dabas resursi

918 0

Dabas resursi, ar kuriem ir saistīta projektējamā celulozes rūpnīca, un prognozējamā ietekme uz tiem

Rūpnīca ir cieši saistīta ar diviem Latvijas dabas resursiem jeb objektiem – Latvijas mežiem un Latvijas lielāko upi – Daugavu. No vienas puses, Latvijas meži ir rūpnīcas galvenās izejvielas – koksnes avots, no otras – iedarbības upuris, jo daļa mežu, it sevišķi rūpnīcas tuvumā esošie, tiks pakļauti tās gāzveida emisijas iedarbībai.

Līdzīgi ir ar ūdens resursiem – rūpnīca ražošanas procesa vajadzībām patērēs ūdeni no Daugavas pietekas Aiviekstes, bet ražošanas procesā radušos notekūdeņus novadīs ti ieši Daugavā. Tādēļ zemāk tiek dots īss šo resursu (objektu) raksturojums.

Dabas resurss: Latvijas meži (pēc H. Tuherma u.c. avotiem)

1. Latvijas mežu raksturojums

Latvijas meži un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajām valsts nacionālajām bagātībām, kas izveidotas cilvēka ilgstošas un mērķtiecīgas darbības rezultātā. Šie resursi izmantojami maksimāli ekonomiski efektīvi, ievērojot ilgtspējīgas (nenoplicinošas) mežu apsaimniekošanas principus. Ar mežu apklātās platības aizņem gandrīz pusi valsts teritorijas – 44,7%. Rūpnieciski izmantojamo mežu platība Latvijas republikā ir vairāk kā 2,888 milj. ha.

Ir acīmredzama vēsturiska tendence šīm platībām palielināties. Tā 1930. gadā ar mežiem apklātās platības aizņēma 23% valsts teritorijas, 1960. – 35% un patreiz 44,7%. Tām ir tendence palielināties arī tālāk līdz 50 – 55% uz lauksaimniecībā mazefektīvo vai neefektīvo zemju rēķina.

Latvijas mežainums ir nevienmērīgs, tas mainās no 29% (Jelgavas rajonā) līdz 62,6% (Ventspils rajonā).

Mežu piederība. Patreiz Latvijā turpinās zemes reforma un īpašuma atgūšanas process un līdz ar to palielinās privāto mežu platības un privāto mežu īpašnieku skaits (1.tabula). Valsts mežu platība ir samazinājusies no 80% 1935. gadā līdz 49,7% 2000 gadā, tātad patreiz privātie meži sastāda gandrīz pusi mežu kopplatības. Tiek prognozēts, ka nākotnē ap 50% mežu būs privātīpašumā un privāto mežīpašnieku skaits pārsniegs 154 400, bet vidējā mežīpašuma platība nepārsniegs 7.8 ha, kas radīs nopietnas problēmas šo mežu apsaimniekošanā. 1. tabulā uzrādītie citu īpašnieku meži (224,3 tūkst.ha), pēc valsts Meža dienesta 1999. gada datiem, sadalās šādi: pašvaldību meži – 118,7 tūkst.ha, pārējo īpašnieku meži – 60,7 tūkst.ha, brīvie meži – 44,9 tūkst.ha.

1.tabula

Mežīpašuma struktūra Latvijā

Ī p a š u m a 1935. gadā 1988. gadā 1994. gadā 2000. gadā

v e i d i 1000 ha % 1000 ha % 1000 ha % 1000 ha %

Valsts meži 1390,3 79,6 1744,9 63,3 1606,3 56,9 1434,8 49,7

Privātie meži 306,4 17,5 – – 440,3 15,5 1228,7 42,5

Lauks. uzņēmumu meži – – 916,4 33,2 215,2 7,6 – –

Citu īpašnieku meži 50,5 2,9 96,2 3,5 557,8 20,0 224,3 7,8

K o p ā 1747,2 2757,5 2819,6 2887,8

Sugu sastāvs. Vērtīgās skuju koku sugas gan pēc platības, gan pēc krājas aizņem ap 60%. Lapu koki aizņem 40%, no tiem 28% ir bērzu audzes. Sugu sastāvs 20 gadsimtā ir mainījies, skuju koku īpatsvars ir samazinājies no 78% 1942. gadā, līdz 59% 2000. gadā. Tajā pašā laikā pieaudzis lapu koku īpatsvars, sevišķi bērza – attiecīgi no 12 līdz 28%. Tas izskaidrojams ar pēckara laikā lauksaimniecības zemju aizaugšanu ar mežiem, kur par valdošajām sugām ieviesās bērzi un baltalkšņi. Patreiz sadalījums pa valdošajām sugām ir sekojošs – priede 39,7%, bērzs – 28,4%, egle – 20,6%, baltalksnis – 2,5%, apse – 2,5%. (2.att.)

2.att. Koku sadalījums pa valdošajām sugām Latvijas mežos

Līdz ar priedes dominēšanu Latvijas mežos, tā iegūst īpašu stāvokli, jo Eiropā parastā priede (Pinus silvestris) ir visapdraudētākā koku suga

Produktivitāte. Rūpnieciski izmantojamo mežu kopējā krāja patreiz ir 549,9 miljoni kubikmetru, no tiem skuju koksnes krāja – 324 miljoni kubikmetru. Salīdzinot ar 1938. gadu mežaudžu kopkrāja ir pieaugusi 3,09 reizes, vai vidēji par 5% gadā., tajā pat laikā mežu kopplatība ir palielinājusies tikai 1,63 reizes. Tātad krāja laikā no 1938. gada līdz šim laikam ir pieaugusi 1,9 reizes straujāk kā meža platības, kas liecina par racionālu un efektīvu mežu apsaimniekošanu.

Kā liecina ZM Mežu grupā spriestais, pašlaik pastāv bīstama tendence kopšanas cirtēs atstāt slimos kokus, bet nocirst veselos. Tas izskaidrojams gan ar zināšanu trūkumu mežu apsaimniekošanā, gan ar vēlmi iegūt papildlīdzekļus. Tomēr nākotnē tas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas mežu kvalitāti.

Latvijas mežos tekošais (ikgadējais) krājas bruto pieaugums ir 16,5 miljoni kubikmetru (tajā skaitā skuju koku mežos – 9,6 miljoni kubikmetru). Rūpnieciski izmantojamais (neto) pieaugums ir 13,2 miljonu kubikmetru (tajā skaitā skuju koku – 7,7 miljoni kubikmetru).

Mežu stāvoklis. Latvijā pēdējo gadu laikā ik gadus iet bojā apmēram 1200 – 2400 ha mežaudžu. Tā laikā no 1991. līdz 1999. gadam 25% audžu ir gājušas bojā meža ugunsgrēku rezultātā, 22,7% kaitēkļu bojājumu dēļ, 19,6%, vējgāžu rezultātā, 16% pārliecīga mitruma dēļ.

Mežs un vide. Mūsu sabiedrību tāpat kā kokmateriālu tirgu (galvenokārt ES tirgu) interesē meža un mežrūpniecības aktivitāšu ietekme uz apkārtējo vidi. Meža vides aizsardzībai Latvijā ir senas tradīcijas. Pieaugot saimnieciskās darbības intensitātei, daudzu dabas vērtību saglabāšana tiek apdraudēta. Tādēļ Latvijas Meža politikā izvirzītais mērķis vides aizsardzības jomā ir «. bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī.» Šodien dabas aizsardzības pasākumi un dažāda veida aizsardzības režīmi ir noteikti aptuveni 8% no valsts teritorijas.

Vairāk kā 90% no aizsargājamām dabas teritorijām veido meža un purvu ekosistēmas. Mežaudžu sadalījums pēc ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes ir parādīts 2.tabulā. Jāpiezīmē, aizsardzības statuss ir noteikts mežiem pilsētās un ap tām, mežiem gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, bet saudzējamajos un saimnieciskajos mežos izdalīti īpaši aizsargājamo mežu iecirkņi ar speciālu aizsardzības un izmantošanas režīmu, kuri no meža kopplatības aizņem 8,6%. Nozīmīgākie no tiem ir aizsargājamo augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotopi. Latvijā pirms vairākiem gadiem sācies sagatavošanas process mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikācijai, kura pirmie rezultāti bija jūtami jau 2001. gadā.

Latvijā pašreiz pastāv 2 reāli darbojošās starptautiski atzītas sertifikācijas sistēmas: PEFC, ko lieto privātajos mežos un FSC valsts mežos. Katrai ir savi trūkumi un pozitīvās īpašības. PEFC ir Eiropā izplatītāka un lielāku vērību piegriež komerckoksnes iegūšanai. Ir arī citas koksnes novērtēšanas sistēmas. Pēc Dr. h. sc. silv P.Zālīša dažas no tām no mežzinātnieku viedokļa ir pilnīgi nepieņemamas, piemēram, Eurostat 1999, kur, ja mežos nav iespējama komerckoksnes iegūšana, mežaudzes vērtība = 0.

2. tabula

Mežu kategorijas Latvijā

(pēc VMD statistikas – www.vmd.gov.lv)

Meža kategorijas un apakškategorijas %

1. Aizsargājamie meži: dabas rezervātu meži, nacionālo parku meži, dabas parku un liegumu meži, preterozijas meži, zaļo zonu meža parki. Šajos mežos mežsaimnieciskie pasākumi pakārtoti vides aizsardzības interesēm. 9

2. Saudzējamie meži: aizsargājamo ainavu apvidu meži, zaļo zo onu mežsaimnieciskie meži, vides aizsardzības meži. Šajos mežos ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem cenšas savienot vides aizsardzības un koksnes ražošanas intereses. 16

3. Saimnieciskie meži, kuros mežsaimnieciskie pasākumi virzīti uz koksnes ražošanu, bet tajā pašā laikā tiek ievērotas vides aizsardzības intereses. 75

K o p ā 100

2. Mežizstrāde, tās dinamika un struktūra

Mežizstrādē pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas. Ja agrāk valsts mežos darbojās apmēram 30 samērā lieli valsts mežizstrādes uzņēmumi, kas daļēji veica arī koksnes pārstrādi, tad tagad šie uzņēmumi ir privatizējušies, daļēji sadalījušies vai izveidojuši kopfirmas ar ārzemju partneriem. Valsts uzņēmumu privatizācijas posmā strauji attīstījušies daudzi mazi privātie uzņēmumi un firmas, kas daļēji darbojas arī koksnes pārstrādē un tirdzniecībā.

Ļoti strauji šajā periodā pieauguši mežizstrādes apjomi, kas ir gandrīz trīskāršojušies. Tā 1992. gadā mežizstrādes apjoms bija 4 miljoni kubikmetru, bet patreiz 11 miljoni kubikmetru. Straujais izstrādes pieaugums izskaidrojams ar privātmežu iekļaušanos mežsaimniecības apritē un kokapstrādes, īpaši kokzāģēšanas ražošanas jaudu, attīstību.

Mežsaimniecības nenoplicinošas (ilgtspējīgas jeb līdzsvarotas attīstības) rādītājs ir attiecība starp i

. . .

Join the Conversation