:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Rūpniecības apvērsums-nozīmīgs solis cilvēces attīstībā.

Darbs:



Līdz pat 19.gs. sākumā rūpniecība nebija attīstīta. Cilvēki ražoja sev nepieciešamās preces mājas apstākļos. Tas nebija izdevīgi. Mājražošana nespēja apmierināt strauji pieaugušo pieprasījumu, tāpēc vajadzēja izdomāt jaunus veidu kā to sekmēt. Sākusies Anglijā, rūpniecības apvērsums pārņēma visu Eirpu un Ameriku.
Fabriku izgudrošana bija liels solis rūpniecības attīstībā, jo tas pavēra jaunas iespējas dažādos virzienos. Fabrika – rūpniecības uzņēmums, kur daudzi strādnieki, izmantojot darbagaldus un mehānismus, ražo preces tirgum. Fabriku izveidotāji atklāja, ka liels uzņēmums izmaksā lētāk, nekā mājražošana, un darbs ir daudz efektīvāks sapulcējot strādniekus vienkopus.
Pirmā tvaiks mašīna ļāva attīstīties transportam un rūpniecībai, tāpēc, ka dēļ tās fabrikas vairs nebija atkarīgas no ūdens un tās varēja būvēt arī tādās vietās, kur nebija upes.Ar Tvaika dzinēju 1776. gadā izgudroja brits Džeimss Vats. To darbināja ar akmeņogļu palīdzību. Ogļu nozīme rūpniecībā pieauga, lai sasniegtu ogļu raktuves un ātrāk pārvadātu preces,
bija nepieciešams jauns transporta veids – dzelzceļš. Pirmo dzelzceļa lokomatīvi ar tvaika dzinēju izgudroja Džeimss Stīvensons. Tās ļāva pārvadāt vairāk akmeņogles, fabriku ražojumus un pasažierus. Kā vēstij sens pārskats par dzelzceļa attīstību Anglijā, tad pa to varēja pārvadāt 1070 pasažierus dienā. Ceļošanas ilgums samazinājās vairāk kā uz pusi, un dzelzceļa izmantošana ļautu itaupīt Minčesteras kokvilnas fabrikām.
Mūsdienu angļu vēsturnieki raksta: „Vidusšķira un nedaudzi strādnieku šķiras pārstāvji izmantoja dzelzceļu, lai nokļūtu no pilsētām uz laukiem un jūras piekrasti. Dzelzceļš apmierināja cilvēku ikdienas vajadzības – piegādāja lētu pārtiku. Pa to tika pārvadātas arī avīzes, bet aktieri un mūziķi varēja sniegt koncertus un teātra izrādes visā valstī, jo dzelzceļš tos ātri nogādāja vajadzīgajā vietā. Pēc dzelzceļa ierīkošanas Lielbritānijas sabiedrība tuvinājās un dzīve mainījās daudz ātrākā tempa, nekā tas jebkad agrāk bija iespējams.” Tvaika dzinēju darbināja arī kuģus – tvaikoņus.

Dažādi jauni izgudrojumi strauji attīstīja cilvēku dzīves, jo tie lika dzīvot moderni un sekot līdzi notiekošajam. Izgudrojumi šajā laikā bira kā no debesīm: vērpjamā mašīna „Dženija”, elektriskās baterijas, jauna iespiežamā tehnika, baku potes, gāzes apkure, filtra kanna, pirmais modernais iekārtais tilts, konservu kārbas, skrejritenis, u.t.t. Liela daļa cilvēku no laukiem pārcēlās uz pilsētu, jo tur varēja iegūt labāku darbu un peļņu. Cilvēki uz turieni brauca arī tāpēc, ka laukos, ienākot modernajām tehnoloģijām, vairs nevajadzēja tik daudz „darba spēka.” Bet pilsētas tika ļoti piesārņotas ar dūmeņu izmešiem.
Rūpniecības apvērsums bija pat ļoti nozīmīgs brīdis cilvēces attīstībā. Dzīve gāja uz augšu. Arī dzimtbūšanas atcelšana bija ļoti svarīga. Mūsdienās, Latvijā, un arī citās valstīs, notiek rūpniecības pagrimums. Lielās un mazās rūpnīcas tiek slēgtas. Cilvēki, darba trūkuma dēļ, dodas uz citām valstīm.