Apraksts:

Ievads Kodi un šifri mūs ir intriģējuši jau no seniem laikiem un kriptogrāfija vienmēr ir bijusi vienīgā ilgtermiņa atbilde uz jautājumu kā konfidenciālu informāciju paturēt konfidenciālu. Vēsturiski, kriptogrāfija vienmēr ir atradusies krēslas zonā, kas atdala konfidencialitāti kā līdzekli nodrošināt savas privātās dzīves neaizskaramību un slepenību kā intrigu avotu.

Darbs:

Datu aizsardzības problēmas.

Ievads
Kodi un šifri mūs ir intriģējuši jau no seniem laikiem un kriptogrāfija vienmēr ir bijusi vienīgā ilgtermiņa atbilde uz jautājumu kā konfidenciālu informāciju paturēt konfidenciālu. Vēsturiski, kriptogrāfija vienmēr ir atradusies krēslas zonā, kas atdala konfidencialitāti kā līdzekli nodrošināt savas privātās dzīves neaizskaramību un slepenību kā intrigu avotu. Pateicoties milzīgajam komerciālās, finansiālās un personīgās informācijas apjomam, datoru evolūcijas gaitā, kriptogrāfija ir iekļauta mūsdienu biznesā kā integrēta daļa, kuras uzdevums ir datu aizsardzības nodrošināšana.

Var nepiekrist A. Koana Doila varonim Šerlokam Holmsam, kurš reiz teicis: “Noskaidrojot, ka simboli aizvieto burtus un pielietojot likumus, kas ir vienādi visām slepenajām rakstībām, atrisinājums bija vienkāršs”
Pateicoties datoru pieaugušajam skaitļošanas ātrumam šo slepeno rakstību veidi vairs nav tik viegli atrisināmi un parastam datoru lietotājam ir pieejamas tādas kriptogrāfijas programmas, kuru atšifrēšana daudzu valstu drošības dienestiem vairs nav pa spēkam.

Mūsdienās debates par kriptogrāfijas lietderīgumu, galvenokārt notiek par Interneta vienotību, taču neizbēgami tās ir nonākušas arī pie debatēm par acīmredzamu pasaules drošības dienestu nespēju tikt līdzi pieaugošajam kriptogrāfijas produktu daudzumam, kas orientēti uz privāto sektoru. Pat ASV kriptogrāfijas izplatība ir novedusi valdību tik tālu, ka, lai nodrošinātu savu drošības dienestu pietiekamu darbību, tā spiesta piedāvāt tā saucamos Clipper čipsus valstī ražotajiem produktiem un ārzemēs ražotajai programmatūrai noteikt atslēgas garuma ierobežojumu. Tas viss pakļauj riskam tādas nozares kā e-pasts un elektronisko komerciju.
Ko dod kriptogrāfijas lietošana?

Kriptogrāfija – māksla izveidot un lietot kriptosistēmas.
Ko tad dod kriptogrāfijas lietošana?
• Privātpersonas un organizācijas var droši veikt savus finansu darījumus un komunikēties izmantojot Globālā tīmekļa starpniecību.
• Organizācijas var pārraidīt programmatūru, mūziku, filmas, ziņojumus un citas intelektuālā īpašuma formas izmantojot Internetu samazinot risku, ka šī informācija var nonākt pirātu rokās, tādējādi papildus aizsargājoties pret neautorizēta produkta lietošanu.
• Uzņēmumi spēj aizsargāt savu informāciju ar apziņu, ka tā paliks slēpta citu acīm.
• Uzņēmumi var ātrāk attīstīt produktus, pateicoties mūsdienu datu pārraides tehnoloģijām.


Kriptogrāfija kā līdzeklis, lai nodrošinātu vārda un domas brīvību

Valsts ierobežojošā likumdošana tādā jomā kā kriptogrāfija, kas palīdz aizsargāt personās tiesības uz privāto dzīvi, ir vērsta pret starptautiskajiem likumiem un normām, kas atzīst tiesības uz privāto dzīvi un runas brīvību kā vienas no pamata cilvēktiesībām.

Daudzās pasaules valstīs cilvēktiesību organizācijas, žurnālisti un politiskie disidenti ir visbiežākie valdību aģentūru, tiesu institūtu un dažu nevaldības organizāciju novērošanas mērķi. ASV Valsts Departaments savā 1996. gada ziņojumā “Par cilvēktiesību ievērošanu pasaulē”, ziņoja par plaši izplatītu nelegālu un nekontrolētu ziņu pārtveršanu, pieslēgšanos sakaru līnijām vairāk nekā 90 valstīs. Dažās valstīs tādās kā Hondurasa un Paragvaja valsts kontrolētās sakaru kompānijas pat aktīvi palīdzēja šo valstu specdienestiem novērot cilvēktiesību aizstāvjus. Taču šīs problēmas nevar attiecināt tikai uz attīstības valstīm. Piemēram Francijas pretizlūkošanas aģentūra ir nelikumīgi pieslēgusies žurnālistu un opozīcijā esošo partiju līderu telefoniem. Franču Commission Nationale de Contrôle des Interceptions de Securité pieļauj iespēju, ka Francijā gadā tiek nelegāli veiktas vairāk kā 100000 nelegāli pieslēgumi sakaru līnijām ar nolūku pārtvert interesējošos datus. Lielbritānijā ir bijuši vairāki gadījumi, kas atklāj, ka valdība novēro sociālos aktīvistus, arodbiedrības un cilvēktiesību organizācijas. Pat valstīs, kas tiek uzskatītas par nosacīti liberālām, kā Zviedrija un Norvēģija drošības dienesti regulāri nelegāli iegūst datus par organizācijām un privātpersonām.

Eiropas Parlaments 1998 gada janvārī apsūdzēja ASV Nacionālās drošības aģentūru par Eiropas komunikāciju masveida novērošanu kā vienu no vispasaules novērošanas sistēmas Ešelons (Echelon) prioritātēm. 1999. gada maija ziņojumā tika sīkāk paskaidrota šīs sistēmas darbība un tās pielietošana ekonomiskajā spiegošanā izsauca ES protestus.

Daudzas privātpersonas mūsdienās lieto kriptogrāfiju, lai garantētu savu komunikāciju un failu drošību pret novērošanu un pārtveršanu.
Cilvēktiesību pārkāpšanas cēloņi
Informācijas tehnoloģijas sarežģīšanās, ņemot vērā tās iespējas savākt, analizēt un apkopot informāciju par personām visā pasaulē ir radījusi prasību pēc likumdošanas, kas regulētu šo privāttiesību sfēru. mūsdienu elektroniskās datubāzes un datu pārraides apjomi ir dramatiski palielinājušas informācijas apjomu par katru personu. Datori, kas savstarpēji savienoti ātrdarbīgos tīklos, paaugstinātas skaitļošanas iespējas mūsdienās spēj radīt iespaidīgus dosjē par katru personu.

Dati rāda, ka cilvēktiesību neievērošana attiecībā uz personas privāto dzīvi, ir lielāki kā jelkad.
Galvenie faktori, kas ir izraisījuši šo iebrukumu personas privātajā dzīvē ir:
• Informācijas tehnoloģiju ātrums.
• Informācijas tehnoloģiju kapacitāte.
• Globalizācija – ir zuduši datu plūsmas ģeogrāfiskie ierobežojumi. Kā galveno globālās tehnoloģijas piemēru varētu minēt Internetu.
• Saplūšana – tehnoloģisko barjeru izzušana starp sistēmām. Modernās informācijas sistēmas ir ļoti viegli savietojamas ar citām informācijas sistēmām, un spēj savstarpēji apmainīties un apstrādāt dažādus datus.
• Multi-mēdija – informācijas datu pārraides un izteiksmes saplūšana, tā ka informācija, kas ievadīta vienā formā var tikt viegli pārvērsta citā formā.
Kriptogrāfijas ierobežojumi ASV
ASV kriptogrāfijas produkti tiek uzskatīti par militāro papildu aprīkojumu un tā eksports tiek stingri regulēts. Privātpersonai no ASV nav tiesības bez attiecīgu atļauju saņemšanas aizsūtīt, savu izveidoto kriptogrāfijas produktu, draugam ārzemēs nepārkāpjot ASV drošības intereses un likumus.

ASV kriptogrāfija tradicionāli tiek klasificēta kā munīcija un tādēļ parādās ASV Munīcijas Sarakstā ( U.S. Munitions List (USML)) , Starptautiskās Munīcijas Sarakstā (International Munitions List (IML)) un Tirdzniecības Kontroles Sarakstā (Commerce Control List (CCL).

Aplūkosim tuvāk kriptogrāfijas produktus kā tos saprot ITAR (International Traffics in Arms Regulations) ietvaros.
Kriptogrāfijas sistēmas, aprīkojums, sastāvdaļas, moduļi, integrētās shēmas, komponentes vai programmatūra ar spēju nodrošināt informācijas vai informāciju sistēmu slepenību vai konfidencialitāti ir uzskatāms kā Papildu militārais aprīkojums (Auxiliary Military Equipment).
Pie papildus militārā aprīkojuma nepieder kriptogrāfijas produkti un programmatūra kurā:
• Kriptogrāfijas funkcijas tiek izmantotas, lai aizsargātu programmatūras autortiesības.
• Speciāli izstrādātas kriptogrāfijas sistēmas, kuras tiek izmantotas bankās un naudas pārvedumu operācijās.
• Privātās kartes, kuru kriptogrāfija ir ierobežota un kuras lietojamas konkrētā iekārtā. Piemēram bankas automātā.
• Tiek izmantota, lai nodrošinātu ierobežotu pieeju datiem tādiem kā personas PIN kodi, taču netiek šifrēti teksti un dokumenti.
• Kas ierobežoti ar kodēšanas tehniku vai izmantoti datu saspiešanai.
• Ierobežoti, lai nodrošinātu radio uztveršanu, maksas televīzijas saņemšanu. Piemēram satelīttelevīzijas dekoderi.
• Programmatūra, kas izveidota, lai aizsargātu datorus no ļaunprātīgas to bojāšanas. Piemēram datorvīrusi.

Izveidojas situācija, kad profesors, kas pasniedz kādu priekšmetu, kas saistīts ar kriptogrāfiju, nav tiesīgs lasīt lekciju, ja auditorijā atrodas persona, kurai nav ārvalstu pilsonības. Kā kāzusu šajā lietā var minēt Bernsteina lietu, kuras izskatīšana notiek joprojām. Šajā gadījumā profesors Bernsteins saskaņā ar esošo likumdošanu nedrīkst publicēt sava darba rezultātus starptautiskos akadēmiskos izdevumos un virzīt savu karjeru.

Kādēļ ASV kriptogrāfijas ierobežošana ir arī vārda un domas ierobežošana? ASV Konstitūcijas Pirmais labojumus (The First Amendment) aizsargā zinātnisko izteiksmi (expression), ieskaitot tekstu, kas ir izteikts programmēšanas valodā. Tātad jautājums ir par to vai programmu valodas ir valodas, kuras var būt kā domu, ideju, viedokļu un emociju nesējs. Vārda brīvība tiek aizsargāta tad, ja kontekstā kurā tā tiek veikts izteikums, tas satur pietiekoši daudz sazināšanās elementus. Tāpat tiek aizsargāta jebkura komanda, ar kuru nodod ziņu un kura tiks saprasta. Pirmkods (Sorce code), ir vairāk nekā komanda, tas ir rakstīts augsta līmeņa valodā, kurai ir raksturīga izteiksme.
ASV apgabltiesa atzīst: “pirmkods sevī ietver augsta līmeņa valodu, kuru saprot datoru zinātnieki, matemātiķi, programmētāji un citi, kas zina šo valodu. Trenēts lasītājs var lietot šo valodu, lai apmainītos ar informāciju un idejām par kriptogrāfiju.” Šai definīcijai it kā vajadzētu atrisināt visus strīdus par to vai programēšanas valoda var kalpot kā domu un uzskatu līdzeklis, un ,ka to aizsargā ASV Konstitūcijas Pirmais labojums. Taču neskatoties uz šo atzinumu apgabaltiesa atteicās dot pilnu Pirmā labojuma aizsardzību tā iemesla dēļ, ka lielākais vairums cilvēku šo valodu neprot un neprot tajā ne rakstīt, ne lasīt. Taču, lai izteiksmes veids nonāktu Pirmā labojuma aizsardzībā, tas nav jāsaprot visiem sabiedrības locekļiem. Vārda brīvībai ir jābūt aizsargātai arī tad, ja tā ir saprotama tikai noteiktai sabiedrības daļai un sevī ietver tādu zinātnisku vai māksliniecisku komunikācijas veidu, kas nezinātājam var likties kaitinošs. Tā piemēram Pirmaiā labojuma aizsardzības sfērā ietilpst, abstraktā māksla, rokmūzika, garīgā mūzika, modernās dejas utt. Daudz vairāk, ir noteikts, ka tā aizsardzībā zinātniskā vārda brīvība atrodas tādā pašā mērā kā politiskā.
Tāpat kritiku netur arī spriedums, ka pirmkods var tikt transformēts objektā, programmā, tādējādi zaudējot Pirmā labojuma aizsardzību, tādā