Darbs:

jāmācās Ekonomika?
Īsā atbilde ir - Tu no tās nevari izvairīties! Jebkurā situācijā, kur ir iesaistīta nauda, runa ir par Ekonomiku.
Citiem vārdiem sakot - ar ekonomiku mēs esam bijuši saistīti visu mūžu!
Bet neizprotot ekonomikas pamatprincipus, mēs riskējam iekulties ķezā.
Ko es ar to domāju - ikviens mēs esam izpratuši gravitācijas likumu. Noleksim no klints - sasitīsimies. Tāpēc neviens ar to neaizraujas.
Un tāpat ir ar ekonomiku - neizpratīsi tās pamatprincipus - sasitīsies.
Reti kurš izprot ekonomiku, tāpēc arī mēs visi esam tādā ķezā.
Bet kāpēc tā ir?
Padomā - kas Tev nāk prātā, kad Tu iedomājies par ekonomiku? Visdrīzāk tie ir skaitļi, formulas, vienādojumi, uzdevumi,resursi.
Izklausās ļoti sarežģīti. Un tā arī ir! Kad es augstkolā mācījos ekonomiku, es vispār nesapratu - ko no manis grib!! Un man cipari un formulas ir tuvi sirdij! Problēma ir tajā ekonomikā, ko pašlaik māca. Modernā ekonomika.
Paskaidrošu. Modernā ekonomika mēģina dzīvus cilvēkus ielikt formulu, vienādojumu rāmjos. Tā cenšas ikvienu dzīves situāciju aprēķināt. Tāpēc arī tur ir tik daudz formulu, kuras reti kurš saprot. Modernā ekonomika parāda cilvēkus kā robotus, kā vienadojumu-risinātājus, kuri uz katra soļa mēģina aprēķināt savu maksimālo ieguvumu, labumu.
Bet tā taču dzīvē nenotiek!
Ekonomika runā arī par darbiem, nozarēm, ražošanu, algām, cenām, nodokļiem. Tā ir reālā dzīve!
Tad kāpēc gan ekonomika nevarētu palīdzēt mums risināt reālās dzīves situācijas?
Īsā atbilde - tā var. Bet tad mums ir jālūkojas ārpus ierastajiem rāmjiem.
Jo ir vairākas ekonomikas teorijas. Un es runāju par sen-aizmirstu-ekonomiku-kura-joprojām-ir-aktuāla.Runa ir par Austriešu ekonomikas skolu.
Kāda atšķirība un kāpēc tas ir būtiski?
Svarīgi ir kā tiek definēta ekonomika Austriešu ekonomikas skolā. Ekonomika ir zinātne (varbūt arī māksla) par cilvēku rīcības sekām.
Cilvēku rīcības sekas.
Iedziļinies šajā formulējumā.
• cilvēku - reālu cilvēku
• rīcības - ikdienas dzīves lēmumi
• sekas - nevis ko un kāpēc darīs, bet kā tas ietekmēs
Tas jau izklausās krietni praktiskāk, ar reālo dzīvi saistīti.
Un tā arī ir. Ikviens mēs pieņemam neskaitāmus lēmumus un rīkojamies. Katru dienu! Un tieši to arī pēta un skaidro ekonomika - kādas būs sekas mūsu (un citu cilvēku) rīcībai. Kā tas mūs ietekmēs. Mūsu dzīvi, ikdienu.
Lūk šādas zināšanas un izpratni mēs varam izmantot un gūt labumu!

Labi, bet ko tālāk darīt?
Atbilde ir pilnīgi skaidra - mācīties un izprast ekonomiku.
Tas palīdzēs Tev labāk saprast (savu) esošo situāciju un pieņemt labākus lēmumus nākotnē.
Ne mazāk būtiski ir tas, ka labi ieeļļota ekonomika balstās uz to, ka pietiekami liela sabiedrības daļa izprot ekonomikas pamatprincipus.
Ekonomika ir kā porcelāna trauks - tikai saredzot tā skaistumu un rūpīgi ar to apejoties tas mums labi kalpos. Pavirši rīkojoties to var ļoti viegli saplēst. Tas ir trausls!
Tāpēc mans aicinājums ir - apgūsti ekonomiku. Tās zināšanas Tev noderēs un atmaksāsies 1000 kār.

Kadas atskiribas pastav starp realo un nominalo IKP?

Nominalais IKP atspugulo apjomu esosajas jeb faktiskajas cenas un tiek apreikinats,summejot galaprecu un pakalpojumu fiziska apjoma reizinajumus faktiskajas cenas gada.


Realais IKP atspogulo realo precu un pakalpojumu apjomu, nemot vera cenu izmainas un tiek apreikinats, summejot galaprecu un pakalpojumu fiziska apjoma reizinajumu izveleta bazes gada cenas.
Par bazes gadu pienemts saukt tadu gadu,ar kuru raditajiem notiek salidzinasana:

Galvenas atskiribas starp nominalo IKP un realo IKP

Nominalais IKP Realais IKP
Tiek apreikinats. Konkreta gada faktiskajas cenas. Izveleta bazes gda cenas
Atspogulo izmainas. Ka IKP fiziska apjoma, ta ari cenu limena. Tikai IKP fizisk apjoma.


Normativais apgalvojums ekonomika:

Normativa ekonomika balstas uz subjektiviem vertejumiem un atbild uz jautajumiem Ka jabut? un Kas ir labak?. Parasti normativais apgalvojums izriet no pozitiva. Teorijas formulejas pozitivo apgalvojumu veida. Uz ekonomiskas teorijas pamata nosakas ekonomiska politika. Tas uzdevums – atrast ekonomisko problemu risinasanas variantus un mehanismus.


Ja preces piedavajums ir elastigs, tad tas elastibas koificents ir:

E ˃1

Svarigs faktors kurs butiski ietekme piedavajuma elastibu ir laiks, kads ir razotaja riciba,lai reagetu uz produkta cenu izmainam.
Jo razotajam vairak laika, lai piemerotos cenas izmainai, jo vairak mainisies razosanas apjoms un jo elastigaks bus piedavajums.

Ar ekonomisko sistemu saprot:
Ekonomiska sistema ir noteikta sabiedribas saimnieciskas dzives organizacija, t.i. pieeja, kadu sabiedriba (valsts) lieto, lai ierobezotu resursu apstaklos sasniegtu savus ekonomiskos merkus.

Izskir:
1. tradicionalo ekonomiku;
2. komandekonomiku;
3. briva tirgus ekonomiku;
4. jaukto ekonomiku;

Ekonomisko sistemu raksturo divas pazimes:
 ipasuma tiesibas;
 lemumu pienemsanas limenis un organizesana.


Aktivu saimniekosanas subjektu,objektu,procesu un speku kopums, kas pastav neatkarigi no cilveku gribas ir uznemeidarbibas vide.

Un tas merkis: maksimali lielas pelnas gusana (komersants, apmierinot savas personigas intereses, veic ari sabiedribas interesu apmierinasanu, jo neapmierinot sabiedribas intereses, vins nespes apmierinat ari savas, respektivi, pardot pec iespejas vairak produkcijas par maksimali augstu cenu).


Kads ir pelnu maksimizejosais razosanas apjoms?

Razosana – ir cilveka jebkura darbiba, kas virzita uz labumu iegusanu, lai apmierinatu savas vajadzibas.

TC = TCV + TFC to apreikina sadi.

Valsti videja pensija sastada 600Ls gda. Pienemsim, ka pirms 6 gadiem pensionari sanema ari 600Ls apmera. Saja perida cenu limenis ir pieaudzis par 50%. Kada ir sanemtas pensijas pirktspeja sobrid?


Zema, jo 6.gadu atpaklm, pensionari par so naudu vareja iefadaties uz pusi vairak. Celoties cenu limenim, bet nepaaukstinotis pensijam.

Kapec prakse visbiezak lieto progresivas nodoklu likmes? Kuriem no dokliem Latvija progresivas likmes?


Progresiva nodoklu likma – veidojas, ja likme palielinas , piaugot apliekajam ienakumiem.

Progresivas nodoklu likmes princips ir sads, jo lielaki ienakumi, jo lielaka nodoklu likme. Tapec ari prakse to visbiezak izmanto.

Latvija ,nodokliem progresivas likmes ir – dabas resursu nodokliem.