:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Darbs:

apstiprināja turpmāko gadu pētījumi. Mūsdienās faktoru analītisko pētījumu mērķis nav apstrīdēt Spīrmana secinājumus, bet skaidri precizēt specifiskos faktorus (SPEARMAN, 1927; CARROLL, 1993).


Plūstošais un kristalizētais intelekts

Ņemot par pamatu faktoru analīzi, Reimonds Katels ( RAYMOND CATTELL ) intelektu iedalīja divās kategorijās: plūstošais (FLUID) un kristalizētais (CRYSTALLIZED) intelekts (CATTEL, 1963).Plūstošais intelekts ļauj intuitīvi risināt problēmas, analītiski spriežot, iegūt pareizus secinājumus, izprast sarežģītas sakarības, ātri reaģēt un īsā laikā apgūt jaunus uzdevumus. Saskaņā ar šo definīciju plūstošajam intelektam mācīšanās, pieredze un prakse nav īpaši svarīga. Katels uzskatīja, ka tas ir lielākoties ģenētiski determinēts un dzīves laikā gandrīz nav pakļauts pārmiaņām. Turpretī kristalizētā intelekta pamatā ir apgūto iemaņu un iemācīto faktu izmantošana. Tas ietver vispārēju informāciju, vārdu izpratni (piemēram, ko nozīmē “zigota”?) un rēķināšanas (skaitliskās) spējas. Kristalizētais intelekts ir atmiņā saglabātās iepriekšējās pieredzes, sasniegumu un iemaņu kopsuma, un tas vairāk saistās ar specifiskajām
5

jeb ierobežotām spējām, nevis ar vispārējām spējām. Indivīda kristalizēto intelektu, jādomā,
iespaido saņemtās formālās izglītības apjoms un kvalitāte. Tādējādi bērniem, kuriem sliktu ekonomisko vai vides apstākļu dēļ izglītības iespējas ir ierobežotas, var attīstīties vienīgi vājas kristaližētās spējas (piemēram, ierobežotas verbālās spējas), pat tādā gadījumā, ja plūstošais intelekts ir augsts. Tomēr augstu kristalizēto spēju attīstībai nepieciešama gan atbilstoša iepriekšējā izglītība, gan pietiekanms plūstošais intelekts. Bez augsta līmeņa plūstošā intelekta pat ekonomiskā un sociālāziņā labi situētiem bērniem nespēj izveidoties labas valodas iemaņas un citas spējas.


Trīskāršais intelekts


Saskaņā ar Roberta Sternberga domām intelekta vispārējai teorijai jāņem vērā informācijas apstrādesspējas. Tādēļ intelekta testiem jāmēra daudzveidīgas kognitīvas spējas, arī īslaika atmiņa, problēmu risināšanas un spriešanas spēja, kas pārsniedz Binē un Vekslera testos iekļaut, skolas uzdevumiem līdzīgo jautājumu atbildēšanai nepieciešamas spējas. Sternbergs ierosinājis intelekta teoriju, kurā uzsvērti trīs intelekta veidi, kurus viņš nosaucis par analītisko, radošo un praktisko intelektu (STERNBERG, 1985).
Analītoskais intelekts ir apdāvinātības paveids, kas ir uzmanības centrā lielākajā daļā intelektu testu. Tas pārstāv zināšanas un iemaņas, kas ļauj kritiski un analītiski domāt par problēmas sastāvdaļām, kā arī salīdzināt un izvērst alternatīvas. Cilvēkiem ar augstu analītisko intelektu labi padodas mācības. Šo Stenberga radīto jēdzienu visvairāk varētu salīdzināt ar iepriekšminēto plūstošo intelektu.
Radošais intelekts ir apdāvinātības paveids, kas ļauj saskatīt sakarības starp jau zināmo un vēl nezināmo un jau zinamos faktus attiecināt uz jaunām situācijām. Ja Keitija ar kādu problēmu cīnās piecas minūtes un tikai tad to atrisina, ko var teikt par viņas intekektu? Atbilde noteikti ir atkarīga no tā, vai problēma ir pilnīgi jauna, vai arī viņa tādu paš problēmu risinājusi jau daudzkārt. Jauniem uzdevumiem un situācijam nepieciešama apzināta un aktīva informācijas apstrāde, tas ir, atšķirīgs intelekta paveids, nekā jau pazīstamiem uzdevumiem vai situācijām, jo tiem mēs esam izsteādājuši ierastāku, vairāk automātisku pieeju. Cilvēki, kam ir augsts radošais intelekts, zina, kad izmantot ierastos
risinājumus un kad problēmas un to sastāvdaļas oplūkot jaunā veidā, kombinējot šķietami nesaistītus faktus, formulējot jaunas idejas un radot jaunus risinājumus. Šis intelekta paveids ir spilgti izteikts izgudrotājiem un jaunu projektu radītajiem.
Beidzot, praktiskais intelekts (ko reizēm dēvē par “praktisko apķērību” vai “intuīciju darījumos”) pārstāv spēju izmantot zināšanas, pielāgojoties prasībām, ko rada nepieciešamība veikt ikdienas reālās dzīves uzdevumus un rīkoties saskaņā ar sabiedrības pieņemtajiem noteikumiem un apkārtējo vidi. Iedomājieties, piemēram, ka esat stājies vadošā darbā jaunā kompānijā. Lai jaunajos apstākļos gūtu panākumus, jāņemvērā gan kompānijas rakstītie, gan nerakstītie noteikumi. Ja ziņojumu pabeigsiet pēc vienas dienas, vai tas tiks uzskatīts par savlaicīguvai novēlotu? Oficiālāsdarba stundas birojā, iespējams, paredzēt no deviņiem līdz pieciem, taču, ja aiziesiet pirms pusseptiņiem, administrācija varbūtdomās ka jums trūkst darbam pietiekamās motivācijas? Šis intelekta paveids palīdz mainīt apkārtni, izlemjot, kurus darbimiekus atlaist un kurus projektus atbalstīt. Tas turklāt ļauj izvērtēt situāciju, kurā jūs nespējat pielāgoties darba apstākļiem vai mainīt tos, un izlemt, ka pienācis laiks izvēlēties jaunus apstākļus – tas ir, meklēt jaunu darbu.
Rietumu kultūrā analītiskais intelekts, jādomā, ir visplašāk pazīstams un visaugstāk tiek vērtēts akadēmiskajās aprindās. Taču strenbergs rosināja apzināties arī citus intelekta veidus, īpaši praktisko intelektu, kas nepieciešams praktiskajā ikdienas dzīvē, bet netiek mērīts tradicionālos intelekta testos (STERNBERG, WAGNER, WILLIAMS, & HORVATH, 1995).
6

Daudzkārtējie intelekti


Mūsdienās vairums psihologu piekrīt Stenbergam, ka intelekts ir daudz sarežģītāka parādība par apdāvinātību, kas ļauj gūt sekmes mācībās. Ikvienam cilvēkam var izpausties kāds no daudzajiem intelekta paveidiem. Ir atzīts par svarīgu formālo akadēmisko intelektu, ko mēra tradicionālie IQ testi, taču augsts akadēmiskais intelekts vēl negarantē, ka šis cilvēks “tiks uz priekšu” parastajā ikdienas dzīvē. Protams, visiem cilvēkiem zināmā mērā piemīt verbālās un matemātiskās spējas, tomēr varētu būt, ka viņu sportiskā veiklība un atjautība sabiedrībā ir atšķirīga. Ikviens kādā jomā ir stiprs, bet citā – vājš. Arī skolās ir tendence dalīt bērnus “spējīgos” vai “mazāk spējīgos” atkarībā no viņu sekmēm skolā. Akadēmiskās spējas sastāv galveno kārt no iespējām, kādās tiek piedāvātas zināšanas, un saprāta liberārajām formām. Šīs spējas piemīt visiem bērniem dažādās pakāpēs, un ir svarīgi tās attīstīt.Bet tas ir neprecīzi spriest par bērna intelektuālajām spējām, pamatooties tikai uz šīm spējām. Ir jādomā par katru bērnu no daudzkārtējo intelektu viedokļa. Bērni, kuri izrāda vājas sekmes tradicionālos mācību testos, var uzrādīt labas spējas citās jomās. Bērni, kuriem ir labi rezultāti mācībās, arī citās jomās var uzrādīt labus rezultātus. Bērns, kuram ir vājas telpiskās spējas var uzrādīt augstu lingvistisko vai dzirdes intelektu. Dažiem bērniem ir īpašas spējas matemātikā, mūzikā, dejošanā, valodās vai pat dažas no šīm sfērām. Ja mēs spriežam par bērnu tikai pēc viena spēju standarta, tad mēs nepareizi viņu novērtējam. Lai attīstītu bērna cilvēciskos resursus, jāsāk ar to, ka jāpieņem fakts, ka šie resursi ir plaši, bagāti un dažādi. Tādēļ daži psihologi ierosina raksturot intelektu, izveidojot diagrammu atbilstoši punktiem, kas iegūti ļoti plašā testu un mērijumu diapazonā. Ikviena cilvēka panākumus konkrētā jomā nosaka viņa stipro un vājo pušu kombinācija, kas savā ziņā papildina vispārējo sekmju līmeni.
Hovards Gārdners (HOWARD GARDNER, 1983) ierosinājis daudzu dimensiju koncepciju par cilvēka intelektu, kas ir plašāka par Stenberga trīskāršā intelekta teoriju. Saskaņā ar gārdnera modeli intelektu veido septiņi patstāvīgi, vienlīdz svarīgi apdāvinātības veidi, kurus sauc par lingvistisko, loģiski matemātisko, telpisko, muzikālo, fiziski kinestētisko , intrapersonālo un starppersonu intelektu. Pārējos intelekta veidus, piemēram, fiziski kinestētisko, kas saistās ar perceptuāli motoriskajām jeb sportiskajām spējām, un personālo intelektu, ko veido izpratne par sevi pašu (intrapersonālais veids) un izpratne par to, kā prasmīgi izveidot mijiedarbību ar citiem cilvēkiem (starppersonu intelekts), savā teorijā pieminējis tikai Gārdners.
Ikvienas cilvēka spējas Gārdners uzskata par atsevišķu intelekta veidu, nevis par daļu no vispārējā intelekta jeb g-faktoru. Pierādijumi, ar kuriem viņš pamato savu modeli, ir plašāki par testa punktu faktoru analīzi. Gārdners, piemēram, atklājis, ka lielākajai daļai cilvēku maksimālās spējas ir vienā noteiktā jomā, bet pārējās jomās spējas ir tikai viduvējas vai pat zemākas par viduvējāam. Turklāt dažādu spēju parādīšanās un maksimālā izpausme vērojama dažādos dzīves cikla periodos. Kinestētiskās spējas izpaužas visagrāk; muzikālās un personālās – vēlāk. Lai gan iespējamas individuālas atšķirības, šahisti spēju maksimālo izpausmi sasniedz apmēram trīsdesmit piecu gadu vecumā, bet zinātnieki – pat vēlāk. Turklāt, lai cilvēks varētu pilnā mērā izmantot savas spējas, viņam jābūt motivētam strādāt, tās attīstot, un šim darbam vai vingrinājumiem jāsākas jau dzīves pašā sākumā
Ja bērna pasaulē valda harmonija – bērns ir apmierināts ar savu darbošanos un sasniegto rezultātu. Bērns ar patiesu zinātkāri raugās uz kaut ko neparastu savā apkārtnē un vēlās to tuvāk
Izpētīt vai mēģina līdzdarboties. Bērna intelektuālā attīstība norisinās it kā satiekoties diviem pretpoliem – bērna vēlmei gūt emocionālus iespaidus, likt vietā savu aktivitāti un ārējāsvides

ierosinātājiem.Bērna attīstības sākumposmā priekšplānā neizvirzās tiekšanās pēc jaunas
7
informācijas kā tādas šī tiekšanās ir pastiprināta ar emocijām. Dažādi emocionālie pārdzīvojumi virza bērna iepazīšanos ar ārējo pasauli. Tikai noteiktā attīstības stadijā (apmēram pēc 3gadiem) bērna darbībā sāk skaidrāk iezīmēties apzināta tiekšanās pēc lietu un parādību izpratnes. Tāpēc ievērojot šī vecuma īpatnības, gan vecākiem, gan bērnudārza audzinātājām, izglītojot pirmsskolas vecuma bērnus kādā no jomām, jāmēģina to darīt emocionāli saistošā veidā, nepārcenšoties ar verbāliem skaidrojumiem, bet vairāk rādot, darbojoties līdzi.Bērna attīstībai tā ir ļoti svarīga intelektaattīstības stadija, jo, pirmkārt, iemāca bērnu sadarboties ar pieaugušajiem cilvēkiem un citiem bērniem, rada drošības sajūtu un pozitīvo emociju

Atpakaļ  1  [2]  3  Tālāk

Komentāri

sveiks 1 6
Vari lūdzu pateikt kādas grāmatas izmantoji veidojot šo darbu?