Darbs:

iesaistītajās institūcijās, būvniecību regulējošu normatīvo aktu biežās izmaiņas, teritoriju plānojumu un apbūves noteikumu trūkums un procesu necaurskatāmība pašvaldībās, kas rada aizdomas par korupcijas iespējamība.
Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Vides ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija nosaka atsevišķas prasības būvēm vai to būvniecībai, Kultūras ministrijas padotībā esošā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nosaka prasības kultūras pieminekļu rekonstrukcijai un restaurācijai.
Būvniecības tiešo pārraudzību savā administratīvajā teritorijā veic pašvaldības, kuras šim nolūkam izveidojušas savas būvvaldes vai deleģējušas pārraudzības pilnvaras citām.
Par nozares organizatoriskās struktūras trūkumiem liecina arī zemā valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumu organizācijas kvalitāte, tādējādi rodas neefektīvs budžeta līdzekļu izmantojums.
Apkopojot ceturtajā nodaļā teikto, secinām, ka investīcijas ir svarīgs ekonomikas raksturlielums. Viens no negatīvajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu investīciju piesaisti ir augsti kvalificēta darbaspēka trūkums Latvijā. Kā redzams, būvniecības apjoms audzis, pieaug būvniecības izmaksas.
Vairāk palielinās Latvijas Būvniecības padomes , kā arī nevalstisko organizāciju loma būvniecības politikas pilnveidošanā un īstenošanā. Palielinoties būvniecības apjomiem, aizvien vairāk palielinās visu līmeņu speciālistu un kvalificētu darbu izpildītāju deficīts. Daļa būvniecības speciālistu dodas uz citām ES valstīm, kurās darba samaksa ir augstāka.
Valstī jāsakārto un jāuzlabo izglītības sistēma tā, lai Latvijā nākotnē pietiekošā daudzumā tiktu sagatavots augsti kvalificēts darbaspēks tehniskajās zinātnēs.

Secinājumi
1. Jēdziens „investīcijas” dažādos zinātniskās literatūras avotos tiek definēts dažādi un tam ir plašs skaidrojums. Apkopojot definīcijas, var teikt, ka investīcijas ir kapitāla ieguldījums, lai īsākā vai garākā laika periodā gūtu peļņu. Valsts investīcijas ir tā kopbudžeta izdevumu daļa, kas tiek izmantota pamatlīdzekļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai un kapitālajam remontam. Kopbudžeta izdevumos pēc ekonomiskās klasifikācijas tās ir izdevumi kapitālieguldījumiem.
2. Valsts investīcijām Latvijā analizējamā laika periodā (2004.-2006.g.) ir tendence pieaugt. Vidēji tās sastāda 5% no IKP. Valsts investīciju finansējums nāk no valsts un pašvaldību budžetiem. To efektivitāti nosaka ne tik daudz investīciju apjoms, bet gan ieguldījumu veids un virzieni. Valsts investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūras sakārtošanā, vides aizsardzībā, kur ir nepieciešami lieli līdzekļi, kādu nav atsevišķiem maziem uzņēmumiem. Valsts investīciju rezultātā uzlabojas iedzīvotāju dzīves apstākļi.
3. Lai saskaņotu Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai, Ekonomikas ministrija katru gadu, nākamajiem trim gadiem izstrādā valsts investīciju programmu (VIP), ņemot vērā valdības deklarācijā noteiktās prioritātes un tautsaimniecības attīstības virzienus. Galvenās nozares, ko aptver VIP ir transports, valsts pārvalde, vides aizsardzība.
4. Latvijas ekonomiskajai izaugsmei svarīgas ir gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas. Ārvalstu tiešās investīcijas papildina nepietiekamos valsts iekšējos uzkrājumus. Kā vietējo, tā ārvalstu investīciju rezultātā pieaug ražošanas apjomi, palielinās kapitāla pieplūde, pieaug ienākumu līmenis valstī, līdz ar to pieaug arī uzkrājumi, paverot jaunas attīstības iespējas. Pat neliela izdevumu samazināšana investīcijām, izsauc vairākkārtēju IKP samazinājumu, un otrādi- izdevumi investīciju palielināšanai izsauc vairākkārtēju IKP pieaugumu, ko ekonomikā apzīmē ar jēdzienu “investīciju multiplikatora” jeb “investīciju reizinātāja” efekts.
5. Investējot līdzekļus kādā nozarē, vienmēr jāsaskaras ar zināmu risku.
Galvenie ārvalstu investīciju piesaisti ietekmējošie faktori: makroekonomiskā vide, valūtas risks, valsts regulējošā politika, konkurences apstākļi, infrastruktūra.
6. Latvija daudzos gadījumos zaudē ārzemju investorus vairāku iemeslu dēļ:
• mazā tirgus mēroga dēļ;
• Latvijā samazinās valūtas risks, taču līdz ar to, samazinās arī peļņas procenti un tas nav izdevīgi ieguldītājiem;
• Latvijā vēl pastāv daudzi nodokļus nemaksājoši uzņēmumi, daudzās nozarēs joprojām nav efektīvas konkurences, nekustamā īpašuma tirgū pastāv kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai;
• nesakārtotās infrastruktūras dēļ.
7. Negatīvi Latviju ietekmē tas, ka ārvalstu investīcijas rūpniecībā koncentrējas galvenokārt zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs, kas ir saistīts ar augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu Latvijā.
8. No visām Latvijā saņemtajām ārvalstu tiešajām investīcijām pēdējo divarpus gadu laikā apmēram vienu trešo daļu saņēma banku sektors un tādējādi bankas varēja piesaistīt ārējos resursus, galvenokārt aizņēmumu veidā.
9. Latvijai ir izdevīgas investīcijas uz zināšanām balstītajās nozarēs, jo tieši šajās nozarēs tiek saražota visaugstākā pievienotā vērtība.
10. Palielinās Latvijas Būvniecības padomes , kā arī nevalstisko organizāciju loma būvniecības politikas pilnveidošanā un īstenošanā.
11. Palielinoties būvniecības apjomiem, aizvien vairāk palielinās visu līmeņu speciālistu un kvalificētu darbu izpildītāju deficīts.

Priekšlikumi

1. Lai sekmētu ārvalstu investoru piesaisti, nepieciešams nodrošināt lielākas komunikācijas iespējas starp potenciālajiem ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmējiem, rīkojot dažādas izstādes, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus.

2. Valstī jāsakārto un jāuzlabo izglītības sistēma tā, lai Latvijā nākotnē pietiekošā daudzumā tiktu sagatavots augsti kvalificēts darbaspēks tehniskajās zinātnēs.

3. Lai veicinātu ne tikai Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu, bet arī lauku un pierobežas reģionu attīstību, jāsakārto un jāuzlabo šo reģionu infrastruktūra un reģionālo ceļu stāvoklis.

4. Sakārtojot nodokļu politiku, radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi.


SAĪSINĀJUMI

IKP- iekšzemes kopprodukts
VID- valsts ieņēmumu dienests
ASV- Amerikas Savienotās Valsts
VIP- valsts investīciju programma
NKS - nocionālā kontu sistēma
ES- Eiropas Savienība
OECD- Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Literatūras saraksts

1. Bikse V. Makroekonomikas pamati.-R.: SIA Izglītības soļi, 1998.- 314.lpp.
2. Biznesa vides attīstība Latvijā: tendences un iespējas/Biznesa Augstskola Turība.-, Rīga.: Turība, 2004.- 200 lpp.
3. Gončarovs G. Finansu teorija.-R.: Latvijas Universitāte , 2000.-110.lpp.
4 Kutuzova O. Finanses un kredīts.-R.: Turība, 2003.-150.lpp
5.Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību.-R.:Kamene, ---- 518.lpp.
6.Šenfelde M, V.Ņikitina Makroekonomika.-R.: Kamene, 2002.-220.lpp.
7.Zīle H. Latvijas ārējie ekonomiskie sakari.-R.: Turība, 2003.-365.lpp.
8.Zīle R. u.c. Latvija uz XXI gadsimta sliekšņa.-R.: Jāņa sēta, 1999.-152.lpp.
9.Ozols A. Ārvalstu investīcijas Latvijā-cik tas ir labi? //Latvijas ekonomists, Nr.9(117), 2004.- 5.-13.lpp.

10. Slavinska I., „ Uzņēmējdarbības plānošana un kontrole”.- R.: Biznesa augstskola Turība, 2003.-167.lpp.

11. Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2003. decembris -39. -49.lpp.

12.Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2004. jūnijs.-38.-48.lpp.

13. Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2004. decembris -21. -26.lpp.

14.Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2005. decembris.-21. - 26.lpp.

15.Investīcijas un būvniecība//Statistikas ceturkšņa biļetens, Nr.2, 2004.-1.-26.lpp.

16. Latvijas statistikas gadagrāmata 2005.// Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2005, 184.- 191.lpp.

17.Valsts investīciju programma sadalījumā pa Latvijas reģioniem.// Reģionu attīstība Latvijā.-R.:VSIA Reģionu attīstība, 2003.-59.-62.lpp.

18.http://www.VIP.lv

19.http://www.lem.gov.l