Apraksts:

Vis par datorsistēmām UN to pielietojums un katras veids . Zinātniks diplomdarbs ar shēmām, tabulāam kur vis parādīts un uzskaitīts.

Darbs:

1. Ievads.

Datorsistēmas sāka ieviest 70.gadu sākumā, bet tās īsti apliecināja sevi tikai 70.gadu beigās, jo dārdzības dēļ tās varēja ieviest tikai bagātās viesnīcas. 80.gados datorsistēmas kļuva lētākas, kompaktākas, vieglāk pieejamas, tādēļ tās sekmīgi varēja lietot jebkura lieluma viesnīcās.
Datortehnoloģijas ieviešana pavēra jaunas iespējas viesnīcu vadīšanā un darbībā. Tā ļāva racionalizēt datu savākšanas un reģistrēšanas procesu, izvēlēties veidu, kādā informācija tiks organizēta un attēlota.
Dažādos viesnīcu dienestos darbs tika pārkārtots atbilstoši progresīvajām pārmaiņām. Tika izveidota datorprogramma ar kuras palīdzību apstiprinājuma vēstules sāka veidot automātiski, kā arī veiktas citas pirmsreģistrēšanas aktivitātes. Automātiski sāka veidot visu dienas iebraukumu, noslogojumu, ienākumu prognozi, dažāda veida ziņojumus. Datorprogrammas kļuva par palīgu uzņemšanas dienesta darbiniekiem veikt istabu rezervēšanas, pārvaldīšanas, viesu rēķinu pārvaldīšanas funkcijas. Rezervēšanas procesā savāktā informācija tika automātiski nosūtīta uz uzņemšanas dienesta datorprogrammu. Rezervēšanas datorprogramma ļāva viesnīcai ātri apstrādāt istabu pieprasījumus, prognozēt apgrozījumu, sniegt savlaicīgus un precīzus ziņojumus par istabu noslogojumu. Savukārt istabu vadīšanas programma sniedza informāciju par istabu cenām un reģistrācijas brīdī ļāva pārskatīt informāciju par istabām, kā arī palīdzēja personālam koordinēt viesiem sniedzamos pakalpojumus. Tā uzrādīja kopējo informāciju par katras istabas stāvokli, kas pirms tam tika saņemta apskatot gan istabas, gan arī informācijas kastītes. Līdz ar viesu rēķinu programmas ieviešanu, tos sāka vadīt elektroniski, līdz ar to atkrita nepieciešamība pēc rēķinu kartēm, drukājamām mašīnām u.t.t. Visi rēķini sanāk kopā vienā rēķinā, līdz ar to ir redzams, kura viesa summa pārsniedz pieļaujamo robežu, kuram viesim jālūdz samaksāt, kura rēķins jātransformē uz firmu. Viesnīcu vadības programma savāc visu pēdējo programmu informāciju un rada pārskatus, piemēram, cik iebraukumu paredzēts, cik uz tiem ir brīvu istabu un tamlīdzīgi. Aizmugures biroja programma ļauj kontrolēt dažādus darbības laukus: istabu pārdošanu, tālruņu zvanu uzskaiti, maksājumu analīzi. Grāmatvedības programma sniedz pārskatu par rēķiniem, kas jāapmaksā, kas jau ir samaksāti, čeku norēķinu programma apkopo visus maksājumus un kalpo nodoļu aprēķinam, finansu atskaišu programma ļauj viesnīcai attīstīt tādus rēķinus, pēc kuriem veido bilanci, ienakumu un dažādu maksājumu stāvokli, savukārt inventāra kontroles sistēma palīdz izsekot krājumu rotācijai.
Datu bāzes ļauj apstrādāt liela apjoma informāciju, tāpēc arvien vairāk lietotāju sāk pievērsties Microsoft Acces programmai, kur noteicošais ir lietotāja darba komforts.Ar tabulu, vaicājumu, formu un pārskatu palīdzību mēs varam ērti ievadīt datus,ar saitēm tos sasaistot, pēc tam tos dažādos griezumos apskatīt, mainīt vai drukāt. Ne pārāk sarežģītu sistēmu izveidošana ir ātri paveicama, netērējot daudz laika programmēšanai. Ekrāna formas un izdrukas mēs varam izveidod sev pieņemamā veidā, iekļaujot visu nepieciešamo informāciju un uzņēmuma logo attēlu. Datu bāzes integritāte tiek saglabāta automātiski, izmainot un dzēšot ierakstus. Ar makrokomandu palīdzību mēs ērti varam pārvietoties pa datu bāzes formām, vaicājumiem un pārskatiem, ātri iegūstot visu mums nepieciešamo informāciju, jo nav jātērē laiks pašiem atverot un aizverot datu bāzes elementus, pareizi izveidojot programmu, skaitļotājs to veic mūsu vietā. Tas darba procesu padara produktīvāku, kā arī ērtāku un patīkamāku pašam lietotājam.

3. Viesnīcas uzbūve un funkcijas.

Viesnīca varētu tikt definēta kā uzņēmums, kura pamatmērķis ir nodrošināt apmešanās iespējas plašai sabiedrībai un kura funkcijās ietilpst piedāvāt vienu vai vairākus no zemākminētajiem pakalpojumiem: ēdienus un dzērienus, numurus, kur viesiem apmesties, apkalpošanu numuros, dažādu dienestu pakalpojumus, veļas mazgāšanu, mēbeļu un kustamā īpašuma lietošanu.
Vispārēju viesnīcas shēmu varētu attēlot sekojošā veidā:

Galvenais menedžeris atbild par visu viesnīcas vadības un funkcionēšanas procesu kopumā, viņam ir pakļauti visi viesnīcas dienesti un darbinieki. Viņa uzdevums ir regulāri ziņot viesnīcas īpašniekam par darba gaitu un finansiālo stāvokli. Viņa pienākumos ietilpst plānošana, organizēšana, koordinēšana, nodarbināšana, kontrole, vadīšana, kā arī viesnīcas aktivitāšu attīstīšana.
Uzņemšanas dienesta galvenie uzdevumi:
- pārbaudīt viesu istabas, iereģistrēt viesus, iedalīt istabas;
- koordinēt viesiem sniedzamos pakalpojumus;
- sniegt informāciju par viesnīcu, tās apkārtni, atbildēt iz viesu jautājumiem;
- uzturēt informāciju par istabu statusu, rūpēties par atslēgām;
- sagatavot viesu rēķinus un gala atskaites.
Mērķi – strādāt pie letes prasmīgi un pieklājīgi, lai viesis varētu iereģistrēties 2 minūšu laikā.
Stratēģija – visu viesu, kuriem ir garantēta rezervēšana, iepriekšēja iereģistrēšana, līdzko no istabu uzkopšanas dienesta ir saņemtas istabas. Pirms viesu ierašanās - sagatavot viesu kartes, kā arī atsevišķi sagatavot to viesu kartes, kuriem ir garantēta rezervēšana.
Uzņemšanas dienestā ietilpst rezervēšanas nodaļa, kura ir atbildīga par istabu rezervēšanas pieteikumu saņemšanu un atbildēšanu uz tiem. Rezervēšanas dienesta galvenais mērķis ir – izvietot viesus tā, lai tiktu palielināts viesnīcas noslogojums un pieaugtu ienākumi.
Pakalpojumu dienesta darbinieki un to funkcijas:
bell attendants – zvanu puisis, kas pavada iebraukušos viesus un nogādā bagāžu no halles uz viesa numuru. Viņa pienākumos ietilpst:
- iepazīstināt viesus ar viesnīcas drošību, ar numuru un tā iekārtām;
- nodrošināt viesu bagāžas drošību glabātuvē;
- sniegt informāciju par viesnīcas pakalpojumiem un iekārtām;
- nogādāt uz viesa istabu pasta sūtījumus, ziņas un speciālus sūtījumus;
- paņemt un nodot mazgāšanā viesu veļu;
- sniegt nelielus saimniecības dienesta pakalpojumus hallē un ieejas rajonā;
- palīdzēt viesiem tikt galā ar bagāžu, ja tuvumā nav durvju puiša;
door attendants – durvju puisis, kas stāv pie viesnīcas durvīm un kontrolē automašīnu satiksmi pie viesnīcas, kā arī atbild par tikko iebraukušo viesi. Uzdevumi:
- atvērt durvis un pavadīt viesus, tiem ierodoties viesnīcā;
- palīdzēt viesiem izkraut un iekraut bagāžu transporta līdzeklī;
- pavadīt viesus līdz reģistratūrai;
- pēc viesu pieprasījuma izsaukt taksometru;
- palīdzēt novietot automašīnu;
- veikt nelielus saimniecības dienesta darbus hallē un ieejas rajonā;
valet parking attendants – autostāvvietas darbinieks, kas nodrošina viesu mašīnu novietošanu stāvvietā. Viņš ir atbildīgs par automašīnas drošību, tai piebraucot pie ieejas;
transportation personnel – transporta personāls, kas nodrošina viesus ar transporta pakalpojumiem;
concierge – darbinieks, kas palīdz viesiem pasūtīt galdiņus restorānos, sagādā dažādas transporta biļetes, organizē teātru, sporta pasākumu apmeklējumus u.t.t.
Drošības dienesta galvenais uzdevums – rūpēties par viesu, apmeklētāju un darbinieku drošību. Par drošību ir atbildīga arī jebkura cita nodaļa.
Ēdināšanas bloka uzdevums ir rūpēties par kvalitatīvas pārtikas savlaicīgu sagatavošanu. Viesmīļu uzdevums ir ātri apkalpot viesus pie galda, nodrošināt apkalpošanu istabās (Room service), kā arī apkalpot sanāksmes, konferences, kongresus.
Par virtuves sanitāro noteikumu ievērošanu un tīrīšanas pienākumu veikšanu atbild saimniecības oficiants.
Remonta un uzturēšanas dienesta uzdevums ir nodrošināt visu tehnisko sistēmu darbību un elektrības padevi. Tā kompetencē ir arī garāžas, peldbaseini, strūklakas u.c.
Grāmatvedība (accounting division) ir finansiālo aktivitāšu centrs. Tās galvenās funkcijas:
- viesnīcas finansiālās darbības uzskaite un pārbaude;
- apkopot rēķinus;
- kontrolēt nenomaksātos rēķinus;
- banku depozītu, čeku, kredītkaršu un citu samaksas veidu parzināšana.
Viesnīcas saimniecības dienests (housekeeping) ir uzņemšanas dienesta svarīgākā aatbalsta nodaļa. Tā uzdevums ir rūpēties par tīrību un kārtību viesnīcā, numuru uzkopšana, veļas maiņa un mazgāšana. Šis dienests ir atbildīgs par inventāru.



4. Viesnīcas apraksts.

Viesnīca, kurai tiek veidots projekts, ir neliela viesnīca ar trīs stāviem un 21 numuru. Tā atrodas gleznainā vietā, jūras krastā kāda liela rūpnieciska centra priekšpilsētā.
Pagrabstāvā atrodas saimnieciskā dienesta telpas un noliktava, tehniskā dienesta telpas, kā arī produktu noliktava. Pirmajā stāvā ir izvietots front ofiss un četri numuri – 2 divvietīgie, 4 vienvietīgie un 1 lukss. Šajā pašā stāvā atrodas arī sauna un peldbaseins. Tāds pats numuru izvietojums un tips ir arī otrajā stāvā. Šeit atrodas arī viesnīcas restorāns ar nelielu bāru. Trešajā stāvā ir tikai viesu numuri, kuru izvietojums un tips ir tāds pats kā abos iepriekšējos.
Viesnīcu vada galvenais menedžeris, kuram darbā palīdz galvenā menedžera vietnieks, pakļauts galvenajam menedžerim.
Vienā maiņā strādā sekojoši dienesti un darbinieki:
1) front office:
- uzņemšanas dienesta darbinieks un rezervēšanas operators;
- apsardzes dienests (2 darbinieki);
- door attendants jeb durvju puisis;
2) saimnieciskais dienests:
- dienesta vadītāja;
- 2 istabenes;
3) tehniskais dienests – 1 darbinieks, kurš ir pakļauts saimnieciskā dienesta vadītājam;
4) atbildīgais par saunu un peldbaseinu, pakļauts galvenā menedžera vietniekam;
5) ēdināšanas bloks:
- zāles pārzinis;
- sagādnieks, periodiski palīdz tehniskā dienesta darbiniekam;
- 2 pavāri;
- 2 viesmīļi;
- trauku mazgātāja;
6) grāmatvedis.


5. Vadības informācijas sistēmas ieviešanas pamatojums.

Vadības informācijas sistēmas ieviešana ir atvieglojusi viesnīcas vadības un funkcionēšanas procesu. Vairs nav nepieciešams vest neskaitāmus datu pierakstu žurnālus. Visa nepieciešamā informācija no vienas struktūras uz pārējām tiek nosūtīta automātiski ar skaitļotāju palīdzību. Darbiniekiem nav nepieciešams