Antīko laiku mantojums mūsdiienās

1097 0

Antīko laiku mantojums mūsdienās.

Antīkie laiki daudz ko atnesuši līdz pat mūsdienām. Tas bija lielo pārmaiņu, izgurdojumu un atklājumu laikmets, kad pasaule sāka veidot sdavu tēlu līdzīgāku mūsdienīgajai. Nevienam nav noslēpums, ka romieši bija izcilākā, spējīgākā un arī spēcīgākā civilizācija antīkajos laikos. Taču kā gan viņi tik salīdzinoši īsā laika posmā panāca šādu varenību? Daudzas zināšanas un idejas tika pārņemtas no grieķiem. Bet, vai romiešus var uzskatīt par grieķu civilizācijas augstāko attīštības pakāpi, vai arī tās bija divas dažādas un pietiekami at tšķirīgas kultūras?

Ko romieši aizguva no grieķiem un kas šīm kultūrām bija kopīgs? Visvairāk Romu piesaistīja grieķu filozofija, māksla, literatūra un teātris. Tieši šajās jomās daudzas pamatidejas tika aizgūtas un pielāgotas romiešu sabiedrībai. Arī dievi Romā bija tie paši, kas hellēņiem, tiesa gan ar mainītiem vārdiem. Tiem bija līdzīgi uzdevumi sadzīvē, cilvēka veidols. Lai gan vēlak romieši atzina un pieņēma arī austrumu (Ēģiptes) dievus, pēc tam atzina kristietību un radīja katoļu baznīcas organizācijas principus. Tie no grieķiem pārņēma arī viņu alfabētu un pielāgoja to latīņu valodai. Kad romiešiem bija nepieciešams izveidot likumu krājumu, tie devās uz Grieķiju, lai pasmeltos tur idejas un pilnveidotu grieķu likumus. Viennozīmīgi romiešu attīstībā svarīga loma bija arī grieķu iekšpolitikai. Grieķu darbība konkrētās situācijās iedrošināja romiešus rīkoties, lai kaut ko panāktu. Piemēram, romiešu aristokrātijas sacelšanās pret valdību un valdnieka padzīšana ir gandrīz identiska grieķu aristokrātijas panākumiem cīņā ar valdību. Ir jūtams grieķu demokrātijas iespaids, jo arī Roma sākumā mēģināja iet uz demokrātiju, tauta pieprasīja sev tiesības piedalīties valsts dzīvē, taču tas viņiem izdevās tikai daļēji.

Un tagad par to, kas liecina, ka romieši tomēr nebija tiešie grieķu pēcteči un civilizācijas augstākais attīstības punkts. Pirmkārt, jau fakts, ka Itālijas teritorijā bija ļoti raibs iedzīvotaju sastāvs – senās Romas civilizācija veidojās daudz kultūru ietekmē, lai gan starp tām bija arī grieķu kultūra. Romiešu pārvalde stipri atšķīrās no grieķu pārvaldes. Roma kā valsts bija vienota, arī tās sabiedrība bija viens veselums gan juridiski, gan politiski, gan arī ekonomiski; Grieķija bija sadrumstalota, sadalīta polisās. Ļoti būtiskas atšķirības bija arī starp šo civilizāciju armijām. Romas karaspēks bija viegli mobilizējams, tas bija arī daudz lielāks nekā grieķiem, kas deva romiešiem pārsvaru, neskatoties uz līdzīgas kvalitātes bruņojumu un kara stratēģijām. Romiešu armija bija gatava uzbrukt un iekarot, ne tikai aizstāvēt savas zemes, kas arī ne vienmēr izdevās grieķiem. Arī šo kultūru ārpolitika bija krasi atšķirīga. Ja grieķu civilizācijas izplešanās balstījās uz svešu zemju kolonizēšanu, tad romieši jau vairāk karoja un iekarotās zemes arī pārvaldīja, uzspiežot tur savu konstitūciju un ieceļot valdību. Lai arī sākumā romieši mēģināja pārņemt grieķu republikāniskās pārvaldes idejas un arī viņu varas orgāni bija līdzīgi grieķu polisu varas struktūrām, galu galā viņi no tā atteicās, jo šī pārvaldes sistēma Romai izrādījās ļoti nepiemērota un neērta, un mēģināja tuvināt savu valsti monarhijai. Tālāk Roma attīstījās pēc aristokrātijas nevis demokrātijas principiem, kā tas notika Grieķijā. Arī Romas tautas sapulce ļoti atšķīrās no Atēnu demokrātijas tautas sapulces, romiešu tauta bija daudz pasīvāka, tā tikai apstiprināja vai noliedza aristokrātu vai senāta ierosinājumus. Romas sieviešu dzīve arī bija vieglāka, kaut vai tāpēc, ka tām bija vairāk tiesību un arī brīvāks stāvoklis ģimenē. Galu galā romieši sadalījās divos grupējumos: grieķu kultūras un dzīvesveida cienītājos un vecromiešu dzīvesveida un tradīciju aizstāvjos.

Tātad var viennozīmīgi secināt, ka romiešu panākumi balstījās arī uz to, ka tiem bija veiksmīgi un attīstīti priekšteči grieķi. Taču Romai bija vairāk priekšrocību, piemēram, augsta tikumība un karavīru vēlmu pašuzupurēties savas tēvzemes labā, patriotisms, lielāka disciplīna visās jomās un labāka valsts iekārta. Tieši romieši ir tie, kas darīja pieejamus grieķu civilizācijas sasniegumus līdz pat mūsdienām. Vai romieši bija vai nebija grieķu civilizācijas augstākā attīstības pakāpe? Viennozīmīgas atbildes nav, taču, ja pieņemam apgalvojumu par nepareizu, ja tam ir kaut viens kontrfakts, tad NĒ. Lai arī romieši daudz ko aizguva no grieķiem, tas ir tikai loģiski. Kāpēc gan viņiem bija vēlreiz jāizgudro kaut kas, kas jau pastāvēja, ja to varēja vienkārši pielāgot savām vajadzībām. Kā minēts kādā parunā: „Nav vajadzības otrreiz izgudrot riteni!” Pēc manām domām, grieķu civilizācija bija tikai kā pamats varenajai un dižajai Rietumromas impērijai, kas izgāja pati savu attīstības ceļu, nebūdama grieķu civilizācijas attīstības augstākā pakāpe.

Join the Conversation