:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Analizēti lugā notiekuošie konflikti, galveno tēlu apraksts, darbības sākums, attīstība, kulminācija un atrisinājums, analizēta lugas valoda. Darbs rakstīts vidusskolas līmenī.

Darbs:

Rūdolfa Blaumaņa lugas „Indrāni” analīze.


Lugā „Indrāni” tiek risinātas ģimenes locekļu attiecības. Indrānu tēvs un māte ir veci un domā saimniecību atdot kādam no diviem dēliem. Vecākajam dēlam Edvartam viņi negrib dot, jo viņš ir apprecējis viņiem nepatīkamu sievu Ievu. Vecāki labprāt mājas atdotu jaunākajam dēlam, bet Ieva sacer vēstuli, kuru it kā rakstījis Kārlis, kur teikts, ka viņš nebrauks mājās no Krievijas, jo saņēmis labu darbu. Indrāni tiek Edvartam un Ievai. Rakstot darbu, manuprāt, autors gribējis rādīt to, ka ne vienmēr uzvar labie tēli. Autors ir Indrānu tēva pusē, jo viņš ir godīgs, atšķirībā no vecākā dēla. Tiek uzsvērtas varoņu attiecības – tām ir liela nozīme cilvēku dzīvē. Jāsaprot, ka vecākiem cilvēkiem un jaunākiem nevar būt vienādi uzskati. Tas vērojams arī lugā „Indrāni”, kad dēls grib saimniekot moderni un nocērt ošus pie mājas, bet tēvs to neatbalsta, grib dzīvot pa vecam un iesūdz dēlu tiesā.
2.Galvenie tēli lugā ir vecais Indrāns un Edvarts, kaut gan liela nozīme ir arī Edvarta sievai Ievai un Indrānu mātei.
Vecais Indrāns ir godīgs saimnieks. Viņš tic pārbaudītām vērtībām, tāpēc arī gadā, kad iet grūti, viņš darīs visu tāpat kā iepriekš, bet turpretī Edvarts saprot, ka, lai gūtu peļņu, nepieciešamas jaunas zināšanas, jauns saimniekošanas veids. Edvartam uz saimniecību ir lielas ieceres, lai gūtu lielu peļņu. Viņš ir izdomājis palielināt kalpu skaitu, bet diemžēl pret tiem viņam nav laba attieksme. Edvarts ir lepns un blēdīgs, jo izkrāpa tēva mājas. Viņš ļāva dzīvot vecākiem pirtiņā, bet, kad māte gribēja braukt pie ārsta, viņš nedeva zirgu. Edvarts ir skops, bet arī taupīgs. Manuprāt, Edvarts vēlētos būt labāks un laipnāks pret saviem vecākiem, bet viņu slikti iespaido Ieva. Ievai nav tuvas jūtas, jo viņa ir auksta un ļauna.
Indrānu māte ir emocionāls cilvēks, bet pārsvarā viņa ar visu samierinās, piemēram,
ar to, ka jaunā dzīvesvieta ir pirtiņa un ar to, ka nav, kas ved viņu pie ārsta, lai pārbaudītu redzi. Viņai redze pasliktinās ar katru dienu, bet viņa nevienam par to nesūdzas. Viņai nav spēka cīņai un negrib karot ar dēlu.
Visi tēli ir čakli (izņemot Noliņu) un dara savu darbu saimniecībā.
3.Dialogiem ir liela loma raksturu izveidē. Blaumanis ir izveidojis katram tēlam savu runāšanas veidu. Piemēram, Līze un māte runā mierīgi, pazemīgi, cienot, bet kā pretstats ir Ieva, viņa neseko līdzi tam, ko saka. Sarunā ar Edvartu viņa Indrānu māti un tēvu negodā: „Un pret tiem večiem tu arī citās lietās neatlaidies.” Bet Indrānu tēvs un Edvarts runā pārliecināti. Viņi domā, ka tikai viņiem var būt taisnība.
4. 1) Lugās ārkārtīgi liela nozīme ir sižetam, jo tas veidots galvenokārt no dialogiem. Daudzie un dažādie notikumi ļauj atklāt tēlu raksturus. Piemēram, tas, ka Ieva uzrakstīja viltus vēstuli, pasaka, ka viņa ir blēdīga un mantkārīga. Siena laikā Edvarts nedod zirgu ar ko aizvest māti pie ārsta. Edvartam nav žēl savu vecāku, viņam rūp vienīgi saimniecība un nauda.
Edvarts nav apmierināts par vecāku nepārtrauktajiem aizrādījumiem un aidzen viņus uz pirtiņu. Koku nociršana ļoti sāpina veco Indrānu, tāpēc viņš grib pārmācīt savu dēlu, iesūdzot viņu tiesā. Tas, manuprāt, liecina par tēva un dēla stingrajiem raksturiem. Dēls neizrāda nekādu cieņu pret sev vistuvākajiem, bet tēvs ar māti dēlam vēl labu, jo grib, lai viņš būtu kārtīgs un godīgs cilvēks. Dēls nodomā, ka tēvs grib atņemt viņam māju un saimniecību, bet patiesībā tēvs grib paturēt sev tikai mājas vārdu. Edvarts netic tēva godīgumam.
2) Ekspozīcija.
a) Indrānos ierodas Edvarts ar Ievu.
b) Edvartu un Ievu tur par blēžiem.
c) Edvarts iegūst Indrānus.
Darbības sākums – Edvarts pārdod ošus.
Darbības attīstība
a) Tēvs uzzin, ka dēls viltojis Kārļa vēstuli un negodīgā ceļā saņēmis māju.
b) Tēvs uzzin, ka koki ap māju ir pārdoti.
Kulminācija – Edvarts tēvu un māti aizdzen uz pirtiņu.
Atrisinajums
a) Notiek tiesa. Tēvs grib saņemt Indrānus atpakaļ.
b) Tiesā tēvs neuzvar.
c) Tēvs pakrīt un mirst.
5. Lugā kontrastē varoņi, piemēram, Ieva un Līze, Indrānu māte un Edvarts. Šiem cilvēkiem katram ir savādāka (pretēja) dzīves uztvere un raksturs. Līze un māte ir maigas un jaukas, bet Ieva ar vīru ir ļauni un bezjūtīgi.
Atkārtojumu nav daudz. Lugas sākumā, kad Edvarts ar sievu ierodas Indrānos, viņus tur par blēžiem, bet lugas beigu daļā atklājas, ka viņi patiešām nav godīgi nopelnījuši Indrānu mājas.
6. Tā kā „Indrāni” ir luga, tad tā sastāv no dialogiem. Tie ir kodolīgi un labi saprotami. Valoda ir bagāta ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem, arī ar salīdzinājumiem: „salta kā ledus gabals”. Ir daudz vārdu, ko mūsdienās bieži nelieto, piemēram, „ķēķis”, „Pag, es labāk pate”, „Mums citiem – ka tik ko nosmeķēties”.

Tēlu valodai ir liela nozīme. Tā palīdz izprast tēla raksturu. Piemēram, sarunā starp tēvu un dēlu – tēvs lūdz Edvartu aizvest māti ar zirgu pie ārsta, bet dēls aizbildinās ar nevaļu, jo var uznākt lietus siena laikā. Var noprast, ka dēlam saimniecība ir svarīgāka par mātes veselību.
7. Luga ir interesanta, jo ir ļoti daudz konfliktu, bet diemžēl tajā nav jūtamas gaišas un sirsnīgas noskaņas. Blaumanis Edvartu un viņa tēvu ir izveidojis par ļoti sarežģītām personām, jo, piemēram, Edvarts, manuprāt, gribētu būt godīgs, bet ļaunums un mantkārība gūst virsroku. Rūdolfam Blaumanim ir bijušas īpašas spējas veidot izteiksmīgus tēlus un interesantas konfliktsituācijas!



Komentāri

to es 2 2
skopums ar taupīgumu iet kopā, pat ļoti labi! ETAMAVAT


bujakāā 3 2
iemācies pareizi rakstīt un tikai tad nopel citu darbu.


es 5 1
pret šito analīzi gan esiet piesardzīgi - piem., dēls grib saimniekot moderni un nocērt ošus pie mājas (tā nav modernitāte, bet iepriekē'jā saimnieka darba iznīcināšana), Edvarts ir skops, bet arī taupīgs - kā tas "iet" kopā? u.tml.