Apraksts:

Mediju kritika.SWOT (SVID) analīze. Attieksme, profesionalitāte un tml. Avīzes, televīzijas.

Darbs:

Mediju kritika

Attieksme:


• Intereses trūkums.
• Neatsaucība, aizņemtība, neieinteresētība, vienaldzība, neiejūtība, neiedziļināšanās
• Uzstājība, nekaunīga uzbāzība
• Paviršības pret citu kultūru un vērtībām
• Bezatbildība par sekām
• Vieglprātība
• Savstarpējās tolerances trūkums
• Mediju vienaldzība pret organizāciju darbu
• Žurnālistu bieži vien seklā interese, neiedziļināšanās par to, ko viņš raksta, līdz ar to informācija medijos nonāk vispārināti, nekonkrēti un pavirši.
• Nevērība, tīša vai netīša izvairīšanās runāt par atsevišķu sabiedrības grupu ikdienu, problēmām, sasniegumiem, aktivitātēm, tādejādi tās izslēdzot, atstumjot.
• Vispārīgas, nekonkrētas frāzes, kurām nav konkrēta risinājuma.
• Nerēķināšanās ar personu, par kuru tiek rakstīts.
• Izsmejoša attieksme pret citādo, savādo.
• Rupja izturēšanās pret intervējamo.
• Nepietiekama drosme, savācot pierādījumus.
• Savu ambīciju kārtošana
• Daļa mediju neciena valsti


Profesionalitāte:


• Neprasme.
• Nepareizs, neprecīzs, sagrozītu, izkropļotu, nepilnīgu, kļūdainu, vispārinātu, nepārbaudītu, nepatiesu datu, skaitļu, faktu un viedokļu atspoguļojums.
• Pārklausīšanās.
• Saīsinot maina jēgu.
• Nepilnīgas informācijas dēļ mainās publikācijas jēga.
• Paviršības žurnālistu noslogotības dēļ.
• Vienveidība, virspusīgums un vienpusība viedokļa, problēmas atspoguļošanā.
• Nevēlēšanās ieklausīties pretējās vai citas puses pārstāvjos
• Žurnālista, redakcijas vai tā pārstāvoša spēka personīgā viedokļa, nostājas kā vienīgā pareizā paušana, pat uzspiešana, līdz ar to iespaidojot arī citus.
• Pretendēšana uz gala vārdu visās lietās.
• Nevēlēšanās pieņemt citu viedokli
• Problēmas pasniegšana, neuzklausot visas puses
• Informācijas kvalitāte (neapskata pretējus viedokļus, neaicina uz diskusiju)
• Krāsu sabiezināšana
• Tiek koriģēti informatīvie raksti, pazūd ideja, jēga
• No mušas ziloni taisa
• Apzināta manipulācija ar faktiem
• Sarežģīta un slikta valoda, stils, gramatikas kļūdas u.t.t.
• Informāciju diskreditē elementāras mediju neuzmanības, faktoloģiskas kļūdas
• Pārspīlēta svešvārdu lietošana.
• Runā, neizprotot problēmu.
• Kritika tam, ko paši neizprot.
• Lietas apskata atrauti, nesaskata kopsakarības.
• Informācijas nesaskaņošana ar informācijas sniedzēju pirms publicēšanas, kas nodara kaitējumu lietai un šim cilvēkam personiski.
• Izsakot domu saviem vārdiem, izmaina respondenta teikto.
• Žurnālistu profesionalitāte, rakstot neaizskart cilvēka “vājos punktus”.
• Vai raksts neaizskar kādu
• Pārprasta preses brīvība, kas reizēm robežojas ar nekaunību.
• Rakstīšana “caur puķēm”.
• Informācijas sagrozīšana, kam pamatā ir žurnālista neatrisinātās psihiskās un sociāli ekonomiskās problēmas.
• Kā izvēlas intervējamos un atlasa ziņas, informāciju?
• Prakse – intervijas pa tālruni un ātri.
• Nevienlīdzīga dažādu sabiedrības grupu atspoguļošana publiskajā telpā.
• “Citādo” viedoklim mazāka vērtība.
• Nevienlīdzīga attieksme pret “labajiem” un “sliktajiem” stāstu varoņiem attiecībā uz viņu privātās dzīves tiesībām.
• Viena indivīda nodarījuma vai blēdība rezultātā tiek attiecināts uz visu ļaužu grupu (draudzes vecākais – draudze, skolēns – skola...). Uzsvērta cilvēka tautība, ja vainīgs nelatvietis.
• Neobjektivitāte.
• Neobjektīvs situācijas atspoguļojums
• Subjektīvisms
• Emocijas vai fakti?
• Presē dominē bieži vieni un tie paši; kā atrast to, kurš strādā, bet nebļaustās?
• Neprecizitāte teorētiskās lietās.
• Nozīmīgu informācijas detaļu izraušana no konteksta
• Izrauj citātu no teiktā konteksta
• Informācija parādās presē ar novēlošanos
• Informācija no interneta, kas ne vienmēr ir pareiza
• Neraksta par to, ko uzskatām par ļoti svarīgu
• Nespeciālistu komentārs un skaidrojumi
• Nekorekti komentāri
• Pārāk brīva interpretācija
• Prioritāte vienai nelielai mērķgrupai
• Seklums, pelnot naudu
• Ventspils medijiem jāapgūst demokrātijas pamatprincipi; jāatspoguļo dažādi viedokļi, lai rastos pilnīgs priekšstats.
• Jāpalielina mediju konkurence
• Ne vienmēr vajadzīgo informāciju izdodas parādīt vai nopublicēt
• Kompetences trūkums
• Nepareizi jautājumi nepareiziem cilvēkiem
• Komunikācijas procesā informācija izkropļojas
• Meli
• Pats nav redzējis, dzirdējis, bet raksta
• Nesmalkjūtība pret cietušo informācijas sniedzēju, kas kaitē viņa cilvēktiesībām un nodara ļaunumu.
• Žurnālistu neizglītotība
• Nepieņemams pasniegšanas veids un kvalitāte
• Neraksta problēm-rakstus



Ētika


• Presē ievietoto attēlu ētiskums.
• Mediju ētika attiecībā uz informācijas pasniegšanas veidu, atspoguļojot dažādu sabiedrības grupu problēmas
• Sliktajos piemēros tiek konkretizētas personas.
• Publicitāte invalīdam/problēmbērnam – pozitīva vai kaitējoša.
• Iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē bez piekrišanas.
• Publicitāte ienāk par daudz privātajā dzīvē, atspoguļojot cilvēka izskatu, turīgumu u.t.t.
• Bērnu vārdu minēšana problēmrakstos, kas atstāj negatīvu ietekmi uz bērniem.



Negatīvisms un tendenciozitāte


• Pārmērīga jautājumu politizēšana.
• Stereotipu kults, atražošana.
• Negatīvo piemēru izcelšana.
• Slikta ziņa = laba ziņa.
• Problēma  sensācija.
• “Kas vairāk kliedz, tas vairāk panāk”.
• Jautājumu, problēmu saasināšana, pārspīlēšana bez vajadzības.
• Kritizēšana.
• Viedokļu dažādības trūkums.
• Masu mediji, izmantojot savas iespējas, manipulē ar dažādiem sabiedrības slāņiem.
• Raksta atspoguļojums izdevīgā gaismā.
• Tiek minētas tautības negatīvā nozīmē.
• Apmelojumi.
• Pozitīvās pieredzes, iedrošinājuma, mūžīgo vērtību atklājumu, dvēseliskuma, garīguma un labestības trūkums.
• Negācijas, skandāli, sensācijas (mediju maize), pārpratumi, konflikti, kas vairo sabiedrības skepsi, neticību, aizdomas, šaubas, bailes un nedrošību.
• Lielā prese, TV (Diena, LNT) neņem pretī labās ziņas; (“No reģioniem mums nepieciešamas sensācijas un asinis”).
• Tendencioza pieeja faktu izklāstīšanā
• Raksti parādās kampaņveidīgi.
• Naida kurināšana dažādu partiju, tautību cilvēkus savā starpā.
• Sakūdīšana
• Atspoguļojot krievvalodīgo problēmas, tiek aizmirsts, kā jūtas latviešu minoritāte Daugavpilī agrāk un tagad.
• Konkrētas pozīcijas (valdības) viedokļa paušana un uzspiešana.
• Asinskāre
• Visu redz divās krāsās – melnā un baltā.
• Informācija sev vēlamā virzienā
• Nevajadzīgi sacelta ažiotāža
• Mediju “zooloģisks naids” pret dažām tautām, piemēram, čigāni
• Problēmas glorificēšana
• Meklē sižetus, kas šokē sabiedrību, neievērojot atainoto cilvēku emocijas
• Pārlieku lielā kritika
• Vienas tautības pārākuma akcentēšana
• Sabiedrības šķelšana
• Segregācijas veicināšana
• Atsevišķu sabiedrības grupu neiekļaušana informācijas telpā
• Informācijas saasināšana
• Vardarbība
• Žurnālistus bieži interesē nevis būtība, bet kaut kas “interesants”.
• Integrācijas informācijas pārspīlēšana, panākot pretēju efektu.
• Kāda no sabiedrības grupām – kaut kas pārdabisks
• Minoritāšu atspoguļojums (piemēram, seksuālo) negatīvā gaismā
• Agresivitāte
• Nenozīmīgu nianšu izcelšana
• Tendenciozitāte noteiktas politiskas, etniskas, reliģiskas, sociālas u.c grupu interesēs
• Nav nodrošināts sociālais taisnīgums
• Naidīguma veicināšana pret citādi domājošiem
• Nav ieinteresēti informēt par sociālajiem jautājumiem, ja tas nav skandāls



Izpratne


• Šaura “integrējamo” izpratne (ne tikai invalīdi, nepilsoņi, bet arī citas grupas).
• Kampaņveidīga (īslaicīga un neregulāra) runāšana par sabiedrības integrācijas jautājumiem.
• Sievietes tēls reducēts uz māti, izslēdzot bezbērnu sievietes.
• Sarežģīts integrācijas jautājumu atspoguļojums.
• Žurnālists ir tikai cilvēks, kam var būt savs subjektīvais redzējums.
• Raksti par dažādu sociālo grupu ikdienu, problēmām – neregulāri, kas nepieradina sabiedrību pieņemt viņus kā visas sabiedrības daļu.
• Daudz runā par to, kas notiek, nevis kāpēc.
• Kompetences trūkums atsevišķos jautājumos.
• Integrācijas jautājumi tiek traktēti ļoti šauri
• Mediji neapzinās savu lomu integrācijas procesā



Pašcenzūra, redakcionālā atkarība


• Valdības vai kaut kāda pasūtījuma raksti.
• Mediju korumpētība (uzpirkšanas moments).
• Atkarība no reklāmdevējiem.
• Politiskā ietekme
• Nepieskaras sāpīgām tēmām, baidoties aizskart kādu uzņēmēju, pašvaldību.
• “Pirmo personu” kults (kaut kas tiek atspoguļots, tāpēc, ka iesaistīta bijusi kāda svarīga persona, nevis tāpēc, ka pasākums ir bijis vērtīgs un uzmanības vērts pats par sevi).
• Pašlabums.
• “Maizes devēju” pasūtījumu izpilde, lai radītu sensācijas.
• Apmaksātas informācijas publicēšana, t.s., pasūtījuma raksti.
• Īpašnieku ietekme uz rakstu, raidījumu.
• Kas maksā, tas pasūta mūziku
• Viņus var nopirkt
• Pasūtījumu sensācijas  neuzticība
• Kā un vai tiek atspoguļots vietējās pašvaldības darbs
• Vāja reakcija uz pašvaldību darbiem un nedarbiem.
• Politisko partiju viedokļa ietekme medijos



Divas informācijas telpas


• Uztrauc divkopienu situācija ne tikai sabiedrībā, bet arī presē, jo, palasot vienas dienas presi gan latviski, gan krieviski, rodas iespaids, ka runa ir par divām dažādām valstīm, jo prioritārās aktualitātes ir ļoti atšķirīgas.
• Dažādās informācijas telpas saziņas līdzekļos.
• Divu valodu mediji – divi dažādi redzējumi uz vienu lietu.
• Visas sabiedrības grupas netiek “informācijas telpā” – neraksta, nestāsta par tām; neuzrunā visu sabiedrību
• Krievu prese darbojas pret integrāciju
• Sagrozīta, nepatiesa informācija, īpaši krievu plašsaziņas līdzekļos (īpaši nepilsoņu jautājumi).
• Par vienu un to pašu faktu divās valodās pretēja analīze, atšķirīgs lietu skatījums, divas