:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Sirmgalvja Santjago apraksts/raksturojums/analīze E.Hemingveja darbā “Sirmgalvis un jūra”

Darbs:

Sirmgalvis Santjago E.Hemingveja darbā “Sirmgalvis un jūra”.
E.Hemingveja darbā “Sirmgalvis un jūra” tiek aprakstīts Sirmgalvis, viņā darba process, no darba pirmsākumiem līdz mērķa sasniegšanai, atklājot daudzas cilvēka īpašības.
Sirmgalvis bija žēlsirdīgs. Viņam kļuva žēl lielās zivs, kas bija pieķērusies viņa āķim. Viņš pat vēlējās zivi palaist brīvībā, jo izjuta lielu cieņu un arī bailes, bet tomēr neizdarīja to, jo viņam bija jāpelna iztika, lai izdzīvotu.
Santjago bija ļoti mērķtiecīgs. Neskatoties uz visām grūtībām, ko nācās pārvarēt, neskatoties uz visām sāpēm, ko nācās pārdzīvot, šī E.Hemingveja darba tēls, Santjago,sasniedza savu mērķi, izvilka milzīgo zivi no ūdeņiem un nogalināja to, pierādot citiem un galvenais pašam sev, ka viņš ir vēl spējīgs uz lieliem darbiem.
Ņemot vērā ka Santjago visu dzīvi ir pavadījis jūrā un pie tās, nodarbojoties ar zvejniecību, tas tomēr bija ļoti drosmīgs solis
viņa dzīvē, doties vienam pašam jūrā. Te droši var teikt, ka viņš bija ļoti drosmīgs, apzināti doties draudīgajos ūdeņos vientuļam un nezinot vai atgriezīsies no šāda brauciena mājās dzīvs.
Balstoties uz Santjago dzīves pieredzi un nodzīvoto mūžu, viņš bija bezbailīgs. Viņš bezbailīgi cīnijās ar zivi uz dzīvību un nāvi, un viņam nebija svarīgs iznakums, jo viņš uzskatījas lielo zivi sev kā par brāli, kā par līdzvērtīgu pretinieku un pat vairāk. Sirmgalvis nebaidījās no naves.
Cīņa ar zivi, atrašanās vientulībā, bija milzīgs pārbaudījums Sirmgalvim gan garīgā, gan fiziskā ziņā, kuru viņš godam izturēja. Viņš patiešām bija ļoti izturīgs.
Atrodoties tālu prom no mājām, Santjago sēdēja laivā un atcerējāš savus draugus, kas bija palikuši krastā. Es teiktu, ka viņš bija draudzīgs, bet nezinu vai tas ir īstais vārds tādam cilvēkam. Viņš neaizmirsa vecos draugus, viņam to pietrūka, kaut gan viņš centās ik vienu, ik ko, kas pagdījās ceļā, uzskatīt par draugu – ik putnu, ik zivi un pat zvaigznes.

Viņš bija viltīgs. Sirmgalvis spēja noķert milzīgu zivi un ar māniem to izvilkt no ūdeņiem. Viņam tas izdevās, balstoties uz dzīves pieredzi.
Visu savu dzīvi Santjago ir bijis līdzjūtīgs. Viņš atcerējās atgadījumu, kad reiz bij āķin pieķērusies zivs no marlinu pāra, tēviņš bija ļāvis draudzenei ēst pirmajai, un cik tēviņš bija uzticīgs draudzenei, kamēr zvejnieki vilka to ārā. Santjago ar darbabirdrim ātri nogalinaja zivi un pat lūdza piedošanu gan tai zivij, kas atrdās laivā, gan tās draugam, kas palika jūrā.
Sirmgalvis bija neatlaidīgs. Stājoties pretī visiem izaicinājumiem, grūtībām un sāpēm, viņš sasniedza merķi.
Sirmgalvis bija varens un cēls cilvēks, pret kuru jāizturas ar lielu cieņu.