Darbs:

projektiem, vides aizsardzībai, celtniecībai, tirdzniecībai un pakalpojumu sfērai.
Prioritāri atbalstāmi būs uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus, it īpaši tie, kuru darbība virzīta uz interneta izmantošanu vai e – komerciju.
MVU aktivitātes, kas ir saistītas ar jaunradi, lielā mērā tiek atbalstītas ar Inovācijas programmu. EK dibināšanas līguma 163.pants nosaka, ka Kopienas mērķis ir stiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un veicināt konkurētspēju starptautiskā līmenī, atbalstot visas pētniecības darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās līguma nodaļās. Šajā nolūkā Kopiena visā tās teritorijā atbalsta uzņēmumus, tostarp MVU, pētniecības centrus un universitātes, veicina pētījumus un tehnoloģiju izstrādi, kā arī savstarpējo sadarbību, ļaujot uzņēmumiem pilnīgi izmantot Kopienas iekšējā tirgus potenciālu, radot brīvu pieeju atsevišķu valstu pasūtījumiem, nosakot kopīgus standartus un likvidējot juridiskus un fiskālus šķēršļus šai sadarbībai. Lai sasniegtu šos mērķus, Kopiena, papildinot dalībvalstu veiktās darbības, īsteno šādus uzdevumus:
- ievieš pētniecības un tehnoloģijas attīstības programmas un demonstrācijas programmas, veicinot sadarbību ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kā arī to savstarpējo sadarbību;
- veicina sadarbību ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām Kopienā īstenotās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrēšanas jomā;
- popularizē Kopienas sasniegumus pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā;
- rosina zinātnieku mācības un brīvu pārvietošanos Kopienā.


3.3. PROGNOZES PAR UZŅĒMUMA DARBĪBU PĒC IESTĀŠANĀS ES.

Analizējot to, kas mūs sagaida ES, ir svarīgi zināt, ko par to domā Latvijas uzņēmēji. Ir veikta prognoze par uzņēmumu darbību pēc Latvijas iestāšanās ES.

3.1.attēls Prognoze par uzņēmuma dalības izmaiņām pēc Latvijas iestāšanās ES [1,45]
Jāsecina, ka kopumā MVU vēl aizvien ir liela neskaidrība par darbības izmaiņām, gadījumā, ja Latvija iestāsies ES, lai gan vairāk vērojama nosliece uz negatīvām prognozēm nekā pozitīvi. Kā redzams, 1/5 jeb 22,7% aptaujāto uzskatījuši, ka situācija paliks bez izmaiņām, bet nedaudz vairāk kā 1/4 no visiem uzņēmējiem atturējušies vispār prognozēt iespējamās izmaiņas.
Uzņēmēju prognozes atkarībā no uzņēmējsabiedrības darbības galvenās jomas liecina, ka visnegatīvāk iestāšanās ES varētu ietekmēt tirdzniecības sfērā strādājošos uzņēmumus (skat. 3.2. attēls).

3.2.attēls. Prognoze par uzņēmuma darbības izmaiņām pēc Latvijas iestāšanās ES nozares griezumā (% no respondentiem attiecīgajā nozarē) [1,46]

No 3.2.attēla datiem izriet, ka, gadījumā, ja Latvija iestātos ES. Vismazāk tas ietekmētu pakalpojumu sfēru. Kopumā negatīvāku nostāju pauduši būvniecības un ražošanas, rūpniecības un tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi. Apskatot respondentu vērtējumus atkarībā no uzņēmumu atrašanās vietas, redzams, ka vispesimistiskākās prognozes snieguši mazpilsētu uzņēmumu pārstāvji (3.3.attēls).


3.3.attēls. Prognoze par uzņēmuma darbības izmaiņām pēc Latvijas iestāšanās ES apdzīvotas vietas griezumā (% no respondentiem attiecīgajā pilsētā) [1,47]

Kopumā vērtējot prognozes par uzņēmumu darbību pēc iestāšanās ES, var secināt, ka uzņēmumi pesimistiski vērtē savas perspektīvas vienotajā ES tirgū.
Visas šīs prognozes par uzņēmumu darbību pēc iestāšanās ES ir atkarīgas no referenduma “par” vai “pret” iestāšanos ES, kas notiks šā gada septembrī, rezultātiem. Būtisku lomu šajā procesā spēlē valsts, kurai būtu daudz aktīvāk jāinformē un jāizglīto Latvijas potenciālie balsotāji. Pagaidām nav veikts neviens dziļš un visaptverošs pētījums, kas izvērtētu plusus un mīnusus, ko sniegs mūsu iestāšanās ES. Katram iedzīvotājam, uzņēmējam vajadzētu zināt, ko konkrēti viņam dos ES. Un ko Latvija var zaudēt (iegūt), ja neiestāsies ES.

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Darbā veiktā analīze ļauj veikt šādus secinājumus:
1. MVU ko¬pu¬mā tiek no¬dar¬bi¬nā¬ti ap¬tu¬ve¬ni 70 % no vi¬sa valsts dar¬ba¬spē¬ka. MVU sa¬ra¬žo vai¬rāk ne¬kā 65 % no iekš¬ze¬mes kop¬pro¬duk¬ta un tie vei¬do vai¬rāk ne¬kā 99 pro¬cen¬tus no vi¬su uz¬ņē¬mu¬mu kop¬skai¬ta.
2. MVU galvenokārt darbojas tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs.
3. Faktori, kas bremzē MVU attīstību, ir finansu līdzekļu trūkums, ierobežotas iespējas saņemt kredītus (augstie procenti, vāji attīstīta garantiju sistēma, ķīlu trūkums), biznesa iemaņu trūkums, nepietiekamas zināšanas par tirgiem, dažādi administratīvie šķēršļi (uzņēmumu reģistrēšana un nepieciešamo atļauju saņemšana, licencēšana, mainīgā atskaišu un pārskatu sistēma), biežās izmaiņas likumdošanā un likumu un noteikumu nekonsekventa piemērošana.
4. Vispusīgā, pārdomātā un ES orientētā likumdošanas reforma ir radījusi funkcionējošu tiesību aktu bāzi, tomēr pastiprināta uzmanība tās attīstības ietekmē uz uzņēmējdarbību pievērsta tikai pēdējos divos gados.
5. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas stimulē jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo izaugsmi, ir labvēlīga un uzņēmējam draudzīga uzņēmējdarbības vide. Normatīvie akti, kas reglamentē uzņēmējdarbību, tiek mainīti katru mēnesi, šajā ziņā kvantitāte dominē pār kvalitāti, radot pretrunas un neskaidrības normu piemērošanā, kā arī dažādus administratīvus šķēršļus, kas palielina uzņēmēju netiešās izmaksas.

Darbā veiktā analīze ļauj veikt šādus priekšlikumus:
1. Lai turpmākajā likumdošanas attīstības procesā veicinātu uzņēmējdarbības un MVU attīstību, daudz rūpīgāk katrs plānotais labojums būtu papildus jāizvērtē tajās normatīvo aktu jomās, kur līdz šim pārsvarā ir tieši negatīvās izmaiņas. Šādas likumdošanas jomas ir:
- normatīvie akti, kas regulē licencēšanu;
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ;
- ārējā tirdzniecība;
- darba likumdošana;
- valsts pasūtījums.
2. Katra jauna normatīvā akta vai grozījuma pamatojumā būtu nepieciešams novērtēt tā ekonomisko ietekmi un turpmākās sekas uz uzņēmējdarbību, to vidū – MVU.
3. Lai atbalstītu MVU, jāsamazina ienākuma nodoklis, savukārt, jāpalielina piesārņojuma un dabas resursu nodoklis.
4. Lai vecinātu uzņēmumu attīstību depresīvajos Latvijas reģionos, nepieciešams paredzēt nodokļu atlaides šajos reģionos pastāvošajiem uzņēmumiem.
5. Lai labāk varētu sagatavot Latvijas uzņēmējus ES brīvajam tirgum, ir nepieciešama aktīvāka valsts darbība izpētes un izskaidrošanas jomā. Vajadzētu uzņēmējiem izskaidrot ne tikai ieguvumus, bet arī brīdināt par iespējamām negatīvajām sekām, kas varētu rasties pēc iestāšanās ES.


IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

Statistisko avotu dati:
1. Kaktiņš A., Zellis V. Mazās un vidējās uzņēmējdarbības vide Latvijā. – R: Hipotēku banka & SKDS, 2002.g.jūnijs/jūlijs – 49.lpp.
2. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma 1997. – 2001.gadam. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rīga, 1997 – 51.lpp.
3. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas 2002. – 2006.gadam projekts – 57.lpp
4. Tisenkopfs T. u.c. Kā jūtas uzņēmējs. Ziņojums Latvijas valdībai. Rīga, LUFSI, 1998.gada septembris.
Grāmatas un raksti masu informācijas līdzekļi:
5. Avotiņš.V. Mazā un vidējā biznesa attīstība Latvijā. – Rīga: AGB 2000. – 95.lpp.
6. Dunska M. Eiropas Savienības ekonomikas pamati – Rīga: Rasa ABC 2001 (Rīga:Nipo NT) 92.lpp.
7. Hasjanovs R., Uzņēmumua izdzīvošanas stratēģija //Latvijas Ekonomists, 10(4) 2002, 96.lpp.
8. Lisjonoka N., Mazais bizness – tirgus ekonomikas pamats //Latvijas Ekonomists, 2002, Nr.6 (90), 96.lpp.
9. Lukašina O.Nodokļu sistēma un tās nianses. - Rīga: Merkūrijs LAT – 549.lpp
10. Nagle G., Bāgāto privilēģijas // Diena, 2003.gada 1.aprīlī, 12.lpp.
11. Oļevskis G., Kuzmina I., Mazais bizness Latvijā un valsts atbalsta nepieciešamība tā attīstībai // Lekcijas konspekts. –Rīga: Latvijas Universitāte, 1998. – 21.lpp.
12. Starptautiskā zinātniskā konference //Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte, - Rīga: Turība, 1999. - 326.lpp
13. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību//Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas. – LR Ekonomikas ministrijas.- Rīga: 2002.gada decembris, - 144.lpp.
14. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību//Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas. – LR Ekonomikas ministrijas.- Rīga: 1999.gada decembris, - 123.lpp.
Nepublicētu materiāli:
15. Arie de Geus. Uzņēmuma veidošanās, attīstība un ilglaicīgums // Dzīvīgais uzņēmums, Rīgas konferences, Rīga, 309.lpp.
Interneta avoti:
16. http:www.em.gov.lv/ Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskais apskats 1 (14) 2003.
17. http:www.vēstnesis.lv/ Privātīpašums.
18. Nais – normatīvo aktu informāzijas sistēma.


Galvojums


Ar šo es galvoju, ka diplomdarbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības, no svešiem avotiem ņemti dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs nekādā veidā nav iesniegts nevienai citai pārbaudījuma komisijai un nekur nav publicēts.

2003.gada 09.maijā ______________________
(paraksts)

Diplomdarbs ir aizstāvēts Finansu sektora vadības profesionālās pārbaudījuma komisijas sēdē 2003.gadā ¬¬¬¬¬¬¬¬¬________ un novērtēts ar atzīmi __________ .
Protokols Nr._________


Komisijas priekšsēdētājs _________________________ J.Kravalis

Komentāri

lbnwykqr 29 10
10aTcR , [url=http://tpuobvhxiicv.com/]tpuobvhxiicv[/url], [link=http://oykdfqbltotu.com/]oykdfqbltotu[/link], http://kbifehejbfua.com/

qmyirlar 29 15
dvOtME afuqvyizaxxv

wdeduhoo 29 21
eoUq7K , [url=http://smixobjuqrxj.com/]smixobjuqrxj[/url], [link=http://cghkwqhlxnrm.com/]cghkwqhlxnrm[/link], http://tufplrzadbzv.com/

aashlq 30 18
FXjIxY jpkwfvfhwykm

Clave 1
That's a quick-wiettd answer to a difficult question