Pērs Gints

5264 0

‘’Pērs Gints’

1.cēliens

Pirmā aina

Pērs Gints satiek savu māti Ozi. Notiek strīds, jo Pērs stāsta garu un neticamu piedzīvojumu, bet Oze lamājas, ir dusmīga un pārmet dēlam tā nolaidību un muļķību. Nobeigumā Pērs Ozi uzsēdina uz dzirnavu jumta un atstāj viņu kliedzam.

Otrā aina

Pērs dodas uz Megstali, kur tobrīd notiek Ingrīdas kāzas. Viesi, ieraugot pēru, apsmej to un apvaino par slikto ģimeni un dzeršanu.

Trešā aina

Līgavainis atklāj, ka līgava ir ieslēgusies un spītējas. Ierodas Pērs Gints. Meitas nolemj izlikties, ka Pērs starp viesiem ne eeksistē, tomēr viņš iet pie visiem, vēlas runāt un dejot. Starp viesiem un Pēru izceļas strīds. Ierodas Oze un meklē dēlu, lai nolamātu un iekaustītu, bet pa to laiku Pērs jau ir nozadzis līgavu.

2.cēliens

Pirmā aina

Pērs ar Ingridu iet pa taku uz kalniem, abi strīdas. Ingrīda raud un uzskata, ka Pērs ir viņu pievīlis un sola atriebties.

Otrā aina

Oze, Solveiga, Helga un zemnieks, tikuši līdz kalnu ezeram meklē Pēru un Ingrīdu. Oze sūdzas par savu dēlu, tomēr tai pašā laikā neļauj citiem teikt sliktu par Pēru.

Trešā aina

Pērs staigā pa kalniem un satiek trīs kalnu meitas. Tās viņu notur par trolli un aiz sajūsmas aicina palikt pa nakti savā būdā. Pērs ir sajūsmā un piekrīt visam.

Ceturtā aina

Pērs staigā pa Rondes kalnājiem. Viņš jūtas jautrs, mežonīgs un sarunājas ar sevi- sākotnēji sūdzas par savām bēdā un nelaimēm, tomēr pēc kāda laika iedomājas sevi par varenu vīru.

Piektā aina

Ejot gar kalna piegāzi Pērs satiek Zaļo, kura sevi dēvē par Dovres karaļa meitu. Pērs pasaka viņai, ka ir karaļa dēls un sola to precēt, gādāt un rūpēties par viņu.

Sestā aina

Pērs Gints stāv Dovres karaļa zālē. Viņam apķert stāv galma troļļi, zemesgari un koboldi. Raganas un Troļļi strīdas, vēloties nodarīt Pēram ļaunu. Karalis visus apklusina un ļauj Pēram bildināt Zaļo, piedāvājot pusi savas karaļvalsts. Tomēr pirms tam Pēram jāzina troļļu likumi un jāiziet eksāmens. Pērs visam piekrīt. Viņam jāiegriež acē, ar to viņš nav mierā un atsakās precēt karaļa meitu. Doves vecis liek to darīt, jo apgalvo, ka pēc gada meitai no viņa piedzims bērns. Pērs tik un tā atsakās to darīt. Viņu sāk vajāt visi troļļi.Pēkšņi viņi pamana nākam melnsvārci un aizbēg.

Septītā aina

Pērs paliek viens pats tumsā un sarunājas ar Balss tumsību. Visapkārt ir tumsa un Pērs netiek uz priekšu, jo visu laiku pret kaut ko atduras. Viņš vēlas cīnīties ar balsi tumsībā, tomēr tā ir pārāk gudra un apgalvo, ka ir uzvarējusi bez cīņas. Ierodas putni, kas aizdzen balsi.

3.cēliens

Pirmā aina

Pērs ir viens pats mežā, skumst un jūtas vientuļš. Nolemj sev būvēt māju un iet cirst kokus, iztēlojas sevi ceļam pili.

Otrā aina

Oze ir izmisumā. Tiesnesis piesavinājies visu viņas māju un mantu. Oze sāk domāt un uztraukties par Pēru, viņa vēlas parūpēties par viņu un jūtas nelāgi, jo nezin, kur viņš ir.

Trešā aina

Pērs stāv un apbrīno savu būdu. Ierodas Solveiga, kura ir gatava ar Pēru dzīvot mežā, būdā, visu savu atlikušo mūžu. Pērs ir laimīgs un apsola gādāt un rūpēties par savu Solveigu. Pērs dodas mežā cirst malku, bet pa ceļam satiek sievieti ar klibu puiku, kura atklāj, ka puika ir Pēra dēls.

Sieviete pieprasa, lai Pērs pamet Solveigu iet pie viņas dzīvot. Pērs atsakās. Sieviete apsolās traucēt viņam un Solveigai. Pērs skumji pasaka Solveigai, ka dodas darīt svarīgu darbu un viņas uzdevums ir gaidīt Pēru.

Ceturtā aina

Pērs ir atgriezies mājās. Māte guļ smagi slima un drīz mirs. Pērs paliek līdz pēdējam brīdim un cenšas māti uzjautrināt ar saviem stāstiem no bērnības. Aizejot palīdz Namiķa sievai apglabāt Ozi.

4.cēliens

Pirmā aina

Pērs Gints jau skaists, pusmūža kungs elegantā ceļotāja uzvalkā. Pērs runā kā saimnieks un viņu apbrīno. Viņš paziņo, ka nu ir bagāts un viņam nekas vairs nav vajadzīgs, tāpēc aiziet.

Draugi apsmej Pēra augstprātību un muļķību. Viņi nolemj ātri nozagt pēra jahtu un ar visu bagātību aizbēgt, atstājot viņu bez nekā.

Otrā aina

Pērs izmisis skrien gar tuksneša krastu un noraugās, kā aizbrauc viņa jahta. Palicis viens un nobijies, uzkāpj kokā un gaida rītu.

Trešā aina

Marokiešu nometnē vergs pavēsta, ka ķeizara baltais zirgs ir projām, tapēc jānotver zagļi, jo citādi rīkstes netiks taupītas.

Ceturtā aina

Rīts. Pērs pamodies un ar zaru dzenā prom pērtiķu baru.

Piektā aina

Agrs rīts. Zaglis un slēpējs sēž alā un ierauga nākam Pēru, tapēc paslēpjas. Pērs pamana zagļu mantas un zirgu. Noturēdams to par lielu veiksmi, paņem zirgu un aizjāj tuksnesī.

Sestā aina

Pērs ierodas kāda virsnieka teltī oāzē. Meiteņu koris dejo ap viņu un notur to par vislabāko pravieti. Viņam iepatīkas Anitra un viņš sola iecelt to par paradīzes valdnieci.

Septītā aina

Pērs atkal dancina Anitru un sāk tai stāstīt par sevi un dažādas gudrības, jo visi viņu tur par varenu, gudru pravieti. Anitra aizmieg un Pērs viņu apdāvina ar dārglietām.

Astotā aina

Pērs ar Anitru pa tuksnesi jāj ar zirgu. Pērs apsola dēļ mīlestības viņai dāvāt visu, kas viņam ir. Meitene jūsmo un slavē Pēru. Prasa viņa dārglietas, drēbes un zirgu. To visu dabūjusi uzlec u

. . .

Pērs iet gar kāda ciemata kapsētu. Notiek bēres, kurās mācītājs stāsta atmiņas par mirušo. Pērs klausoties nolemj, ka ir priecīgs palikt uzticīgs sev, kaut arī nabags.

Ceturtā aina

Pērs sēž uz dzirnavu drupām. Visapkārt ļaudis. Pērs izdzird savu vārdu. Viņš atklāj, ka tiek apglabāta kāda sieviete, kurai Pērs ir svainis.

Cilvēki sāk stāstīt Pēram par vi iņu pašu- kāds labs dzejnieks, bet aizbraucis uz svešu zemi kur ticis pakārts. Pērs ir sašutis. Sāk stāstīt pasaku, ko kādreiz bija pieminējis un atstāj ļaudis apmulsušus.

Piektā aina

Pērs ir mežā un jūtas labi. Mežā ir gan pārtika, gan ūdens. Pēkšņi viņš ierauga savu meža būdu, kurā bija atstājis Solveigu un licis viņai Pēru gaidīt. Solveiga viņu pamana, bet Pērs aizbēg. Viņam ir kauns, par to, ka aizmirsis Solveigu.

Sestā aina

Pērs izmisis skrien pa mežu. Viņš ir dusmīgs. Sarunājas ar Ozes balsi, kas viņam pārmet, apvaino. Pērs nolemj doties prom.

Septītā aina

Mežā Pērs satiek Pogu lējēju, kurš atnācis paņemt Pēra dvēseli, lai liktu savā kausā un pārlietu no jauna. Tomēr Pogu lējējs dod Pēram vēl laiku, lai viņš pierādītu, ka visu mūžu ir bijis patiess.

Astotā aina

Pērs mežā satiek Dovres veci. Abi priecīgi. Dovres vecis izstāsta, kas noticis ar Zaļo.

Pērs piedāvā Dovres vecim liecināt, ka rituālā, kurā viņš varējis kļūt par trolli, viņš ir atteicis tāds būt, jo vēlējies palikt tāds, kāds viņš ir. Dovres vecis visu noliedz. Izvelk papīru, kurā rakstīts, ka Pērs piekrīt kļūt par trolli un ko Pērs pats ir parakstījis.

Devītā aina

Klāt ir krustcele un Pogu lējējs sagida Pēru. Pērs lūdz vēl laiku un lūdz paskaidrot, ko nozīmē ‘’esi tu pats”. Sarunas beigās Pērs atdzīst, ka ir daudz grēkojis. Viņš steidzami vēlas tikt pie mācītāja sūdzēt grēkus. Pogu lējējs dod viņam laiku, līdz nākamajām krustcelēm.

Desmitā aina

Pērs satiek Kalseno un notur to par mācītāju, tamdēļ piedāvā viņu pavadīt. Izrādās, ka Kalsenais ir velns un meklē jaunas dvēseles. Pērs ir ar mieru, be et Kalsenais uzskata, ka Pērs ir labs. Kalsenam vajag tādus, kas ir ‘’viņš pats”. Pērs nojauš, ka tiek meklēts tieši viņš un norāda nepareizu ceļu.

Vienpadsmitā nodaļa

Pērs atkal nokļuvis krustcelēs un satiek Pogu lējēju. Abi ierauga Pēra būdu un Pērs lūdz vēl pēdējo iespēju.

Pērs pieiet pie būdas, kur redz Solveigu, kas grasās iet uz baznīcu. Viņš krīt Solveigas priekšā uz ceļiem un cenšas izstāstīt, ko darījis ārzemēs. Pogu lējējs pieprasa sarakstu. Pērs paliek Solveigas rokās.

Join the Conversation