:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Darba tiesības, komerctiesības

Darbs:

Darba tiesības, komerctiesības
Darba Likums (DL) Saeimā pieņemts 20.06.2001. Spēkā no 01.06.2002. DL ir izstrādātas ratificēto konvenciju un ES direktīvu darba tiesību jomā minimālās prasības. DL 1.p. noteikts, ka Latvijā darba tiesiskās attiecības regulē ne tikai republikas norm. akti, bet arī Latvijas saistošās starptautisko tiesību normas. “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”, “Darba strīdu likums”.
DL pārejos noteikumos noteikts, ka ar tā spēkā stāšanas 01.06.2002 spēku zaudējis likums “Par darba koplīgumiem”, bet dažiem pantiem noteikts cits spēkā stāšanās termiņš vai precizēti to piemērošanas noteikumi.
Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības, un ar darba attiecībām tieši saistītas attiecības.
Darba dev. un darbinieku savsarpējās tiesiskās attiecības dibināmas uz darba līguma pamata un darba likums, citi norm. akti, kas regulē darba ties. attiecības, ir saistoši gan darbiniekiem, gan visiem darba devējiem, neatkarīgi no to tiesiskā statusa (2.p)
Speciālie likumi – “par arodbiedrībām” “darba dev. org-ju un to apvienību likums” “valsts darba inspekcījas likums”.
Saskaņā ar DL darba tiesiskās attiecības regulē LR Satversme, Latvijai saistošās starptautisko ties. normas, DL un citi n.a.
Pamatprincipi saskaņā ar DL:
1.Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība
2.Vienlīdzīgu tiesību princips
3.Tiesības apvienoties organizācijās
4.Nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums
5.Soc. nodrošinājuma garantijas vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos gadījumos
Darba tiesību saistība ar citām tiesību nozarēm.
Starpt. darba ties. Gadījumā, ja starpt-kā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Dlikumā, piemērojami starp-kā līguma noteikumi.
Civillikums darba tiesībās ir piemērojams kā vispārējo tiesību avots, bet DL kā speciālās darba tiesību normas Likums uzsver darba tiesību saistību ar civiltiesībām, piem., arī jautājumā par darbinirka civiltiesisko atbildību, nosakot kopparādnieku solidāro atbildību par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem.
Civilprocesuālā kārtība
Administ. ties. Virkne pantu paredz atbildību par darbu, darba līguma noslegšanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu citās jomās saistībā ar darba attiecībām,piem., par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.
Sodu izpildes tiesībās-Latvijas Sodu izpildes kodess, regulējot ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbu, ievēro darba likumdošanas vispārējos noteikumus.
Krimināltiesībās – par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu. Arī kriminālsodi ir saistībā ar darba tiesiskām attiecībām.
Dienesti, kas Latvijā realizē iedzīvotāju darba iekārtošanu:
1.Jurid. personas, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci.
2.Nodarbinātības valsts aģentūra.
3.Darba dēvēju uzdevumi (katram jānodarbina 3-10 cilvēki), pienākums sadarboties ar NVD.
4.Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra
Bezdarbinieka pabalsti – par apdrosināšanu bezdarba gadījumam” (stažs 1 gads, sociemaksas pedējie 9 mēn.) stipend–25Ls, transp., īres kompensācija 1Ls dienā.
NA hierarhija (attiecināma arī uz darba tiesību avotiem)
1.Satversme
2.Likumi, MK noteikumi ar likuma spēku
3.MK noteikumi
4.Pašvaldību saistošie noteik.
Pašvaldību kompetence
Bezdarbinieku un darba meklētāju atbalsta likums noteic, ka pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:
1.Izstrādāt nodarbinātības plānu atiiecīgajai
teritorijai
2.Bezdarba samazin. preventīvo pasākumu īstenošana
3.Paredzēt bezdarbinieku iesaistīšanu projektos, kuri tiek finansēti no valsts vai starpt. organizāciju līdzekļiem.
Darba meklētājs – persona, kas zaudējusi bezdarbnieka statusu, kura neatbilst BID statusam, kurai uzteikts darba līgums (nav pabalstu, kursu)

Bezdarbinieku un dar. meklētāju atbalsta likums “par apdroš. bezdarba gadījumam”.
Darba koplīgums
Strādājošo tiesības uz darba koplīgumu nostiprinātas pamatlikumā – Satversmē (108.p). Jaunajā DarbaLikumā vairāk kā 30 pantos ir norāde uz darba koplīgumu kā darba tiesisko attiecību regulētāju.
Norādi uz darba koplīgumu satur virkne citu likumu :”par arodbiedrībām””par uzņēmējdarbību”u.c.
Darba koplīgums ir vienošanās, ko likumā noteiktā kārtība slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodb-bā.
Ģenerālvienošanos slēdz darba devējs vai to grupa. Darba dev. org-ja vai to apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai apvienību, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstīgs pilnvarojums vai tas paredzēts statūtos.
Vispārējie notikumi par darba koplīg.
1.Dar. koplīgums kā darba tiesisko attiecību regulētājs noteikts DL 1.pantā aiz satversmes, citiem norm.aktiem, kas norāda tā svarīgumu.
2.Darbinieku tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība; nav spēkā d.koplīguma noteikumi, kas pretēji norm.aktiem pasliktina darbin. tiesisko stāvokli.
3.d.koplīguma noteikumi attiecas gan uz darba devēju,gan darbin. uz koplīguma puses bez īpašas norunas, lai tas ievērotu un pildītu
4.D.koplīgum slēdzams rakstveidā.
Darba koplīguma projekta izstrādāšanai līgumslēdzējas puses:
1.Rīko sarunas 2.var pieaicināt speciālistus 3.uz paritātes pamatiem var izveidot darba grupas no pušu pilnvarotiem pārstāvjiem 4.ir tiesības darboties patstāvīgi
Likumā ir noteikts darba devēja pienākums pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma sniegt koplīguma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, vienlaikus nosakot informācijas saņēmēju pienākumu nodrošināt komercnoslēpumu saglabašanu.
Nozarē vai teritorijā noslēgtas ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana.
Darba līgums
Tātad darba līgums pieder pie Civiltiesiskajiem līgumiem. Atbilstīgi Civillikuma 2178.p.
“ar d.līgumu viena puse apņemas strādāt otrai pusei par atlīdzību”, bet jāievēro arī CL 2179.p. piezīme un pārējie apakšnodaļas noteikumi, kas uz visiem d.līgumiem attiecas tiktāl, ciktāl darba likumā reglamentētas darba attiecības, nav noteikts citādi.
Darba attiecības regulējošās normas un pamatnoteikumi noteic, ka darba līgumam Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā un citos norm.aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi.
Tiesisks mērķis – zināma darba veikšana par noteiktu atlīdzību. Civillikumā kā legāls kritērijs darba līguma norobežošanai no uzņēmuma (tajā skaitā arī no pārvadājuma, no graudniecības) līguma atzīta atšķirība starp darbinieka saistības mērķi (tas ir darbs vispār) un uzņēmēja (pārvadātāja, graudnieka) saistības mērķi – noteikta darba galarezultātu.
Dar.līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba dev. ir vienojušies par veicamo darbu, darba samaksu, darbinieku turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Līgumslēgšanas brīvprātības princips
Divpusējs līgums – darba līgums
Jēdzieni:bērns, pusaudzis, persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem.
Darba likuma pantos ir īpaši noteikumi dažām citām darbinieku kategorijām, kā līgumslēdzēju pusēm,piem., bezdarbiniekiem, kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļiem.
Pieņemšana darbā valsts iestādēs noteikta valsts civildienesta likumā, kas paredz konkursu uz ierēdņu vietām.
Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīksts nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņemuši darba atļauju norm.aktos noteiktajā kārtībā.
Darba devējs – fiz. vai jur. persona, kas nodarbina vismaz 1 darbinieku.
Sagatavojot darba līgumu, jāuzrada personu apliecinošu dokumenti – pase vai dzimšanas apliecība, ja nav sasniegts 16 gadu vecums kā arī ir pienākums iesniegt citus dokumentus norm.aktos paredzētajos gadījumos.
D.devējs var pieprasīt slēdzienu par veselības stāvokli. Vienīgais ierobežojums ir segt veselības pārbaudes izdevumus.

Darba līguma izbeigšana
1.Darbinieka uzteikums
2.D.devēja uzteikums
3.Darbinieku skaita samazināšana
4.Kolektīvā atlaišana
Citi darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamati:
1.Laika uz kādu noslēgts d.līgums noteicējums
2.Darbiniekā un d.devēja vienošanās
3.trešo personu pieprasījums, d.devēja nāve.
Saisinātu termiņu pieļaujamība d.devēja uzteikumam
Iespēja piešķirt darbiniekiem laiku jauna darba meklēšanai, pēc darba likuma uzteikuma.
Atlaišanas pabalsta apmēra noteikšana.
Likuma nostiprināts d.devēja pienākums paziņot d.līguma uzteikuma pamatojumu.
Darba devēja uzteikums
D.līguma uzteikums pēc d.devēja iniciatīvas atļauts rakstveidā un vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu Darba likuma 101.p. 1.daļa noteiktos gadījumos:
1.darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis d.līguma vai noteikto darba kārtību.
2.darb. rīkojies prettiesiski
3.Rīkojas pretēji labiem tikumiem
4.Darb., veicot darbu, ir alkohola u.c. reibuma stāvoklī
5.darb. nespēj veikt darbu veselības stāv. deļ.

LR Tiesu sistēma
Tiesu darbības principi:
Koleģialitāte;patiesīgums;Likumība;Tiesu neatkarība;Nepārtrauktības pr; nevainīguma prezumpcija;Motivācijas pr; Objektīvās izmeklēšanas pr; procesuālā ekonomija; tiesības pārsūdzēt lēmumus; Pušu līdzdalība; sacīkstes pr; Atklātums; Aizstāvības pr; Tiesnešu profesion.

Latvijā kā katrā demokr.valstī līdzās lik-nas varai un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.
Tiesu sistēmu Latvijā veido: rajonu( pilsētas) tiesa, apgabaltiesa, augstākā tiesa, satversmes tiesa.
Tiesu varu regulē sekojošie likumi: satversme, lik. „Par tiesu varu”, civilprocesuālie ,kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, lik. „Par bijušas Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu un personu sadarbības ...”
-Apgab-sas zemesgrāmatu nodaļu darbību regulē lik. ”Par tiesu varu”un citi lik., kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiesu saistīto tiesību nostiprināšanu zem.gr-ās;
-Satversmes tiesas darbību regulē-Satversmes tiesas lik.
Posms- ir tiesu sist. uzbūves jēdziens, ar kuru tiek noteikta konkr. tiesas vieta tiesu sist.-ā saistībā ar tās darbību

[1]  2  Tālāk