Darbs:

liellopu un cūku kautuvi. To nodeva ekspluatācijā 2003.gada februārī, piesaistot SAPARD finansējumu;
• Otrajā būvniecības kārtā ir paredzēts uzbūvēt ES prasībām atbilstošo gaļas pārstrādes ražotni;
• Trešajā būvniecības kārtā ir paredzēts uzbūvēt jaunu administrācijas ēku.
Organizācijas struktūra ir loģiskas savstarpējās attiecības starp menedžmenta līmeņiem un funkcionālajām nodaļām, kas ir konstruētas tā, lai efektīvi sasniegtu organizācijas mērķus. Struktūra tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem elementiem organizācijā. Klasiskās menedžmenta skolas teorētiķi uzskatīja to par galveno organizācijas darbības efektivitātes noteicēju. Mūsdienu teorētiķi vairs neatvēl tai tik lielu nozīmi, tomēr uzskata to kā vienu no svarīgākajiem mainīgajiem, kurus jāņem vērā, izveidojot organizāciju.
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” uzņēmuma vadības principi, institūcijas, to kompetenču un atbildības sadalījums ir noteikti uzņēmuma statūtos, kas ir uzņēmuma darbības pamatdokuments. Kaut arī pašreizējā uzņēmuma vadības shēma nedaudz atšķiras no statūtos definētās vispārējās struktūras, tomēr kopumā ievēro statūtos noteiktos principus.
Atbilstoši uzņēmuma statūtiem a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pārvaldes institūcijas ir Akcionāru pilnsapulce, Padome, Valde un direktori (skat. 3.1.attēlu).


3.1.attēls. A/s „Ruks” struktūra [35].


Autore vēlas minēt, ka pašreizējā uzņēmuma vadības shēma un struktūra nedaudz atšķiras no tās, kas ir noteikta statūtos. Atšķirības ir novērojamas direktoru līmenī. Tā komercdirektora vietā ir noteikts pārdošanas daļas vadītāja amats, nav iecelts finansu direktors, bet daļēji tā funkcijas pilda galvenā grāmatvede. Nav plaši izvērsta arī darbinieku atlase un vadība, tāpēc šo jautājumu risināšanai nebija nepieciešams iecelt personāla direktoru, bet šos jautājumus risina personāla vadības speciālists. Kopumā, pēc autores uzskatiem, pašreizējā uzņēmuma a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” vadības shēma un funkcionālā struktūra atbilst uzņēmuma vajadzībām, nodrošinot kompetentu, caurskatāmu un pietiekoši operatīvu lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pilnīgu akcionāru interešu ievērošanu.

3.2. Uzņēmuma iekšējā kultūra un tēls

Galvenie faktori, kas nosaka organizācijas kultūras veidošanos un pastāvēšanu ir sociālā vide, ekonomiskā situācija un konkrētas personības organizācijā. Organizācija ir iekļauta plašākā konkrētā ģeogrāfiskā reģionā un ar sabiedrībai raksturīgu kultūras kontekstu. Tā arī ietekmē organizācijas kultūru sociālās vides aspektā. Nozīmīgu lomu ieņem ekonomiskā situācija. Pie ekonomiskiem faktoriem var pieskaitīt arī organizācijas darbības sfēru. Neapšaubāmi būs vērojamas lielas atšķirības kultūrā starp valsts iestādēm, privātbiznesa struktūrām, izglītības iestādēm un tirdzniecības uzņēmumiem. Arī tehnoloģiskiem faktoriem ir īpaša ietekme, kā arī organizācijas lielums ietekmē kultūru.
Reālie organizācijas kultūras nesēji ir cilvēki. Sociālkulturālās un ekonomiskās vides ietekme uz organizāciju kultūru notiek pastarpināti caur cilvēkiem. Organizācijas personāla priekšstats par organizācijas izturēšanās normām un vērtībām veidojas kopējā kultūras konteksta ietekmē, izšķirošā loma organizāciju kultūras veidošanā ir formālajiem un neformālajiem līderiem. Organizācijas līderi izvirza galvenos organizācijas mērķus, nodrošina un stimulē darbību šo mērķu sasniegšanai. Viņi ar savu personību un izturēšanos kalpo par paraugu pārējiem organizācijas locekļiem, personificē organizācijas galvenās vērtības.
Katras sabiedrības kultūrā ir sava valdošā vērtību sistēma, vērtības ir objekti, kas nodrošina pastāvīgu pārliecību par rīcības vai mērķa prioritāti, salīdzinot ar citu mērķi vai rīcības veidu. Sabiedrības vērtību sistēmu neapšaubāmi ietekmē organizācijā pastāvošās vērtības, taču tas nenozīmē, ka tās vienmēr ir identiskas sabiedrībā dominējošām vērtībām.
Organizācijas vērtības var būt atklātas un slēptas. Atklātās vērtības parasti tiek deklarētas no vadības puses, nereti tās ir fiksētas kādos organizācijas dokumentos, bet tie ne vienmēr atspoguļo patiesās vērtības, kuras tiek slēptas( piemēram, dzīšanās pēc peļņas, neveiksmju neatdzīšana utt.)
A/s „Ruks” vadība uzskata, ka vērtības nosaka to, ko vadītāji sagaida no saviem darbiniekiem, kolēģi no kolēģiem, darbinieki no vadītājiem, t.i., organizācijas sociālās uzvedības normas, arī savstarpējo attiecību raksturu. Situāciju var sarežģīt tas, ka darbiniekiem var būt sava, neformāla vērtību sistēma, kura netiek atklāti pasludināta, bet var būt pretrunā ar organizācijā oficiāli pieņemto.
Tas var radīt konfliktus, kuri, pat neizpaužoties atklāti, vājina organizācijas kultūru un līdz ar to arī pašu organizāciju. Šādas problēmas nerodas, ja vadītājs ir līderis tiešā šī vārda nozīmē, jo tad viņš spēj ietekmēt ne tikai formālo, bet arī neformālo attiecību sistēmu.
Kvalitatīvajos mārketinga pētījumos izvēlētā metode, kad respondentiem tiek piedāvāts aprakstīt savus emocionālos iespaidus ar konkrēto uzņēmumu, par iztēles objektu piedāvājot planētu, paredzēts ar mērķi noteikt, kāda veida uzņēmuma tēls noformējies patērētāju apziņā. Tāpat, izvēršot šī uzdevuma veikšanu arī ar tirgū konkurējošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem - šajā gadījumā a/s “Rīgas Miesnieks” un “Lido” – iespējams gūt uzskatāmu salīdzinājumu par a/s “Ruks” pozīciju attiecībā pret abām konkurējošajām firmām. Kvalitatīvākai un efektīvākai analīzei darba turpmākajā gaitā tiks izmantots a/s „Ruks” fokuss grupas pētījums.
Diskusiju dalībniekiem šī uzdevuma realizēšana šķita visai komplicēta un norisinājās, atkarībā no katras grupas neformālā līdera vēlamās iesaistīšanās pakāpes. Pie tam vīrieši planētu iedomājās reālistiskāk, bet sievietes tēlaināk un patētiskāk.
Pirmās fokuss grupas ietvaros notikušā uzdevuma izpildē iezīmējās tendence, kas bija raksturīga arī turpmākajās grupu intervijās, proti, “Ruks” šī vārda lingvistisko īpatnību dēļ radīja simbolus ar sivēntiņiem, cūkām, ruksīšiem – piem., Ruka logo – skat. pielikumu Nr 2.
/Evita- (20- 26) fokuss grupa nr. 1/ :” Ja planēta, tad es iedomājos daudz cūku, jo man bērnībā bija viens liels ruksis, kuru tieši sauca Ruks”. Šīs diskusijas dalībnieces asociācijas ar cūkām noteikti papildina nostaļģiskās bērnības atmiņas, taču arī pārējo klātesošo izteikumi bija visai līdzīgi un idejiski vienoti.
/Zanda (27-35) – fokuss grupa nr. 1/ :” ... man visu laiku tas sivēns ir acu priekšā”.
/Iveta (42-53) – fokuss grupa nr. 1/ :” Grūti abstrahēties no tām cūkām... visi apmierināti, produkcija katra gaumei atbilstoša”. Komentārs par produkcijas atbilstību katra gaumei arī ir frāze, kas tiek iesaistīta gandrīz visu pirmās fokuss grupas dalībnieku tēlainajos aprakstos. Autore vēlas minēt, ka augstā intensitāte, ar kādu tiek izsacīts pieņēmums par a/s “Ruks” izgatavotās produkcijas vērienīgo klāstu un tā piemērotību ikviena gaļas lietotāja vēlmēm, uzskatāms par pozitīvu rādītāju uzņēmuma klientūras saglabāšanai, kā arī jaunu pircēju piesaistei. Plašais piedāvājuma spektrs kalpo arī par zināma veida darba lauku tālākai mārketinga pasākumu izvēršanai, orientējoties uz noteiktiem tirgus segmentiem .
Runājot par krāsu izvēli, raksturojot gaļas pārstrādes uzņēmumu “Ruks”, biežāk pieminētās ir rozā, viegli rozā, zaļā un visu veidu oranžie toņi, tāpat tumši sarkans un arī brūns. Psiholoģiski iedomāto krāsu radītie iespaidi tiek traktēti šādi: sarkanā krāsa - simbolizē enerģiju, spēku un vitalitāti, zaļā – mieru, klusumu un harmoniju, bet brūnā krāsa saistās ar mājām un zemi.
Kā zināms, krāsām ir liela ietekme uz indivīda lēmumu pieņemšanas procesiem, tāpat tās iedvesmo arī mūsu darbības iepērkoties./ Ludmila (42-53 )– fokuss grupa nr.3/ Ļoti patīk, kad kādam noteiktam produktam ir sava krāsa, tu ej un burtiski šo produktu pazīsti”. Konkrētas krāsas asociēšana ar uzņēmumu kopumā vai arī atsevišķu tā izstrādājumu veicina atpazīstamību un ierobežotā laika resursa apstākļos, kad iepirkšanās norisinās impulsīvi - stimulē iegādi.
Autore uzskata, ka tā bieži piesauktās zaļās krāsas pielietošana uzņēmumā būtu ļoti veiksmīgs apvienojums kombinācijā ar veselīgu dzīves stilu propagandējošiem produktiem – piemēram, ar mazāku kaloritāti, zemāku tauku sastāvu. Šādi pozicionēta produkta izredzes sasniegt potenciālo patērētāju būtu visai augstas.
Pēc autores uzskatiem, domājot par cita veida alternatīvām krāsu izvēlē a/s “Ruks” kolektīvā tēla izdalīšanai konkurējošo gaļas pārstrādes uzņēmumu vidū, lietderīgi izskatīt dzeltenās krāsas priekšrocības. Atšķirībā no sarkanā toņa, kas vairumam patērētāju visai viennozīmīgi saistās ar a/s “Rīgas Miesnieks” izstrādājumiem un oranžā, kurš arī daļai pircēju sakrīt ar “Lido” veidolu, dzeltenās krāsas potenciāls koncentrējas apstāklī, ka tā ir krāsa, kuru cilvēks ievēro pirmo. Tāpat pētījumi liecina, ka dzeltens fons komplektā ar melniem burtiem ir veiksmīgākā izvēle drukātiem materiāliem, jo tīri funkcionāli ir sekmīga (labi salasāma), kā arī labi nogulsnējas atmiņā.
Tāpat nedrīkst aizmirst par a/s „Ruks” akciju „Ruka Rukši”, kurā jebkuram interesantam bija iespēja grafiski iztēloties un izpausties par doto saukli. Tādējādi a/s „Ruks” ar savām dažāda rakstura mārketinga aktivitātēm aizrauj sabiedrību līdzi un padara sevi populārāku un atpazīstamāku arī dažādu potenciālo pircēju acīs – daži attēli no akcijas „Ruka Rukši” ir parādīti 3.pielikumā [1;54].

3.3. Degustāciju analīze fokuss grupu pētījumā

Šajā pētījumā klientu attieksmes noskaidrošana attiecībā pret uzņēmumu “Ruks” kopumā tika apvienota ar attieksmes izpēti pret atsevišķiem gaļas izstrādājumiem. Pievēršoties patērētāju attieksmes detalizētākai apskatei, svarīgi panākt izvēlētā indikatora “attieksme” skaidru definējumu. Mārketinga pētījumos jēdziens “attieksme” tradicionāli tiek sašķelts trijās daļās: izzinošajā, emocionālajā un brīvās gribas. Pie tam katra no šīm komponentēm var tikt izmantota