melnie metali

917 0

Krāsainie metāli

Aptuveni 80 ķīmiskie elementi ir metāli un tie sastāda 24% no Zemes masas. Tie dažādu savienojumu veidā sastopami visur- augsnē, ūdenskrātuvēs, organismos. Tīrus metālus iegūst no rūdām (Rūda ir iezis vai minerālu sakopojums (derīgā izrakteņa veids), ko var lietderīgi izmantot metālu vai minerālu iegūšanai.), tās tehnoloģiski pārstrādājot.

Krāsainā metalurģija ir smagās rūpniecības nozare, kura aptver metālu rūdu atradņu izpēti, šo rūdu ieguvi un bagātināšanu, metālu un to sakausējumu ražošanu un pirmapstrādi, dabisko dimantu ieguvi un mākslīgo dimantu ražošanu. Krāsainā metalurģija ražo vairāk ne ekā 70 metālu ( velmējumus, cietkausējumus, metāliskos pulverus), kā arī dažādus ķīmiskus savienojumus, būvmateriālus, minerālmēslus, elektrodus un citu produkciju. Galvenās nozares: alumīnija rūpniecība, alvas, svina un cinka, vara, niķeļa un kobalta, titāna un magnija, volframa un molibdēna, antimona un dzīvsudraba, reto metālu, dārgmetālu un dimanta rūpniecība, krāsaino metālu otrreizējā apstrāde, ogles un grafīta elektrodu rūpniecība, cietsakausējumu, grūtkūstošo un karstumizturīgo metālu rūpniecība. Krāsainos metālus iedala sīkāk 5 apakšgrupās: retiekrāsainie, retzemju un cēlmetāli. Piemēram, varš, cinks, svins, alva un niķelis ir smagie krāsainie metāli. Šo metālu rūdas satur maz metāla. Daudzu nozīmīgu krāsainu metālu izejvielas atrodas ekonomiski maz attīstītās Āfrikas, Latīņamerikas un Austrumāzijas valstīs, kur notiek to ieguve un bagātināšana. Iegūto koncentrātu kausēšana un rafinēšana notiek attīstītākās valstīs, kuras ir krāsaino metālu patērētājas. metāli (grūti kūstošie, vieglie un izkliedētie retie metāli), vieglie, smagie

Krāsainos metālus apstrādā teritorijās, kur ir lēta enerģijas ieguve.

Vispieprasītākais un plašāk lietotais metāls ir alumīnijs. Tas ieņem otro vietu aiz tērauda, pēc ražošanas apjoma. Visvairāk to lieto lidmašīnu un automobiļu būvē, elektrotehniskajā rūpniecībā un celtniecībā. Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alumīnijs ieņem 3. vietu (aiz skābekļa un silīcija). Mazos daudzumos alumīnijs ir katrā saujā zemes ( tā masas daļa ir 8,8 %). To iegūst no boksītu rūdas . Tā galvenokārt sastāv no alumīnija un dzelzs oksīdiem. Boksīts ir atrodams galvenokārt vietās ar tropisku vai subtropisku klimatu – Austrālijā, Gvinejā, Jamaikā, Ķīnā, Surinamā, Indonēzijā, Indijā un Brazīlijā. Vislētāk alumīniju apstrādāt ir Islandē, Kanādā un Norvēģijā. Galvenās alumīnija ražotājvalstis ir ASV, NVS un Japāna.

Diezgan izplatīts ir arī varš. Tas dabā sastopams brīvā veidā, tomēr lielāko daļu vara iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Varam piemīt ļoti laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Vara atradnes: Dienvidāfrikā, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumos, arī Āzijā. Eiropā varš sastopams Īrijā, Francijā, Somijā, Norvēģijā, Polijā.

Salīdzinoši izplatīts ir arī cinks un tā savienojumi. Brīvā veidā dabā tas nav sastopams. Cinku iegūst reducējot oksīdu un sulfīdu rūdas. Cinku lieto galvenokārt pārklājumiem (cinkotais skārds), sakausējumiem (misiņš) un baterijām.

Svina un cinka rūdu lielākās atradnes izvietotas Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, Austrālijā, Rietumeiropā. Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas. Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem. Viens no nozīmīgākajiem svina pielietojumiem ir akumulatoros.

krasaino metalu iegusana

krasaino metalu izmantosana

krasaino metalu pielietojums automobili.

Join the Conversation