Lejuplādēt darbu:Zip

Apraksts:

Ar datortīkla drošību parasti apzīmē to cik šis tīkls ir noturīgs pret dažāda rakstura traucējumiem, kas var ietekmēt tīkla darbu kā arī informāciju, kas tiek glabāta tīklam pieslēgtajās iekārtās. Jo mazāka ir šādu traucējumu iespējamība, jo drošāks ir tīkls. Ikdienā mēs veicam dažādus drošības pasākums, lai izslēgtu tādas sekas, kā datu pazaudēšanu, kāda servisa nepieejamību, darba traucēšanu vai pārtraukšanu. Visu datortīkla drošību var iedalīt divās lielās grupās: ● fiziskā drošība; ● loģiskā drošība.

Darbs:

RTK profesionālās vidusskolas

Darbstaciju
drošības koncepcija

Datortīklu drošības jēdziens.

Ar datortīkla drošību parasti apzīmē to cik šis tīkls ir noturīgs pret

dažāda rakstura traucējumiem, kas var ietekmēt tīkla darbu kā arī

informāciju, kas tiek glabāta tīklam pieslēgtajās iekārtās. Jo mazāka ir

šādu traucējumu iespējamība, jo drošāks ir tīkls. Ikdienā mēs veicam

dažādus drošības pasākums, lai izslēgtu tādas sekas, kā datu pazaudēšanu,

kāda servisa nepieejamību, darba traucēšanu vai pārtraukšanu.

Visu datortīkla drošību var iedalīt divās lielās grupās:

● fiziskā drošība;

● loģiskā drošība.

Fiziskā drošība

Fiziskā drošība ir atkarīga no iespējas datortīkla darbību ietekmēt ar

fiziskiem līdzekļiem. Tā samērā bieži netiek pienācīgi novērtēta, jo

daudz biežāk mēs dzirdam par loģiskās drošības trūkumiem un to sekām.

Protams nekas nevar būt 100% drošs, tomēr tīkla fiziskajai drošībai ir

jābūt atbilstošai kaitējumam ko tai var nodarīt.

Piemēram mājas tīklu jūs droši vien neapgādāsiet ar ģeneratoru, lai

gadījumā ja rodas elektroapgādes pārrāvums jūs varētu turpināt spēlēt

datorspēles (protams teorētiski tas nav droši, jo tīkla darbība var tikt

traucēta)

Tomēr šāds ģenerators noteikti būs nepieciešams glābšanas dienestu vai

apsardzes datortīklam.

Loģiskā drošība

Ar loģisko drošību mēs saprotam to cik tīkls būs drošs tā ekspluatācijas

laikā. Piem.:

Vai tīklam varēs attālināti pieslēgties neautorizētas personas?

Vai pārsūtīšanas laikā dati tiek kriptēti.

Vai tīklam kaitējumu nevar nodarīt datorvīrusi.

utt.

Tīkla loģiskajai drošībai tieši tāpat kā fiziskajai ir jābūt adekvātai.

Ja datortīkls ir pieslēgts internet tīklam potenciāli šī tīkla drošību

var apdraudēt jebkurš internet tīkla lietotājs. Bieži vien šādus draudus

no interneta mēs saņemam no uzbrucējiem, kas paši to neapzinās, piemēram

jūsu dators ir inficēts ar vīrusu vai tārpu un jūsu dators pats

neatkarīgi veic uzbrukumus citām sistēmām, lai inficētu tās. Retāk ir

sastopami mērķtiecīgi uzbrukumi sistēmām, lai nozagtu datus vai traucētu

darbu, tomēr ja uzbrucējs ir pietiekami zinošs tas var būt ļoti bīstami.

Tādēļ ļoti būtiski ir apgādāt savas sistēmas ar adekvātu aizsardzību,

programmatūras jauninājumiem, regulāri atjauninātu antivīrusa

programmatūru, personālo ugunssienu, kā arī iespējams izmantot drošības

līdzekļus, kas papildus aizsargā visus uzņēmuma datorus. Ugunssienas ar

iebūvētiem pakešu filtriem, IDS (Intrudion detection system) -iebrukuma

identificēšanas sistēmām, un IPS (Untrudion protections system) -

iebrukuma novēršanas sistēmām, kā arī pasta serveru antivīrusu programmām

un un citām sistēmām, kas analizē ienākošo un izejošo interneta saturu.

Uzbrukumu veidi

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas saistīti ar datortīklu drošību ir

uzbrukumi. Vispārīga veidā uzbrukumus var iedalīt sekojošās grupās:

● Pēc uzbrukuma mērķa (uzbrukums aplikācijai, tīklam vai arī jaukts)

● Pēc tā vai uzbrukums ir aktīvs vai pasīvs.

● Pēc tā kā šis uzbrukums tiek organizēts (piemēram paroļu uzlauzšana,

ļaundabīga koda izpilde utml.)

Aktīvie uzbrukumi.

Aktīvo uzbrukumu mēs varam atpazīt pēc tā, ka uzbrucējs aktīvi mēģina

nodarīt kaitējumu sistēmai. Uzbrucējs nevis vienkārši pēta vai izlūko

sistēmu, bet gan mēģina apturēt vai traucēt tās darbu. Populārākie no

šāda veida uzbrukumiem ir DoS/DDoS, bufera pārpildīšana, SYN uzbrukumi,

IP adrešu viltošana.

Dos/DDoS (Denail of Service/Distributed Denail of Service)- pakalpojuma

atteikuma uzbrukumi.

Šāda uzbrukuma galvenais mērķis ir traucēt vai pat apturēt sistēmas

darbu. Šādi uzbrukumi ir samērā viegli organizējami, bet grūti

identificējami un apturami. Visbiežāk tā ir kāda pakalpojuma noslogošana

līdz pakalpojums kļūst nepieejams. Šāda uzbrukuma ideju vieglāk

izskaidrot ar vienkāršu piemēru:

Uzņēmumam ir mājas lapa ar kuras palīdzību klienti var iegūt produktu

katalogu, veikt meklēšanu un izdarīt. Uzbrucējs cenšas pēc iespējas

vairāk reizes šo katalogu lejupielādēt uz savu datoru. Viņš lejupielādē

vairākas kopijas vienlaicīgi. Citiem lietotājiem šajā laikā katalogs

lejupielādējas lēnu vai arī to vispār nav iespējams saņemt. Uzbrucējs

savu mērķi ir sasniedzis, jo pakalpojuma darbība tiek traucēta. Šādi

uzbrukumi var nodarīt nopietnus materiālus zaudējumus uzņēmumiem, kuru

darbība ir atkarīga no tīklā bāzētiem pakalpojumiem.

Konkrētā piemērā vienkāršs aizsardzības risinājums būtu uzbrucēja adreses

identificēšana un pieejas liegšana. Protams vispirms ir jāsaprot vai

notiek uzbrukums vai arī ir citi tīkla darbības traucējumi. Piemērā

minētais uzbrukums ir ļoti primitīvi organizēts, tomēr ir arī uzbrukumi

kuros izmanto sarežģītākas metodes un tos identificēt un novērst ir daudz

grūtāk.

DdoS no DoS atšķiras ar to, ka uzbrukums tiek veikts nevis no viena

punkta, bet gan no vairākiem vienlaicīgi. DDoS gadījumā piemērā minētais

uzbrukums varētu būt vēl efektīvāks, jo uzbrucējam ir pieejami daudz

lielāki resursi. Parasti pirms šādu uzbrukumu organizēšanas uzbrucējs

pārņem neaizsargātus vai vāji aizsargātus datorus (zombijus), bet pašu

uzbrukumu vada no sava (master) datora.

Programmatūras kļūdu izmantošana.

Lai arī kā programmētāji censtos to darbā vienmēr tiek pieļautas kļūdas,

kas noved pie drošības trūkumiem. Šādus drošības trūkumus parasti nav

viegli atklāt tomēr jā tādi tiek atklāti tad prasmīgs uzbrucējs tos var

izmantot ļoti efektīvi. Viens no efektīvākajiem un populārākajiem šī

uzbrukuma veidiem ir buffer overflw (bufera pārpildīšanās). Tiek

pārpildīta programmas buferatmiņa, pārējais ir ļaundabīgais kods, kurš

izpilda pavisam citas darbības, nevis tās kuras paredzētas programmā. Tas

var dot iespēju uzbrucējam pat pārņemt pilnu kontroli pār upura datoru.

Tāpat programma var būt neaizsargāta pret nepareizu datu ievadi. Šāda

problēma ir ļoti bīstama Web bāzētām programmām, jo uzbrucējs izmantojot

nepareizu datu ievadi var ne vien piekļūt informācijai, bet arī to

izmainīt dzēst līdz pat upura sistēmas pilnīgai kontrolei.

Lai izvairītos no šāda veida uzbrukumiem ļoti svarīgi ir veikt regulārus

programmatūras jauninājumus īpašu uzmanību pievēršot kļūdu labojumiem

(ielāpiem).

SYN uzbrukums

SYN uzbrukumā tiek izmantoti TCP/IP protokola drošības trūkumi.

Lai izprastu šī uzbrukuma būtību ir jāorientējas TCP/IP protokola

pamatprincipos. Taču galvenā šīs metodes ideja slēpjas tajā, ka uzbrucējs

nosūta upurim signālu, ka viņš grasās uzsākt savienojumu upuris atver

kanālu un gaida šo savienojumu, bet savienojums reāli nenotiek. Uzbrucējs

nosūta tik daudz signālus, kamēr upura resursi ir izsmelti un tas ir

kļuvis nepieejams.

Pakešu viltošana (Spoofing)

Vienkāršoti ņemot. Tā ir informācijas viltošana mainot to tā, lai

saņēmējam izskatītos, ka to nosūta kāds cits. Šī viltošana notiek

protokola līmenī un ir diezgan sarežģīta. Mūsdienās ugunssienas cenšās

identificēt un nelaist cauri šādas “viltotas” paketes.

Cilvēks pa vidu (Man in the Middle Attack)

Šajā gadījumā arī notiek informācijas viltošana. Tikai mainīta tiek nevis

informācija par sūtītāju, bet gan pati pārsūtāmā informācija.

Vienkāršoti nosūtītājs nosūta informāciju, taču to pārtver uzbrucējs veic

izmaiņas un pārsūta tālāk saņēmējam. Savukārt saņēmējs saņem jau

modificētu informāciju.

“Rakņāšanās atkritumos” (Dumpster Diving)

Pēc nosaukuma varbūt pati jautrākā metode, taču pietiekami vienkārša un

efektīva. Uzbrucējs vienkārši meklē jebkādu vērtīgu informāciju - klientu

kontu izrakstus, čekus, paroles, vērtīgus datus utt.. Tās var būt

uzņēmumu atkritumu urnas, papīrgrozi kuros atrodama šī noderīgā