:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

eseja, kurā apspriests, vai viduslaiki ir pelnījuši apzīmējumu "tumšie gadsimti"

Darbs:

Viduslaiku nozīme - “ tumšie gadsimti” ?

Viduslaiki vienmēr uzskatīti par drūmiem laikiem, kuros viss norisinājās lēni, nekas netika atklāts un visiem sava kultūras attīstība bijusi vienaldzīga. Bet vai tiešām viduslaiki pelnījuši nosaukumu “tumšie gadsimti” ? Manuprāt, mūsdienās cilvēki sapratuši, ka viduslaikiem mūsu dzīvēs tomēr ir ļoti liela nozīme, jo cilvēki tajos laikos, par spīti grūtajiem laikiem, spēja uzlabot kultūras līmeni.
Viduslaiku sabiedrība piedzīvoja smagus satricinājumus 14. un 15. gs. Zaudējumi Krusta karos pret musulmaņiem parādīja pretrunu starp kristīgās vēsts sākotnējo miermīlīgo raksturu un krustnešu vardarbīgumu. Cilvēki dzīvoja pastāvīga ienaidnieku iebrukuma draudu apstākļos. Veidojās bruņinieku kārta un feodālā sistēma, kas, no vienas puses, sekmēja sabiedrības drošību, no otra puses, uz ilgu laiku sastindzināja Eiropas attīstību. Pagrima garīdzniecība, pāvesti arvien vairāk iejaucās laicīgās politikas jomā vienlaikus bija divi un pat trīs pāvesti, katru no tiem aizstāvēja kāds no laicīgajiem valdniekiem. Eiropu piemeklēja mēris, ilgstoši kari, piemēram, 100 gadu karš starp Angliju un Franciju. Vēlīnajos viduslaikos bruņinieku kultūra pamazām degradējās, kļuva ārišķīga un pašmērķīga. Viduslaiku kultūrai bija ļoti grūti attīstīties visu šo negatīvo apstākļu dēļ.
Taču neskatoties uz to, Viduslaikus var uzskatīt par Eiropas kultūras pamatu veidošanās periodu. Viduslaikos tika veikti
vairāki izgudrojumi, piemēram, mehāniskais pulkstenis, šaujampulveris, ieviesa ūdensdzirnavas, sāka izmantot kompasu. Agrīnajos viduslaikos veidojās Eiropas politiskā karte. Vēlīnajos viduslaikos krāšņi uzplauka arhitektūra, mūzika un māksla. Veidojās vēlākajai Eiropas kultūrai raksturīgas iezīmes. Dibinājās universitātes, radās pirmie parlamenti. Klosteros un pēc tam arī pilsētās veidojās īpaša darbīgā attieksme pret laiku, kas, saskaņā ar kristīgajiem priekšstatiem, virzījās uz priekšu – pretī jaunai citāda veida kārtībai – proti, Dieva valstībai. Klosteri veicināja kultūras, izglītības un mākslas attīstību. Mūki bija viduslaiku garīgā elite, klosteri – reliģiozitātes un kultūras centri. Viduslaikos izveidojās lielākā daļa no mūsdienu Eiropas tautām, valodām, valstīm, robežām, pilsētām, zinātņu nozarēm augstskolām un citām eiropeiskās civilizācijas pamatvērtībām.
Sava veida priekšstatu par viduslaikiem dod arī tā laika māksla un arhitektūra. Rietumeiropu pārņēma reliģisks pacēlums. Visur cēla klosterus un jaunas baznīcas, kuru būvniecībā izmantoja akmeni. Uzplauka romānikas stils mākslā un arhitektūrā. Romānikas stila katedrālēm raksturīgi biezi mūri, mazi logi, velves un torņi. Varenas, pustumšas un smagnējas izskatās romānikas katedrāles – pilsētu centrālās baznīcas. Baznīcās katrai detaļai bija sava īpaša nozīme. Plānojuma pamatā bija krusts, bija arī daudz skulptūru un sienu greznojumi. Iespējams, cilvēku nomāktība un grūtie dzīves apstākļi arī bija cēlonis tik drūmu, smagnēju ēku radīšanai. Gotikā, kas veidojās 12. gs. beigās, salīdzinot ar romānikas arhitektūru, nav tik biezas sienas, konstrukcijas ir graciozākas un vieglākas. Torņi ir augsti – nereti ar smailiem galiem, bagātīgi lietoti izrotājumi un dažādas skulptūras. Raksturīgas krāsainas logu vitrāžas, kas ļauj ēkas iekšpusē iespīdēt gaismai un rada fantastisku gaismas un ēnas rotaļu katedrāļu krēslainajā iekšpusē. Gotikas katedrāļu vertikāles rādīja virzienā tikai uz augšu. Tieši tajā laikā arī kultūra attīstījās straujāk un dzīves līmenis virzījās uz augšu.

Manuprāt, viduslaikus par “tumšajiem gadsimtiem” dēvē, jo šajos gadsimtos cilvēces attīstība nenorisinājās tik strauji kā mūsdienas, taču nedrīkst teikt, ka tā apstājās. Kā jau visos laikos arī viduslaikos radās jauni atklājumi, izgudrojumi, attīstījās jaunas darba metodes un cilvēku kultūra. Lielie kari un mēris neļāva šai attīstībai norisināties ātrāk, taču kad tas viss bija aiz muguras, vēlīnajos viduslaikos, tā attīstījās strauji jebkurā dzīves jomā. Mūsdienās ir skaidrs, ka viduslaiku gadsimti ir tikpat bagātīgi, daudzveidīgi, radoši, kā jebkurš cits periods vēsturē.