Darbs:

liecina par uzņēmuma ekoloģiskās apzinās esamību jeb, citiem vārdiem sakot, par tā spēju veidot konstruktīvas attiecības arī ar citiem grupējumiem gan uzņēmuma iekšienē, gan ārpus tā.
4. Tagad es domāju, ka konservatīva finansēšanas sistēma ir viena no ārkārtīgi būtiskām uzņēmuma struktūras sastāvdaļām. Tā ir uzņēmuma spēja pašam noteikt savas izaugsmes un turpmākās attīstības efektivitāti.[15,21]

3. MVU ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS NĀKOTNĒ.
3.1. ES VIENOTAIS TIRGUS.

Eiropas integrācija ir ļoti svarīgs jautājums, un, jo tuvāk nāk 2004.gads, jo vairāk par to tiek runāts un arvien tuvāk nāk brīdis, kad būs jāpasaka jā vai nē. 2003.gada 20.septembrī Latvijas pilsoņiem būs jālemj kļūt vai nekļūt Latvijai ES. Sabiedriskās domas pētījumu firmas “ Latvijas fakti” martā veiktā aptaujā liecina, ka par Latvijas pievienošanos ES balsotu nedaudz vairāk kā puse, t.i., 50,3% pilsoņu. Tā kā nav zināms, vai pievienosimies, vai nē, taču mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida iestājoties ES.
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), īpaši aktuāls kļūst MVU jautājums. MVU sektors ir Latvijas ekonomiskais pamats. Eiropā MVU ir galvenie ražotāji, pilsoniskas, pārtikušas sabiedrības pamats. Kļūstot par ES dalībvalsti, ES kļūst par galveno tirgu, kurš ir aizsargāts un regulē savus tirgus un to dalībniekus.
Iestājoties ES Latvija ieies vietotā tirgū. Vienotais tirgus ir telpa, kura aptver vairākas valstis un kurā visām valstīm ir vienādi tirdzniecības noteikumi. ES ekonomiskās integrācijas pakāpi atkarībā no ieviešanas laika var sarindot šādā secībā:
- muitas savienība;
- kopējais tirgus ar brīvu visu veidu preču kustību;
- vienota tirdzniecības politika attiecībā uz citām valstīm;
- vienots ražošanas faktoru tirgus;
- nacionālo finansu sistēmu unifikācija;
- Eiropas Monetārās sistēmas izveidošana;
- Eiropas Monetārās savienības izveidošana;
- vienots iekšējais tirgus.
ES pirmsākumi saistās ar Romas līguma parakstīšanu 1957.gadā. Faktiski dalībvalstis pievienojās trim pamatlīgumiem, tātad iestājās Eiropas Ogļu un tērauda kopienā (izveidoja 1951.gadā), Eiropas Atomenerģijas kopienā un EEK. Šo triju organizāciju kompetence tika stingri noteikta kā iedarbošanās uz savstarpējo ekonomisko apriti, kuras veicināšana būtībā arī bija integrācijas sākotnējais mērķis, bet tālejošais mērķis – veicināt arvien lielāku Eiropas tautu tuvināšanu.
Svarīgākais no integrācijas un vienotā tirgus veidošanās viedokļa neapšaubāmi bija līgums par EEK. EEK mērķis bija panākt ekonomisko brīvību – ražošanas faktoru (darbaspēka un kapitāla), preču un pakalpojumu brīvas kustības – nodrošināšanu starp EEK dalībvalstīm.
Ceļā uz vienotu tirgu svarīga ir muitas savienība , t.i., vienotas muitas zonas – izveide. Kopš 1968.gada nepastāv iekšējās muitas barjeras starp ES valstīm un darbojas vienots ārējais tarifs attiecībā uz trešajām valstīm.
ES institūciju, arī EK darbības princips ir t.s. aktīvā neitralitāte. Galvenais mērķis palīdzēt MVU atrast partnerus citās dalībvalstīs. EK starpniecība domāta, lai palīdzētu tiem, kuri vēlas uzsākt sadarbību ar citas valsts ekonomiskajām struktūrām.
Vienotā tirgus attīstības perspektīvas. Vienotā tirgus izveidošana nenozīmē apstāšanos, jo būtībā tas ir nepārtraukts attīstības process. Jau 1992.gada līgums par ES jeb Māstrihtas līgums paredzēja, ka ES turpinās ekonomisko pamatu nostiprināšanu, tātad balstīsies uz vienotu tirgu un tā attīstību ar galveno mērķi – turpināt uzlabot ekonomisko apriti dalībvalstīs.
Bija paredzēts, ka līdz 1999.gadam varētu notikt pilnīga vai daļēja naudas un finansu sistēmu apvienošanās. Šos uzdevumus apstiprināja arī ES 1997.gada līgums – Amsterdamas līgums.
2000.gadā šie uzdevumi tika paveikti un likti pamati nākamajai ekonomiskās integrācijas pakāpei – ekonomiskās savienības izveidei.
Jauns vienotās tirgus attīstības posms ir saistīts ar ES paplašināšanu. 1993.gada Kopenhāgenas kritēriji nosaka jaunu dalībvalstu uzņemšanas noteikumus un veido ES vienotu politiku attiecībā uz tālāko paplašināšanos.. Latvija un citu Austrumeiropas un Viduseiropas valstu mērķis iestāties ES vienlaikus nozīmē iestāšanos vienotajā ES tirgū. [6,23]
Nacionālo barjeru un ierobežojumu atcelšana radīs uzņēmējdarbības iespējas ikvienā ES valstī, bet ikvienas ES valsts pārstāvji varēs brīvi uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā.
Atšķirības tehnoloģiskās attīstības līmenī salīdzinājumā ar attīstītajām ES valstīm sākotnēji noteikti radīs problēmas Latvijas uzņēmumu darbībai ES kopējā tirgū. Relatīvi zemākas darbaspēka izmaksas varētu mazināt šo problēmu. Nākotnē tehnoloģiskās attīstības un darbaspēka cenu atšķirības izzudīs.
Vienotā tirgus ietekme uz ekonomisko izaugsmi nākotnē visā ES tiek vērtēta pozitīvi, jo svarīgākie vienotā tirgus ieguvumi vienlaikus var tikt uzskatīti par ekonomiskās izaugsmes nosacījumiem.
Brīva preču kustība ir pirmā no četrām brīvībām, kuru īstenošana nodrošina ES vienotā tirgus pastāvēšanu. Ekonomiskās integrācijas attīstības Eiropas Kopienā sākās ar muitas savienības veidošanu, kas tiešā veidā nozīmēja iekšējās tirdzniecības liberalizāciju dalībvalstu starpā un brīva preču tirgus veidošana.
ES brīvās tirdzniecības noteikumi attiecas uz precēm, kas ir dalībvalstu izcelsmes preces vai arī vienreiz importētas kādā no ES valstīm. Preces var ievest dalībvalstī, samaksājot visas kopīgi noteiktās ievednodevas vai pakļaujoties kāda ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības līguma prasībām. Tālāk izskatīsim brīvās preču kustības priekšrocības. Brīvas preču kustības un brīvas tirdzniecības priekšrocības ekonomikā bieži analizē, apskatot tirdzniecības ierobežojumu negatīvo ietekmi gan uz katru valsti, gan uz pasaules ekonomiku. Importa tarifi samazina nācijas labklājības līmeni. Patērētāji zaudē vairāk (vispirms jau augstāku cenu dēļ), nekā iegūst ražotāji vai valsts, saņemot papildu ieņēmumus budžetā. Kopumā samazinās ražošanas efektivitāte, jo ar muitas tarifiem parasti tiek atbalstīti ārējos tirgos mazāk konkurētspējīgi ražotāji un kavēta optimālas specializācijas izveide.
Brīvas tirdzniecības apstākļos ES katrai valstij ir lielākas iespējas attīstīt specializāciju noteiktā nozarē, tā nodrošinot lielākus ražošanas apjomus un sekmīgāku attīstību. Aug Eiropas konkurences spiediens uz ražotājiem, un tas veicina ražošanas efektivitāti. Kopīga ārējās tirdzniecības cenu politika rada lielākas ietekmes iespējas pasaules tirgū.
Neraugoties uz brīvās tirdzniecības ieguvumiem, ES tirdzniecības noteikumos ir ievērotas situācijas, kad ierobežojumi tomēr tiek saglabāti. ES valstīm ir iespēja ierobežot brīvu preču kustību, ja to prasa ārkārtēja situācija valstī vai patērētāju intereses.
Kvantitatīvi ierobežojumi ir pieļaujami, ja brīva preču kustība apdraud :
- sabiedrisko morāli, kārtību un drošību,
- cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvību,
- augu valsti,
- mākslas, vēsturiskās un arheoloģiskās vērtības,
- industriālo un komerciālo īpašumu.
Brīva pakalpojuma plūsma ir nākamā brīvība, kuras īstenošana ir viens no Eiropas Kopienas un vēlāk ES vienotā tirgus balstiem. Starptautiskajā tirdzniecībā preces un pakalpojumus sadala, jo pakalpojumiem kā ekonomiskajai kategorijai ir šī būtiskā atšķirība – patēriņu un ražošanas vieta sakrīt.[6,32]
Tāpēc pakalpojumu apmaiņai starp valstīm ir sava specifika. Vispirms jau tā ir valsts robežu ievērošana. Pakalpojumam noteiktā veidā jāšķērso robeža, un atšķirībā no precēm šeit pastāv vairāki varianti, kā to var izdarīt. Robežu var šķērsot pakalpojumu piedāvātājs vai pakalpojuma pircējs – klients, vai arī pats produkts, izmantojot komunikāciju iespējas, piemēram, konsultatīvie pakalpojumi var tikt izdarīti pa telefonu vai e-pastu.
Brīvas pakalpojumu kustības pamatā ir ES valstu savstarpēja nacionālo noteikumu atzīšana un likumdošanas saskaņošana pakalpojumu jomā. Galvenā prasība brīvo pakalpojumu kustībai ir šāda: nosacījumiem, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, visās ES valstīs ir jābūt vienādiem.
Pakalpojumu nozarei ir raksturīga vēl viena atšķirība no preču ražošanas. Daudzus pakalpojumus veic tā saucamie brīvo profesiju pārstāvji – ārsti, juristi u.c.
Brīvas pakalpojuma plūsmas nodrošinājums šajā gadījumā ir cieši saistīts ar brīvu personu kustību un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver sevī brīvo profesiju pārstāvju tiesības nodarboties savā profesijā, dibināt uzņēmumus un uzņemties saistības citu valstu uzņēmumos. EEK 1961.gadā bija izstrādāta uzņēmējdarbības un pakalpojumu brīvības šķēršļu likvidēšanas programma, bet pilnīga uzņēmējdarbības brīvība tika ieviesta ar Eiropas Tiesas lēmumu 1974.gadā. Lēmums noteica, ka ikviens kādas ES valsts pavalstnieks var dibināt uzņēmumu vai sniegt pakalpojumus kādā citā ES valstī saskaņā ar tādiem pašiem likumdošanas principiem kā attiecīgās valsts iedzīvotāji [6,33].
Brīvas pakalpojumu plūsmas priekšrocības ir līdzīgas preču brīvās kustības pozitīvajai ietekmei uz ražošanu, uz ekonomiku. Turklāt tiek īstenots ES vienotā tirgus galvenais mērķis – aktivizēt ekonomisko apriti, palielināt konkurenci un ekonomisko efektivitāti. Būtiskākās priekšrocības pakalpojumu jomā ir iespējas attīstīt specializāciju ES ietvaros, paaugstinot efektivitāti un samazinot izmaksas, un iespējas pakalpojumus sniedzējiem papildināt savu pakalpojumu klāstu un tā palielināt peļņu. Savukārt finansu pakalpojumu jomā iespēja ieguldīt vairākās valstīs ļauj samazināt tirgus risku.
Neskatoties uz brīvas pakalpojumu plūsmas priekšrocībām un principiālo pieeju nekavēt pakalpojumu kustību starp ES valstīm, tomēr pastāv brīvas pakalpojumu plūsmas ierobežojumi, kuri bieži tiek pamatoti ar patērētāju interešu aizsardzību (tas gan ir pieļauts ES likumdošanā). Savukārt, Latvijā būs vērojams arvien aktīvāk ienākoši citu ES dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji – pieaugs konkurence vietējā pakalpojumu tirgū, kas varētu radīt grūtības ne tikai konkurētspējīgiem vietējiem mazajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Jāuzsver pakalpojumu pieaugošā nozīme ES ekonomikā. Par to liecina pakalpojumu sfēru raksturojoši rādītāji, pakalpojumu

Komentāri

lbnwykqr 29 10
10aTcR , [url=http://tpuobvhxiicv.com/]tpuobvhxiicv[/url], [link=http://oykdfqbltotu.com/]oykdfqbltotu[/link], http://kbifehejbfua.com/

qmyirlar 29 15
dvOtME afuqvyizaxxv

wdeduhoo 29 21
eoUq7K , [url=http://smixobjuqrxj.com/]smixobjuqrxj[/url], [link=http://cghkwqhlxnrm.com/]cghkwqhlxnrm[/link], http://tufplrzadbzv.com/

aashlq 30 18
FXjIxY jpkwfvfhwykm

Clave 1
That's a quick-wiettd answer to a difficult question