaidu jumtu. Bija gatavi arī staļļu pamati. Mūrēšanas darbi tika pabeigti 1737. gada 1. oktobrī. Pēc Bīrona ievēlēšanas par hercogu viņš lika būvi vienkāršot. Apdares materiālus izgatavoja Pēterburgas Celtniecības kancelejas galdniekmeistari un kokgriezējs A. Kamajevs, Ņevas ķieģeļu rūpnīcas podniekmeistars I.Ušakovs ar brigādi un gleznotājiem I.Mizinovu, I. Piluginu un I. Jevdokimovu. Vircavā strādāja austriešu podnieki. Apdares materiāli tika gatavoti arī Pēterburgā.

1738. gadā Jelgavas pils celtniecības uzsākšanas dēļ darbu apjoms saruka. Uz Jelgavu tika aizvesta arī daļa izgatavoto detaļu. Tomēr darbi virzījās uz priekšu, – tika mūrēti skursteņi un telpu velves, pabeigta apjumšana. Kopš 14. jūnija, kad tika uzsākta galvenās rezidences būve Jelgavā, darbi turpinājās lēnāk. Galdniekmeistars Egers bija pabeidzis ozolkoka paneļus 33 telpām un 13 ozolkoka parketus. Telpās tika ieklāti dēļu griesti, lai varētu sākt apmešanas darbus. Septembrī namdari ķērās pie ārējām kāpnēm. Bija uzsākta arī vārtu torņa būve.

1739. gadā vajadzēja veikt iekšējos apmešanas darbus, bet hercogs lika samazināt apmetēju skaitu un darbus vienkāršot. Stuka veidojumi tika izgatavoti tikai parādes kāpņu telpām un zālēm, citas telpas palika ar gludiem griestiem. Rundālē strādāja tikai desmit amatnieku. 1. februārī pēc Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas pavēles uz Kurzemi tika nosūtīti visi Pēterburgas kancelejas mūrnieki. Uz galveno rezidenci Jelgavā tika pārvestas Rundālei paredzētās detaļas – grieztās durvis, paneļi, parketi, austriešu podnieku krāsnis, Bartolomeo Tarsia uz audekla gleznotie plafoni un čuguna fasādes rotājumi, kas apskatāmi Jelgavas pils fasādē. Rastrelli būvdarbu vadīšanā palīdzēja N. Vasiļjevs. Par finansēm un organizēšanu bija atbildīgs Krievijas kambarkungs Ernsts Johans fon Butlars, kurš sūtīja uz Pēterburgu atskaites par darbu gaitu.

1740. gadā uz Jelgavu pārveda pils baznīcas kokgriezuma altāri. Domājams, ka pilī tikusi pabeigta telpu apdare, bet nav pielikti visi sienu paneļi un arī daļa krāšņu palika neuzstādītas, jo daudz materiālu atradies noliktavās.

Darbi tika pārtraukti pēc 20. novembra galma apvērsuma Krievijā un hercoga Ernsta Johana apcietināšanas un izsūtīšanas trimdā. Sagatavotie apdares materiāli un būvdetaļas aizsūtītas uz Pēterburgu. Izlauzta arī daļa iebūvēto detaļu – durvis, sienu paneļi un parketi.

Pils būvdarbos kopumā bija nodarbināti vairāk nekā tūkstotis dažādu profesiju amatnieku un strādnieku.

Otrais būvperiods 1762.-1770.g.

1762. gadā Ernsts Johans Bīrons tika apžēlots un atgriezās Kurzemē.

1764. gada janvārī par hercoga galma arhitektu tika pieņemts Johans Gotfrīds Zeidels, bet augustā – Frančesko Bartolomeo Rastrelli, kurš saņēma hercoga būvju virsintendanta amatu. Viņš šajā laikā sakārtoja savus būvprojektus un noformēja tos.

Tika nojaukts nepabeigtais vārtu tornis un aizsāktas staļļu ēkas. Darbi atsākti 1765. gadā. Latviešu galdnieki un namdari no domēņu muižām tika sūtīti uz Rundāli līdz pat 1768. gadam. 1765. gadā pilī strādājis galdnieks Blanks, tēlnieks Zībenbrods, atslēdznieks Šreibfogels.

1766. gada par galma arhitektu sāka strādāt dānis Severīns Jensens. Viņa stils konstatējams vārtu stabu izveidē un staļļu ēkās, kas atšķirībā no Rastrelli projekta taisnstūra plānojuma ieguva pusloka veidu. Pils ziemeļu fasādes loga atslēgas akmenī izveidots datējums – 1766. gada 16. maijs.

1768. gadā bija uzmūrēti vārti un uzstādīti kalumi.

Pils interjeru plānojums mainīts tikai nedaudz. Apvienojot piecas mazākas telpas, izveidota parādes ēdamistaba – Lielā galerija, bet pils baznīcas vietā izveidota deju zāle – Baltā zāle. No sākotnējiem pirmā būvperioda interjeriem saglabātas abas parādes kāpnes, mazā galerija, pirmā stāva vestibils un galerijas.

Interjeru stuka dekoratīvo apdari no 1765. līdz 1768. gadam veica Berlīnes tēlnieks un stuka marmora meistars Johans Mihaels Grafs ar brigādi – savu brāli Jozefu un palīgiem Baumani un Lancu. Divdesmit septiņās telpās izveidoti tēlnieciski dekorējumi, bet divās hercoga apartamentu telpās un zālē – mākslīgā marmora paneļi. Vispirms darbi sākti centrālajā korpusā. 1767. gadā pabeigta Marmora zāle un Zelta zāles marmora panno, datējums iegravēts durvju apmalē. 1768. gadā Grafs saņēma naudu par Balto zāli, Ovālo kabinetu un 22 kāpņu vāzēm.

Griestu gleznojumus izpildīja itāļu gleznotāji no Pēterburgas Frančesko Martini un Karlo Cuki. Viņi strādāja no 1766. gada augusta. No 1768. gada marta dokumentos parādās tikai Martini vārds. Iespējams, ka gleznotāji darbu bija uzsākuši agrāk, jo jau 1763. gadā tika ziņots par viņu aizbraukšanu no Pēterburgas. Frančesko Martini savu pēdējo algu saņēmis 1769. gada martā. Astoņās telpās tika apgleznoti griesti un divās telpās arī sienas. Viens no griestu gleznojumiem gājis bojā. Sienu gleznojumi atsegti tikai vienā telpā – Lielajā galerijā. Hercoga kabineta sienu gleznojums atrodas zem četrām krāsu kārtām.

Pilī strādājuši zeltītājs Johans Endress, tēlnieks Zībenbrods, podnieks Šēfers, galdnieks Ekhofs, atslēdznieks Horstmanis, kapara kalējs Mēmels.

Hercogs pilī ieradās 1767. gada aprīlī un ar pārtraukumiem uzturējās līdz decembrim, kaut gan apdares darbi vēl turpinājās. Arī 1768. gadā pils bija apdzīvota. Pēdējie darbi veikti vēl 1770. gadā, kad J.M. Grafa zellis ielika spoguļus Baltajā zālē.

Join the Conversation