:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Projekta darbā tiek aprakstīts- ģeogrāfiskais stāvoklis,Fakti par mūžzaļiem tropu mežiem un to izciršanu, Mūžzaļo mitro mežu augsne un tās veidošanās, Klimats, Augi,

Darbs:


Ģeogrāfiskais novietojums

Mēdz dēvēt arī par mūžzaļajiem tropu mežiem.
Mitrie tropu (lietus) meži atrodas abās pusēs ekvatoram.
Tie aizņem atsevišķus piekrastes un kalnu apgabalus subekvatoriālajā joslā Indostānas un Indoķīnas pussalā, kā arī Filipīnu salās.






Fakti par mūžzaļiem tropu mežiem un to izciršanu

 Vairāk kā 65 miljonu gadu veci, viens no vecākajiem veģetācijas tipiem.
 Lietus mežos ir visbagātīgākā sugu daudzveidība, te veidojas ļoti sarežģītākās barības ķēdes.
 Kaut gan tie aizņem mazāk nekā 2% no Zemes virsmas, tomēr tā ir vieta vairāk kā pusei augu un dzīvnieku sugām. Daži eksperti pat uzskata, ka tajos atrodas ap 90% sugu.
 Tiek uzskatīts, ka cilvēka priekšteči vispirms dzīvoja šeit. Arī šodien te var sastapt cilvēka tuvākos līdziniekus kā šimpanzes un gorillas.
 Lietus meži absorbē gandrīz pusi nokrišņu un pakāpenisko tos novada upēs, ezeros, okeānos
 Primārie (pirmatnējie neskartie) meži ir sasnieguši brieduma un līdzsvara stāvokli. Par to liecina lielā sugu daudzveidība tajos. Sekundārais mežs veidojas pēc mežu izciršanas un jaunu koku iestādīšanas, tajos sugu skaits ir apmēram 1/4 no kopējā skaita, kā arī koku dzīves ilgums samazinās. Pēc aprēķiniem vajadzētu paiet apmēram 1000 gadiem, lai no sekundārajiem mežiem izveidoties pirmatnējais.
 Puse no Zemes saldūdens tiek uzkrāts lietus mežos.
 Tropu mežiem ir izšķiroša loma klimata regulēšanā.
 Apmēram 140 miljonu cilvēku dzīves vieta ir tropu mežos, te dzīvo arī vairāk kā 1000 iezemiešu ciltis.
 Cilvēki lietus mežus izmanto pārtikas ieguvē, ārstniecībā un būvmateriālu sagatavošanā. Var minēt dažus no pazīstamākajiem ikdienas produktiem un izstrādājumiem ir kafija, banāni, rīsi, citrusaugļi, šokolāde, mango, antibiotikas, trankvilizatori, parfimērijas izstrādājumi, dārzeņi, garšvielas, bambuss, rotangpalma, gumija, vasks un plastmasas.
 Lietus meži nodrošina mūs ar apmēram 25-40% farmakoloģiskajiem izstrādājumiem. Apmēram 70% no pretvēža līdzekļiem ir atrodami tropu mežos.
Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Dienvidaustrumu Āzijas mežu masveidīga iznīcināšana izraisa bīstamas sekas. Kalnu rajonos pēc mežu izciršanas lietusgāzes izraisa spēcīgas dubļu straumes un nogruvumus, kas sagrauj mājas un prasa arī cilvēku upurus. Pēdējos gados notiek plānveidīga mežu atjaunošana.
 Sākotnēji tropu meži aizņēma 8 milj. kvadrātjūdžu platību. Vairāk nekā puse no tiem tika izcirsti, šodien ir palicis tikai 3.4 milj. kvadrātjūdzes, salīdzinoši tas ir mazāk kā 1/2 no ASV teritorijas.
 2 stundās modernā tehnika var izcirst apmēram 900 tonnas lietus mežu koku,
katru sekundi lietus mežu teritorija samazinās par divu futbola laukumu lielumu.
 Ja šādā ātrumā turpināsies mežu iznīcināšana, tad pēc zinātnieku prognozēm 80-90% no planētas tropu mežiem masveidā tiks iznīcināti līdz 2020. gadam.
 Cilvēka darbības rezultātā daudzas augu un dzīvnieku sugas iznīks pirms tās vispār tiks izpētītas, pēc ekspertu domām tropu mežos uz šodienu ir izpētītas tikai 20-50% augu sugu.
 Dedzināšana tropu mežos katru gadu atmosfērā novada 1.4 bilj. tonnu ogļskābās gāzes.
 Mežu izciršana veicina zemes nogruvumus, klinšu sabrukumu un zemestrīces.



Mūžzaļo mitro mežu augsne un tās veidošanās


Šajā zonā izveidojušās sarkanzemes un dzeltenās feralītās augsnes. To sastāvā ir daudz dzelzs un alumīnija savienojumu, kas rada šādu nokrāsu. To cilmiezis lielākoties ir putekļveidīgais less. Tāpēc liela problēma ir augšņu izskalošanās lietusgāžu laikā.
Par cilmiezi sauc augsnes pamatā esošo irdeno iežu slāni, kas veidojies ilgstošā periodā, sairstot cietajiem iežiem. Tā sastāva ietekmē augsnes raksturu. Augsnes veidošanās procesā cilmiezis sadalās, izveidojas vairāki augsnes horizonti, kas atšķiras pēc sastāva, krāsas un struktūras.
Augsnes veidošanos nosaka zemes virsmas reljefs, iežu sastāvs, klimatiskie apstākļi, augu valsts un saimnieciskā nozīme.
Augsni veido trīs svarīgākās sastāvdaļas:
 Dažāda lieluma minerālu daļiņas
 Organiskās vielas, kuras radušās no bijā gājušiem augiem un dzīvniekiem
 Poras, kurās var ieplūst ūdens vai gaiss




Klimats


Nokrišņu daudzums subekvatoriālajā joslā ir no 1000 līdz 2000mm gadā, bet ekvatoriālajā joslā līdz 3000mm un vairāk. Mēdz teikt, ka Indostānas un Indoķīnas pussalās ir trīs gadalaiki, kurus pārmaiņus ietekmē sausie ziemeļaustrumu un mitrie dienvidrietumu musoni. Lietus sezona ilgst no jūnija līdz oktobrim. Tam seko salīdzinoši vēsāks sausais periods no novembra līdz februārim. (ap+200C), bet no marta līdz maijam klimats ir ļoti karsts (virs+330C) un sauss.
Ekvatoriālajā joslā no oktobra līdz martam ir bagātīgi nokrišņi, gaisa mitrums pārsniedz 80% un lietusgāzes nereti ilgst visu dienu. Sumatras un Kalimantāmas salās nokrišņu daudzums diennaktī var sasniegt pat 800mm- tikpat, cik mitrākajos Latvijas rajonos gada laikā. Upes pārplūst, un džungļi pārvēršas necaurejamos purvos. Vidējais temperatūras gada laikā ir augstas- vidēji +260C.

Musonu ietekme uz klimatu.

Musons ir gaisa masu plūsma, kas divreiz gada laikā maina virzienu. Vasarā tas pūš no okeāniem uz sauszemi, bet ziemā pretējā virzienā. To pavada spēcīgi vēji un lietusgāzes. Musoni ietekmē plašus tropu joslas apgabalus. Āzijā musonu klimats ir Indijā un Indoķīnas pussalā. Āzijā un citās vietās Ziemeļu puslodē musoni veidojas jūnijā.
Musonu apgabalos ir trīs sezonas. Pirms lietus sākuma ir karstā, mitrā sezona, kad gaiss kļūst vēl mitrāks. Bet zeme pēc sausajiem mēnešiem ir izkaltusi. Lietus(musonu) sezonā debesis vairākas nedēļas ir pelēkas. Gandrīz katru dienu ir pērkona negaiss, tādēļ bieži ir plūdi. Bet tad, kad musonu sezona ir beigusies sākas gara, vēsa, sausa sezona. Debesis noskaidrojas, plūdi noplok. Lietus var nebūt līdz nākamajam gadam.
Gada lielāko daļu musonu apgabalos ir diezgan sauss, jo virs sauszemes atmosfēras spiediens ir augstāks nekā virs jūras un valda iekšzemes sausie vēji, kuri pūš jūras virzienā. Gada karstākajos mēnešos gaisa spiediens virs sauszemes ir zemāks nekā virs jūras, tāpēc vējš maina virzienu un pūš no jūras uz sauszemi. Veikušas garu ceļu virs siltā ūdens, okeāniskās gaisa masas uzņem daudz mitruma, kas ar musonu lietusgāzēm nonāk uz sauszemes.




Augi

Neparasti bagāta ir mūžzaļi mitro mežu veģetācija. To var salīdzināt ar Amazones baseina mežiem. Tā, piemēram, pēc dabaszinātnieku datiem Taizemē sastopamas 15 000 augu sugas, no tām 500 koku un 1000 orhideju sugas. Malaizijas mežos aug 2500 koku un 8000 ziedaugu sugu. Mežos viena hektāra platībā var saskatīt līdz 100 dažādu koku sugu. Savukārt, Indonēzijas mežos zinātnieki saskaitījuši ap 40 000 augu sugu, no tām 3000 koku sugu.

Lielākie koki sasniedz 35-40 metru augstumu un ir līdz 3 metriem diametrā. Daudzas koku sugas izcērt un izmanto kokmateriālu gatavošanai, mēbeļu ražošanai un eksportē uz daudzām pasaules valstīm. Vērtīgākā koksne ir tīkkokam, dzelzskokam ar smagu, blīvu koksni, sarkankokam meranti, kas ļoti pieprasīts visā pasaulē, smaržīgajam sandalkokam, melnkokam ar melnu koksni. Āzijas valstīs visizplatītākais celtniecības materiāls ir bambusa koksne.

Pasaulē sastopamas apmēram 1500 bambusu sugas. Ir skaitītas ap 1000 bambusa izmantošanas veidu. Nekur cilvēku dzīvē bambusam nav tik liela nozīme kā Āzijas valstīs. To izmanto māju, kuģu un lidmašīnu būvē, velosipēdu, mūzikas instrumentu, lietussargu, makšķerkātu, paklāju, papīra izgatavošanā. Jaunos dzinumus lieto pārtikā. Bambusa audzes izdala atmosfērā vairāk skābekļa nekā tikpat lielas mežu platības.