Recenzija par M.Zīverta lugu “Minhauzena precības”

1088 0

Recenzija par M.Zīverta lugu „Minhauzena precības”.

Darbu sarakstīja Mārtiņš Zīverts-latviešu dramaturgs. Luga „Minhauzena precības”. Romantiska komēdija jeb pasaka pieaugušajiem. Darbība noris Duntē 1744.gadā no 28. janvāra vakara līdz 30. janvāra rītam. Darbs vēstī par 17. gs beigām. Lugas darbība notiek Duntes muižā-lielā mājā. Par to liecina dekorācijas, kuras ievēroju izrādē. Apģērbs un runas veids arī liecināja par 17.gs. beigām. Kāršu partijas uz naudu, kas arī mūsdienās ir ļoti aktuālas. Tāpat arī ikdienu kņadas, strīdi un problēmas ar naudu.

Notikums, kas, manuprāt, virzīja lugas darbību , bija lielie parādu raksi, kurus Jakobīne nespēja atmaksāt Uksenam. Tāpēc augļotājs māju ieķīlāja un lūdza Jakobīnes roku. Atbildi nesagaidīdams, jo māja ieradās Sofija Frederike Amālija, saukta Fīke, Anhaltes – Cerbstas firsta brāļa meita, vecākā Krievijas ķeizariene Katrīna 2. ar pievārdu Lielā un viņas māte Johanna Elīzabete.

Fīke ļoti mīlēja Jakobīni kā savu labāko draudzeni. Viņai ļoti patika, kad Minhauzens stāstīja savus stāstus par turkiem un Ulubeli. Vēlāk, kad ieradās svīta, Dolgurokovs un Saltikovs, abi ļoti smaidīgi. Taurēm atskanot, vēlāk ienāca princese, izlikdamās ļoti pašapzinīga, lai gan patiesībās, vai varēs veikt visu lomu.. vēlāk parādījās Minhauzens ar jakobīni, runādamies un iegrimis sarunā, ka nepamana klātesošos. Fīke gribēja uzzināt, par ko abi tikko runāja. Fīke gribēja, lai runā tikai Minhauzens, tāpēc Minhauzens, visu laiku lielākais melis un fantasts, teica, ka lūdzis Jakobīnes roku. Tas bija liels pavērsiens lugas gaitā. Tāpēc Sofija Frederike Amālija, mazā princese, pasludināja pāri par saderinātiem, lai arī abi skaļi protestēja, tas neko nelīdzēja, jo princese bija tā izlēmusi. Manuprāt, visspilgtākais moments bija, kad Brīvkungs fon Minhauzens, visu laiku lielākais melis un fantasts, tika izaicināts uz kāršu partiju ar Uksenu. Lai arī Minhauzens Irmei, Jakobīnes auklei, bija devis vārdu, ka kārtis nespēlēs, viņš nevarēja izaicinājumam turēties pretī, tāpēc piekrita uzspēlēt kādu partiju. Kāršu spēlē Minhauzena uzvaras guva virsroku. Uksenam nepalika ne dālders kabatā, tika vieni vienīgi muižas parādu raksti, tāpēc arī viņš pieņēma Minhauzena izaicinājumu un spēlēja uz visu, kas bija kabatā. Visbeidzot Minhauzens Usenu atstāja „bez ādas”, Uksenam nepalika ne grasis un nevienas muižas parādu zīmes.

Latvijas Nacionālajā teātrī lugas „Mihauzena precības” režisors bija Edmunds Freibergs. Manuprāt, režisora nodoms, iestudējot lugu, bija parādīt skatītājiem arī mūsdienās līdzīgās ikdienas situācijas. Režisora lugu ir iestudējis gandrīz precīzi kā grāmatā. Atšķiras tikai sīki elementi. Kā, piemēram, izrādē Nariškins paslēpās zem segas un bija kā krēsls, bet grāmatā Nariškins bija paslēpies aiz aizkariem. Lugā, kas bija grāmatā, Fīke ir maza 14 gadus veca meitene, bet izrādes laikā pēc izskata Fīke bija sieviete gados. Režisors izrādes laikā nav pievērsis daudzām niansēm. Izrādes laikā netika mainītas nekādas dekorācijas līdz pat izrādes beigām, taču grāmatā istabas tika regulāri mainītas.

Izrādes scenogrāfs bija Gunārs Zemgals. Kostīmu māksliniece- Kristīne Pastarnaka. Muzikālais noformējums-Valdis Zilveris. Horeogrāfs- Alberts Kilenieks. Dekorācijas noformēja Modris Jēkabsons.

Man vislabāk patika Mārča Maņjakova Nariškina tēlojums. Manuprāt, viņš ļoti labi spēja notēlot viņa sarakstīto lomu. Es domāju, tā aktierim bija pati piemērotākā. Viņš bija Pēterburgas galma kambarkungs un ķeizarienes favorīts, kurš bija iemīlējies Jakobīnē. Aktiera tēlojums man likās vissmieklīgākais no visiem, jo viņš dažās lugas epizodēs lika skatītājiem arī smieties, kā arī līdz ar to pievērst aktierim lielāku uzmanību.

Visnespilgtākais manā atmiņā palika Sofija Frederikes Amālijas tēlojums. Viņa bija maza spītīga meitene, kuriem visiem vajadzēja pakļauties viņas iegribām. Meitene bija Anhaltes – Cerbstas firsta brāļameita, tikai tāpēc viņu visi cienīja. Pret citu ierunām viņa pavēlēja saderināties triju dienu laikā, tikai tāpēc, ka meitene tā vēlējās. Tas pierādīja, ka viņa ir maza, nesaprātīga, spītīga, bagāta, izlutināta princese.

Kopumā man luga patika, jo tā bija interesanta un savdabīga. Skatīties lugu man atviegloja jau iepriekš izlasītais grāmatas scenārijs „Minhauzena precības”. Skatoties lugu, man bija vieglāk izprast kādi notikumi risinās izrādes laikā. Izrādes laikā noskaņa bija ārkārtīgi patīkama un ļoti laba. To palīdzēja rast graujošie skaņas un gaismas efekti.

Galvenie varoņi manā skatījumā bija Minhauzena kungs ar Jakobīni. Lugas materiālā varēju pārdomāt, ka dzīvē kārtis nedrīkst spēlēt uz naudu, jo varbūt sliktas sekas, kādas bija atainotas lugā pret Uksenu.

No es darba guvu ļoti daudz iespaidu par dzīvi. Dzīvē nekad nedrīkst laist pēdējo iespēju zudumā, jācīnās līdz pēdējam. Jāriskē! Šo izrādi es ieteiktu skatīties gan jauniešiem ,gan arī pieaugušajiem. Lai vieglāk būtu izprast lugas gaitu, iesaku jau iepriekš izlasīt lugas materiālu. Manuprāt, luga varētu patikt gan pusaudžiem, gan arī viņu vecākiem, jo tā bija ļoti interesanta luga, ar savu iekšējo rozīnīti, ļoti romantiska komēdija jeb pasaka pieaugušajiem.

Join the Conversation