ekonomikas jēdzieni

1069 0

Absolūtā priekšrocība – ja kāda valstī var ražot kādu preci daudz efektīvāk nekā citā.

Aizdevums – nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.

Aizņēmums – finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana ar zināmiem noteikumiem. Naudas līdzeklis ko iegūst kā aizdevumu.

Aizvietotāji – preces, kuras apmierina līdzīgas vajadzības.

Akcija – vērtspapīrs, kas apliecina tās īpašnieka piedalīšanos attiecīgajā akciju sabiedrības pamatkapitālā, dod tiesības piedalīties tās pārvaldē un saņemt attiecīgu peļņas daļu – dividendi.

Akcijas nominālā vērtība – summa, kas uzrādīta akcijas sertifikāta priekšpusē.

Akciju kontrolpakete – akciju pakete, kas nodrošina tās īpašniekam kontroli pār uzņēmumu. Formāli vajadzētu 50 0% + 1 akcija. Taču uzņēmuma kapitāls bieži sadalīts starp daudziem sīkiem akcionāriem, tāpēc kontrolpaketes lielums var noslīdēt līdz 5 – 10% no visām akcijām.

Akciju kurs – cena, par kādu akcijas pērk un pārdod.

Akciju sabiedrības – uzņēmēj sabiedrības ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas. Tās galvenās īpašības:1) ierobežota atbildība (īpašnieki var zaudēt vienīgi tik daudz naudas, cik ir ieguldījuši); 2) viegli nodot tālāk īpašuma tiesības (to var izdarīt, pārdodot akcijas); 3)uzņēmuma pastāvēšana nav atkarīga no akciju īpašnieka maiņas.

Akcionārs – akciju īpašnieks, fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kartība ir iegādājušies akciju sabiedrības akcijas.

Akcīzes nodoklis – nodoklis atsevišķām precēm, kas tiek pārdotas valstī (tabakas izstrādājumi, degviela u.c.).

Akorddarbs – darbs, par kuru maksā pēc padarītā darba.

Akreditīvs – kādas kredītiestādes dokumentārs rīkojums citai kredītiestādei par naudas izmaksu.

Aktīvi – uzņēmuma resursi, kas jau iegūti dažādu darījumu ceļā un var tikt izlietoti peļņas gūšanai.

Alga – cena, ko nosaka par darbu. Alga ir strādnieka ienākumi par viņa darbu.

Alternatīva – viena no divām iespējām, kas viena otru izslēdz. Nepieciešams izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.

Amortizācija – pamatfondu pakāpeniska nolietošanās un to vērtības samazināšanās, pamatfondu vērtību iekļaujot ražojamās produkcijas vērtībā. Parāda pakāpeniska atmaksa.

Apdrošināšana – aizsardzība pret finansiālajiem zaudējumiem, dalot risku ar citiem.

Apgrozāmie līdzekļi – aktīvi, kas tiek izmantoti uzņēmuma ikdienas darbībā (krājumi, naudas līdzekļi u.c.) un kas uzņēmumā atrodas tikai īslaicīgi; tie ir naudas līdzekļi vai arī var tikt pārvērsti naudā, vai patērēti nākamā gada laikā.

Aprite – cikls, kas periodiski atkārtojas.

Apvienošanās – neatkarīgu uzņēmumu apvienošanās vienā.

Ārējie līdzekļi – nauda, ko firmas iegūst no ārējiem avotiem.

Arodbiedrība – sabiedriska darba ņēmēju organizācija.

Attīstības valstis – valstis, kurās reālais nacionālais ienākums uz vienu cilvēku ir ievērojami zemāks nekā attīstītajās valstīs.

Banka – uzņēmums, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos un izsniedz kredītus.

Bankas krīze, panika – likviditātes problēma, kas saistīta ar liela skaita noguldījumu izņemšanu, baidoties no bankas bankrota.

Bankrots – maksātnespējas situācijas risinājums; parādnieka likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.

Barters – vienas preces vai pakalpojuma apmaiņa pret citu preci vai pakalpojumu.

Bezdarba līmenis – rādītājs, kas salīdzina darba meklējošo cilvēku skaitu ar cilvēku skaitu tirgū.

Bezdarbnieki – cilvēki no 16 gadiem līdz pensijas vecumam, kuriem nav darba un kuri meklē darbu, ir reģistrējušies Nodarbinātības Valsts dienestā.

Bezdarbs – situācija, kad dala no ekonomiski aktīvajiem valsts iedzīvotājiem ir bez darba un viņi aktīvi meklē darbu, ir reģistrēti kā darba meklētāji.

Bilance – uzņēmuma galvenais finansu pārskats. Bilances pārskats parāda uzņēmuma aktīvu un pasīvu un to abu starpību konkrētajā brīdī. Aktīvs (kreisā puse) ir tā bilances dala, kas aptver visas materiālās vērtības, naudas līdzekļus un parādsaistības. Pasīvs (labā puse) – uzņēmuma paša kapitāls un parādu un saistību kopums.

Biznesa (lietišķās aktivitātes) cikls – uzņēmējdarbības ekonomiskais cikls, kurā uzņēmējdarbības aktivitātes pieauguma periodi mainās ar uzņēmējdarbības aktivitātes krituma periodiem, kas atspoguļojas ekonomisko rādītāju izmaiņās.

Biznesa plāns – menedžmenta paņēmiens, lai noteiktu jauna pasākuma mērķus un izvēlētos labākos ceļus, kā šos mērķus sasniegt.

Biznesmenis – uzņēmējs, veikalnieks, komersants.

Bizness – peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums; komerciāla darbība, komercija.

Boikots – atteikšanās sadarboties.

Brīvā tirdzniecība – jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.

Brīvā tirgus ekonomika ir ekonomika, kurā ekonomiskie lēmumi tiek pieņemti privātajās mājsaimniecībās vai privātajās firmās bez valsts iejaukšanās; tirgus darbojas pēc pilnīgas konkurences nosacījumiem.

Brīvosta – osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.

Brokeris – persona, kas vērtspapīru vai finansu tirgū veic starpniecības darījumus, starpnieks tirdzniecības operācijās.

Bruto – 1) preces svars kopā ar iesaiņojumu; 2) ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.

Bruto pelņa – pelņa pirms nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas.

Budžets – finansu plāns, kas summē ienākumus un izdevumus kādā laika periodā. Budžets ir sabalansēts, ja ienākumi ir vienādi ar izdevumiem. Ja plānotie izdevumi ir lielāki nekā ienākumi, tad budžetā ir deficīts. Ja ienākumi pārsniedz izdevumus, tad tādā budžetā ir pārpalikums.

Ceļojuma čeki jeb akreditīvi (vienas kredītiestādes rīkojums citai par naudas izmaksu). Tie ir čeki, kurus ar dažādu nominālo vērtību pārdod bankas un ceļojumu aģentūras. Pircēji samaksā čeka cenu un nelielu nodevu par pakalpojumu. Tie ir populāri tāpēc, ka atšķirībā no parastās naudas tos var atjaunot pat tad, ja tie tiek pazaudēti vai nozagti.

Cena – preces vai pakalpojuma vērtība izteikta naudā. Cena ir preces vērtības mērs.

Cikliskais bezdarbs – bezdarbs, kas rodas ekonomiskās lejupslīdes un depresijas laikā.

Cilvēku resursi – uzņēmuma personāls. Jebkurā organizācijā vissvarīgākie ir cilvēku resursi. Pietiekami cilvēku resursi nodrošina, ka vajadzīgajā laikā un vietā uzņēmumā strādās nepie ciešamais skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku.

Čeks -1) dokuments, ar kuru bankai dod rakstisku rīkojumu izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu notās personas tekošā rēķina, kas čeku parakstījusi; 2) darījumu apliecinošs dokuments, kurā ierakstīts preces nosaukums un par preci saņemtā naudas summa.

Dabiskais monopols – situācija, kura visefektīvākais ražotājs ir monopols. Dabiskie monopoli bieži ir komunālās saimniecības uzņēmumi.

Darba dalīšana – process, kurā plaši kompleksi darbi jāsadala daudzos nelielos darbos – operācijās, kuras var veikt strādnieki atbilstoši savai kvalifikācijai.

Darba koplīgums – vienošanās, ko līgumā noteiktajā kārtībā darbinieku arodorganizācija vai darbinieku pilnvarotie pārstāvji, ja arodbiedrības nav, slēdz ar darba devēju par darba samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem. Koplīgumu noslēdz rakstveidā uz nenoteiktu termiņu vai uz noteiktu laiku, kuru nosaka, pusēm vienojoties, vai uz laika periodu konkrēta darba veikšanai.

Darba lī īgums – rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku. Saskaņā ar to darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļauties iekšējai darba kārtībai vai darba devēja rīkojumiem. Darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu, darba apstākļus, kas paredzēti Darba likumu kodeksā un darba koplīgumā.

Darba ražīgums – darba efektivitātes mērs. Lai to izmērītu, ekonomisti aprēķina saražoto preču un pakalpojumu daudzumu uz vienu izmantoto resursu vienību.

Darba resursi – visi darbspējīgā vecumā esošie iedzīvotāji, bet kā ražošanas faktoru var uzskatīt tikai tos cilvēkus, kas nodarbināti vai arī meklē darbu.

Darbs – cilvēka jebkāda intelektuāla vai fiziska darbība, kas tiek mērķtiecīgi veikta, lai saražotu labumus un pakalpojumus

Debetkarte – jebkura karte, ko bankas vai citas kredītiestādes klients izmanto, lai uz sava rēķinā esošās naudas summas robežās saņemtu skaidru naudu vai pirktu preces un pakalpojumus uz kredīta.

Debitors – persona vai uzņēmums, kas aizņēmies naudu vai preces, parādnieks.

Deficīts – izdevumu pārsvars pār ienākumiem; nepietiekamība, trūkums.

Deflācija – lejupslīde; vispārēja palēnināta vidējā cenu līmeņa pazemināšanās vai paaugstināšanās finansu tirgū, to p

. . .

Join the Conversation