Darbs:

ir pastāvīgas aizsargbūves un iespējamās ārkārtējās situācijās operatīvi pielāgojamas aizsargbūves, t.sk. metro, kas nodrošina aizsardzību 200 000 iedzīvotājiem.
Dānijā 1992.gada 23.decembrī ir pieņemts likums par aizsargbūvēm (Air-Raid Shelters), kas reglamentē aizsargbūvju būvniecības, nokomplektēšanas un uzturēšanas kārtību. Ir divu veidu aizsargbūves: sabiedriskās (Public Shelter), kas būvētas un tiek uzturētas par vietējās pašvaldības līdzekļiem un paredzētas iedzīvotājiem, kuri izbraukuši no savām pastāvīgām dzīves vietām vai nav nodrošināti ar privātajām aizsargbūvēm; pastiprinātās telpas (Reinforced-Rooms), kas tiek ierīkotas un uzturētas par ēku īpašnieku līdzekļiem.
Sabiedriskajās aizsargbūvēs ir 75 tūkst. vietu. Otrā Pasaules kara laikā un pēckara periodā Dānijā tika izbūvētas betona tranšeju aizsargbūves ar 1,8 milj. vietām. Viena vieta sabiedriskajās aizsargbūvēs
vidēji izmaksā DKK 2200,- (Ls 164,-).
Dzīvojamajās mājās, iestādēs un ražošanas ēkās tiek izbūvētas pastiprinātas telpas, kas nokomplektētas kā aizsargbūves un pavisam var aizsargāt 3,5 milj. iedzīvotāju. Vienas vietas izmaksa šādai aizsargbūvei sastāda DKK 1800,-(Ls134,-). Izdevumus par šo aizsargbūvju izbūvēšanu un uzturēšanu sedz īpašnieks. Šo izdevumu segšanai īpašnieks var saņemt aizdevumu. Ja īpašnieka finansiālais stāvoklis neatļauj segt izdevumus, vietējā pašvaldība izskata jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu. Sabiedrisko aizsargbūvju būvniecība, aprīkošana un uzturēšana ir vietējās pašvaldības kompetencē. Aizsargbūvju iekārtošanas un uzturēšanas noteikumus izstrādā Iekšlietu ministrija. Aizsargbūves atļauts lietot citiem nolūkiem (nemazinot to aizsardzības spējas) līdz brīdim, kamēr Iekšlietu ministrija nosaka režīmu, kad tās aprīko tiešo funkciju veikšanai. Krīzes vai kara gadījumā Iekšlietu ministrija var uzdot ēku un būvju palīgtelpas aprīkot par aizsargbūvēm. Vietējās pašvaldības var uzlikt par pienākumu jaunizbūvētās ēkās ierīkot aizsargbūves un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt šo aizsargbūvju stāvokli.
Nīderlandē izveidota aizsargbūvju sistēma, kas dod iespēju aizsargbūvēs izvietot 25% iedzīvotāju. Patreiz vēl nav akceptēta valsts turpmākā politika iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības jomā.

Eiropas Savienībā un NATO pagaidām nav vienota regulējuma (direktīva, rekomendācijas vai tml.) iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības jautājumos un pašlaik uzsākts darbs pie šāda projekta izstrādes.


VI. Risinājumi

1. variants

1.1. Atjaunot bojātās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

1.2. Uzturēt esošās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

1.3. Būvēt jaunas aizsargbūves, lai nodrošinātu līdz 100 % iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības iespējas.
Izmantot visas aizsargbūves saimnieciskām vajadzībām.

1.4. Par īpašnieku līdzekļiem:
1.4.1. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā īpašumā esošās aizsargbūves.

1.5. Par pašvaldību līdzekļiem:
1.5.1. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā pašvaldību īpašumā esošās aizsargbūves.

1.6. Par valsts līdzekļiem:
1.6.1. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā esošās aizsargbūves;
1.6.2. izbūvēt jaunas aizsargbūves un uzturēt tās tehniskā kārtībā;
1.6.3.atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā bezīpašnieka aizsargbūves.

1. varianta finansu aprēķinu sk. 5.pielikumā.

Komentārs:
Tiks saglabātas agrāk izbūvētās aizsargbūves un sasniegts Eiropas valstu līmenim atbilstošs iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības nodrošinājums.
Varianta realizācijai nepieciešami pavisam – 1 494 379 300 Ls +
+ (1 399 296 Ls/gadā x 1.varianta realizācijas laiks),
tai skaitā:
valsts līdzekļi – 1 492 937 605 Ls + (463 167 Ls/gadā x 1. varianta realizācijas laiks);
pašvaldību līdzekļi – 370 660 Ls + (240 679 Ls/gadā x 1.varianta realizācijas laiks);
īpašnieku līdzekļi – 1 071 035 Ls +(695 430 Ls/gadā x 1.varianta realizācijas laiks).


2. variants

2.1. Atjaunot bojātās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

2.2. Uzturēt esošās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

2.3. Izbūvēt jaunas aizsargbūves.
Izmantot visas aizsargbūves saimnieciskām vajadzībām.

2.4. Par īpašnieku līdzekļiem:
2.4.1. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā īpašumā esošās aizsargbūves;
2.4.2. izbūvēt jaunas aizsargbūves un uzturēt tās tehniskā kārtībā.

2.5. Par pašvaldību līdzekļiem:
2.5.1. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā pašvaldību īpašumā esošās aizsargbūves.

2.6. Par valsts līdzekļiem:
2.6.1. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā esošās aizsargbūves;
2.6.2. atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā bezīpašnieka aizsargbūves.

2. varianta finansu aprēķinu sk. 6.pielikumā.

Komentārs:
Realizējot šo variantu, tiks saglabātas un atjaunotas bojātās aizsargbūves (nodrošina 5,03 % iedzīvotāju aizsardzību), pakāpeniski palielināsies ar kolektīvās aizsardzības līdzekļiem nodrošinātā iedzīvotāju skaita īpatsvars (0,84 % gadā). 100 % iedzīvotāju nodrošinājums ar aizsargbūvēm tiks panākts aptuveni 100 gadu laikā.
Varianta realizācijai nepieciešami pavisam – 3 809 759 000 Ls,
tai skaitā:
valsts līdzekļi – 47 030 005 Ls;
pašvaldību līdzekļi – 24 438 560 Ls;
īpašnieku līdzekļi – 3 738 290 435 Ls.


3. variants

3.1. Demontēt bojātās aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski
mērķtiecīga.

3.2. Atjaunot bojātās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

3.3. Iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā esošās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

3.4. Izbūvēt aizsargbūves, veicot objektu kapitālo remontu, rekonstrukciju un jaunu būvniecību.

3.5. Pielāgot par patvertnēm pagrabus, garāžas, cokolstāvus u.c. telpas ekspluatācijā esošajos objektos.

3.6. Pielāgot par patvertnēm pagrabus, cokolstāvus u.c. telpas ārstniecības un mācību iestādēs.
Izmantot visas aizsargbūves saimnieciskajām vajadzībām.

3.7. Par īpašnieku līdzekļiem:
3.7.1. demontēt bojātās īpašumā esošās aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga;
3.7.2.atjaunot bojātās un uzturēt tehniskā kārtībā īpašumā esošās aizsargbūves;
3.7.3. iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā īpašumā esošās aizsargbūves;
3.7.4. izbūvēt aizsargbūves, veicot objektu kapitālo remontu, rekonstrukciju un jaunu būvniecību;
3.7.5. pielāgot par patvertnēm pagrabus, garāžas, cokolstāvus u.c. telpas ekspluatācijā esošajos objektos;
3.7.6. pielāgot par patvertnēm telpas īpašumā esošās ārstniecības un mācību iestādēs.

3.8. Par pašvaldību līdzekļiem:
3.8.1. demontēt bojātās īpašumā esošās aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga;
3.8.2. atjaunot bojātās, iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā pašvaldību īpašumā esošās aizsargbūves;
3.8.3. pielāgot par patvertnēm pagrabus, garāžas, cokolstāvus u.c. telpas pašvaldību dzīvojamās, administratīvajās u.c. būvēs;
3.8.4. pielāgot par patvertnēm telpas pašvaldību īpašumā esošajās ārstniecības un mācību iestāžu ēkās to rekonstrukcijas vai kapitālā remonta laikā.
3.9. Par valsts līdzekļiem:
3.9.1. demontēt bojātās īpašumā esošās un bezīpašnieka aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga;
3.9.2. atjaunot bojātās, iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā esošās īpašumā esošās un bezīpašnieka aizsargbūves;
3.9.3. pielāgot par patvertnēm telpas valsts īpašumā esošajās ārstniecības un mācību iestāžu ēkās rekonstrukcijas, vai kapitālā remonta laikā.

3. varianta finansu aprēķinu sk. 7.pielikumā.

Komentārs:
Tiks saglabātas agrāk izbūvētās aizsargbūves, t.sk. atjaunojot bojātās; veicot būvniecību, par īpašnieku līdzekļiem, publiskās ēkās un būvēs (lielveikali, tirgi, kultūras iestādes u.tml.) tiks izbūvētas jaunas aizsargbūves un nelielos objektos par patvertnēm pielāgotas telpas, prasot mazākus līdzekļus. Arī pakāpeniski pielāgojot par aizsargbūvēm atsevišķas telpas ekspluatācijā esošajos objektos (dzīvojamās mājas,
nelieli rūpniecības uzņēmumi u.tml.), desmit gadu laikā iespējams nodrošināt 100 % republikas iedzīvotāju kolektīvo aizsardzību.
Aizsargbūvju būvniecības, telpu pielāgošanas un uzturēšanas izdevumu lielāko daļu segs īpašnieki, tikai neliela daļa finansējuma būs nepieciešama no pašvaldību un valsts budžetiem. Valsts regulēs aizsargbūvju būvniecības, uzturēšanas un izmantošanas jautājumus. Tiks sasniegts Eiropas valstu iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības līmenis.

Varianta realizācijai nepieciešami pavisam - 1 063 519 969 Ls,
tai skaitā:
valsts līdzekļi – 29 734 400 Ls;
pašvaldību līdzekļi – 71 073 565 Ls;
īpašnieku līdzekļi – 962 712 004 Ls.


4. variants

4.1. Demontēt bojātās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga.

4.2. Atjaunot bojātās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.

4.3. Iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā esošās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus.
Izmantot aizsargbūves saimnieciskām vajadzībām.

4.4. Par īpašnieku līdzekļiem:
4.4.1. demontēt bojātās īpašumā esošās aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga;
4.4.2. atjaunot bojātās aizsargbūves;
4.4.3. iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā īpašumā esošās aizsargbūves.

4.5. Par pašvaldību līdzekļiem:
4.5.1. demontēt bojātās bilancē esošās aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga;
4.5.2. atjaunot bojātās bilancē esošās aizsargbūves;
4.5.3. iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā bilancē esošās aizsargbūves.

4.6. Par valsts līdzekļiem:
4.6.1. demontēt bojātās esošās un bezīpašnieka aizsargbūves, ja to atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga;
4.6.2. atjaunot bojātās esošās un bezsaimnieka aizsargbūves;
4.6.3. iekonservēt speciālo aprīkojumu un uzturēt tehniskā kārtībā īpašumā esošās un bezīpašnieka aizsargbūves.

4. varianta finansu aprēķinu sk. 8.pielikumā.


Komentāri:
Minētā varianta akceptēšanas gadījumā:
• netiks realizētas Civilās aizsardzības likuma 14.panta 3.punkta normas;
• valsts nevarēs izpildīt 1949.gada 12.augusta IV. Ženēvas vienošanās “Par civilpersonu aizsardzību kara laikā” un Papildus protokola “Par starptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību” normas civilo iedzīvotāju kolektīvā aizsardzībā bruņotu konfliktu gadījumā.
Varianta realizācijai nepieciešami līdzekļi pavisam -
1 975 288 Ls + 1 333 704 Ls/gadā.
tai skaitā:
valsts līdzekļi – 653 820 Ls (33,1 % no aizsargbūvju kopējā skaita) + 441 456 Ls/gada;
pašvaldību līdzekļi - 339 750 Ls (17,2 %) +229 397 Ls/gadā;
īpašnieku līdzekļi - 981 718 Ls (49,7 %) + 662 851 Ls/gadā.

VII. Koncepcijas iesniedzēju ieteikums

Jautājumā par civilo iedzīvotāju nodrošināšanu ar kolektīvās aizsardzības līdzekļiem Iekšlietu ministrija iesaka akceptēt koncepcijā piedāvāto 3. variantu (4.pielikums). Prioritāri aizsargbūvju atjaunošanu un ierīkošanu (izbūvi, pielāgošanu) veikt valsts nozīmes paaugstināta riska teritorijās.
Varianta akceptēšanas gadījumā:
• tiks realizēts valsts pienākums aizsargāt civilo iedzīvotāju veselību un dzīvību iespējamo ārkārtējo situāciju, t.sk. bruņotu konfliktu gadījumos;
• tiks pildītas 1949.gada 12.augusta IV. Ženēvas vienošanās “Par civilpersonu aizsardzību kara laikā” un Papildus protokola “Par starptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību” normas civilo iedzīvotāju kolektīvā aizsardzībā bruņotu konfliktu gadījumā;
• tiks risināts jautājums par jaunu, t.sk. pielāgojamu (pagrabi, garāžas u.tml.) civilās aizsardzības aizsargbūvju būvniecības normu izstrādi;
• tiks realizēta Eiropas Savienības valstīs noteiktā politika civilo iedzīvotāju nodrošināšanā ar kolektīvās aizsardzības līdzekļiem iespējamās ārkārtējās situācijās, kas veicinās iestāšanos ES un NATO;
• tiks saglabātas par valsts budžeta līdzekļiem būvētās esošās civilās aizsardzības aizsargbūves;
• Latvijā tiks radīta labvēlīgāka vide ārvalstu investīciju piesaistīšanai, tiks sekmēta ekonomikas stabilizēšana, attiecīgi pieaugs civilo iedzīvotāju drošības garantijas.


VIII. Normatīvie akti, kuros, atkarībā no akceptētā koncepcijas risinājuma varianta izdarāmi grozījumi un jaunu normatīvo aktu izstrāde

8.1. Grozījumi izdarāmi šādos normatīvajos aktos:
• Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (par administratīvo atbildību par civilās aizsardzības likuma, noteikumu un citu normatīvo aktu prasību nepildīšanu civilās aizsardzības aizsargbūvju saglabāšanas un uzturēšanas jomā);
• Civilās aizsardzības likumā (deleģējot Ministru kabinetam tiesības izdot attiecīgus normatīvos aktus civilo iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības jautājumu regulēšanai);
• likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (par nodokļa atvieglojumiem objektos, izbūvējot (pielāgojot) aizsargbūves).


8.2. Izstrādājami šādu jaunu normatīvo aktu projekti:
• Būvnoteikumi “Civilās aizsardzības aizsargbūves”;
• Ministru kabineta noteikumi “Civilās aizsardzības aizsargbūvju statusa piešķiršanas, noņemšanas un uzskaites kārtība”;
• Ministru kabineta instrukcija “Civilās aizsardzības aizsargbūvju ekspluatācijas instrukcija” (nosakot aizsargbūvju izmantošanas, uzturēšanas un saglabāšanas kartību).

8.3. Prognozējamie rezultāti:
• jaunu normatīvo aktu izstrādes un grozījumu izdarīšanas rezultātā spēkā esošajos normatīvajos aktos tiks sakārtots civilo iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības tiesiskais nodrošinājums;
• veicot publisko ēku un būvju (universālveikali, kultūras centri, slimnīcas, bērnu pirmskolas iestādes, skolas u.c.), kā arī privāto dzīvojamo māju būvniecību, radīsies iespēja paralēli risināt civilo iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības nodrošināšanas jautājumus;
• valstī tiks veikta objektīva civilās aizsardzības aizsargbūvju uzskaite un statistika;
• attīstīsies civilo iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības sistēma, tiks veikta tās plānošana un vadība;
• civilo iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības sistēma tiks veidota izmantojot Eiropas Savienības valstu pieredzei.