Šillera lugas “Laupītāji” analīze

2398 0

Šillera lugas „ Laupītāji” analīze.

1) Tēma – Reālā dzīve un tas, kā var rīkoties cilvēki mantas dēļ. Francis, vecākais dēls, ir gatavs melot, krāpties, lai tikai tiktu pie naudas. Viņš ir nežēlīgs, jo vienīgais viņa sapnis ir kaut tēvs ātrāk nomirtu.

2) Konflikts

Ārējais: Starp abiem brāļiem ( Kārli un Franci ) notiek sava veida konkurence pa to, kurš mantos tēva kroni un kļūs par nākamo karali. Saprotams pēc visiem likumiem kronis pienākas vecākajam, tātad Kārlim, bet Francis nav gatavs ar to samierināties un sāk apmelot brāli, la ai pats tiktu pie varas.

Iekšējais: Kārlis protestē pret to, ka viņu nepatiesi apvaino Francis, un viņš noraida visus despotisma radītos likumus un pasludina individuālu dumpi: „Lai es savu ķermeni spīlētu korsetē un savu gribu likumos! Likums licis līst gliemeža gaitā tam,. kas būtu lidojis kā ērglis. Likums vēl nav radījis neviena dižena cilvēka, bet brīvība veido kolosus un galējības.” Lugas varonis izsaka vēlēšanos mainīt Vācijas politisko sistēmu,. gāzt despotus un nodibināt republiku: ,,Lieciet mani priekšgalā pulkam tādu vīru kā es, un Vācija , kļūs par republiku, kurai pretī Roma un Sparta liksies sieviešu klosteris!”

3) Kompozīcija

Sarežģījums – Rodas tad, kad Francis cenšas nomelnot savu brāli Kārli, apmelojot to.

Despotiskajam Francim tas arī izdodas un tēvs atstumj Kārli.

Kāpinājums – Kārlis sāk protestu pret sava laika morāles normām tā, ka viņš sāk dzīvot bezbēdīga uzdzīvotāja dzīvi.

Kulminācija – Kārlis kļūst par laupītāju vadoni. Kārlis Mors nav vienkāršs laupītājs, viņš ir, politisks dumpinieks. Kārļa nodomi ir cildeni un tīri, viņš sapņo par sabiedrības pārkārtošanu. Viņš tirāniem atriebjas ar individuālā terora metodi. ,,Šo dimantu es novilku no pirksta finansu padomniekam, kurš goda vietas un amatus pārdeva vairāksolītājiem un skumjos patriotus dzina prom no savām durvīm. Šo ahātu es valkāju par godu melnsvārcim, kuru nožņaudzu savām paša rokām, kad viņš no kanceles gaudās par to, ka inkvizīcija tā pagrimusi.”

Atrisinājums – Taču Kārlis Mors nonāk pie pārliecības, ka viņa izraudzītais ceļš nedos vēlamos rezultātus. Viņa pakļautie un biedri negrib rēķināties ar viņa humānajiem un cēlajiem ideāliem. Tie laupa, nogalina bērnus un sievietes, un Kārlis beigu beigās ar šausmām novēršas no tiem. ,,Nelietīgi ir nogalināt bērnus! – nogalināt sievietes! – nogalināt slimos!” viņš izsaucas un, pārliecinājies par savu bezspēku, atsakās no dumpja: ,,Ak, es nelga, kas iedomājos pasauli darīt jaukāku ar briesmu darbiem un likumus uzturēt ar nelikumību! Es to dēvēju par atriebšanu un taisnību. Žēlastību, žēlastību zēnam, kas gribēja Tev aizsteigties priekšā! Tev vienīgajam pieder atriebšana. Tev nav vajadzīga cilvēka roka.” Pie tāda morāla sabrukuma nonāk Kārlis. Viņš padodas varas iestādēm.

4) Tēlu raksturojums

Kārlis – Jauneklis, kuru interesē grāmatas, uzkata ka nekas nav svēts Daiļrunīgais Kārlis Mors šajā lugā parādīja sabiedrībai acīs bargas apsūdzības, kuras skanēja revolucionāri. Patiesumā un dedzībā, ar kādu jauneklis kritizē vācu feodālismu, ietverta liela mākslinieciska patiesība.

5) Valoda

Darbā virza reālistiski notikumi. Valda liels sasprindzinājums visas lugas laikā. Lugā ir daudz dialogu. „Ā, kāpēc šāds jautājums Kārli ?” Nekas, tāpat vien atbild Kārlis.” Ir arī monologi daži. Tos pārsvarā veido Kārlis. Ir daudz spilgti apzīmējumi. Piemēram, nelga, gliemezis.

Join the Conversation