Darbs:

interpretācijas par lietām


Dzeltenums


• Tenkošana.
• “Paparacci” sindroms.
• Cilvēku savstarpējo nesaskaņu skaidrošana caur presi.
• Iejaukšanās privātajā dzīvē.
• Kaitina “Privātā dzīve”
• Dzeltenās ziņas
• “netīrās veļas” mazgāšana
• Baumas.


Elitisms, politizācija


• Mazvērtības kompleksu padziļināšana, informācija par elites iespējām, īpašumiem, izklaidēm.
• Mediji lielākoties atspoguļo politiķu, amatpersonu u.tml nevis “parasto” cilvēku viedokļus; atspoguļo lēmumus, nevis kā tas ietekmē cilvēkus.
• Politizēts mediju saturs
• Politiskā ietekmēšana
• Veiksmīgo, bagāto, skaisto, egoisma, perfektuma un vieglas dzīves kults, kas izslēdz interesi un vēlmi domāt par “grūtajiem” jautājumiem un piešķirot zemāku vērtību vienkāršajam cilvēkam un viņa vērtībām, dzīvesveidam.
• Informācijas izklaidējošais raksturs – bēgšana no problēmām un to risināšanas.


Saturs


• Nav publikāciju par aktuālo noziegumu likvidēšanas efektivitāti
• Vairāk īstus reidus pie cilvēkiem, ģimenēm, bez izskaistinājumiem
• Vairāk patiesības par lauku cilvēku dzīvi, eksistenci
• Vairāk informācijas par kultūras dzīves (gaidāmajiem) pasākumiem
• Nepatīk, ka dominē galvenokārt krievvalodīgo problēmas, pārējo grupu problēmas saistītas ar ekonomiskām problēmām
• Netiek apskatītas visas integrējamās mērķgrupas
• Prese informē tikai par rezultātu, nevis procesu
• MSL seko notikumiem nevis iet pa priekšu (piemēram, māja jau uzcelta, bet par projektēšanu neviens nav zinājis).
• trūkst sūdzību publikācijas par pašvaldību nebūšanām
• Informācijas pieejamība par pašvaldību darbu, piemēram.
• vairāk – līdzcietības, žēlsirdības piemērus
• Vajadzīga nevis gaušanās un līdzjūtība, bet cilvēka unikālās būtības, rakstura atspoguļojums.
• Mediju pasivitāte integrācijas veicināšanā
• Neapzinās savu lomu, ietekmi integrētas sabiedrības veidošanā
• Maz runā par integrāciju
• Pārāk lielā daudzbērnu ģimeņu izcelšana
• Vairāk informācijas jauniešiem
• Kampaņveidīga informācija
• Bieži vien tikai reaģē uz notikumiem, bet neizvirza savas iniciatīvas
• Uzsver tiesības, nevis pienākumus.
• Privāto tiesību aizsardzība
• Rāda integrējamos cilvēkus kā mazattīstītus vai nožēlojamus
• Pārlieku liels akcents uz ārējām izpausmēm.
• Reģionālā informācija par maz parādās lielajos medijos
• Centrālā prese reti raksta par labām lietām Latgalē.
• Par vienu un to pašu notikumu katrā avīzē savādāk
• Par atsevišķām sabiedrības grupām mediji tieši vai netieši izvairās runāt, rakstīt
• Vai kriminālziņas veicina noziedznieku integrēšanos “labajā” sabiedrībā?
• Runājot par (seksuālajām) minoritātēm, mediji vairāk ļauj runāt baznīcas pārstāvjiem un oficiālajām personām, ne pašām minoritātēm, kas baidās sevi publiskot tieši pretējās puses dēļ.
• Par daudz komentāru no žurnālistu puses
• Raksta par to, kas interesē pašus žurnālistus, nevis sabiedrību
• Analīzes trūkums.
• Budžeta, skaitļu valoda jāpadara dzīvāka, jābūt salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu.

Pieejamība


• Informācijas trūkums
• Mediju nepieejamība laukos
• Mediju nepieejamība dažām sabiedrības grupām
• Žurnālistu nepieejamība informācijas devējam
• Informācija caur medijiem ne vienmēr nonāk līdz adresātiem


Komercializēšanās


• Reklāmas
• TV šovisms



Sabiedrības kritika

Attieksme


• Vienaldzība, neiejūtība.
• Mazpilsētu sindroms – visi visus pazīst.
• Attieksme – ja tas mani personīgi neskar, es par to nedomāju un neuztraucos.
• Attieksme: citādais, svešais = bīstams, no kā jāizvairās.
• Stereotipi: invalīds – neko nevar; melnie – teroristi; čigāni – zagļi; krievi – ienaidnieki; pensionāri – strādāt nespējīgie.
• Nosodīšana.
• Neizpratne par to, kāpēc kāds ir citādāks un kas no tā mainās.
• Tolerances trūkums “citādajos” un apkārtējos.
• (Ne)uzticība (čigānam, bijušajam ieslodzītajam).
• Izstumšana.
• Pārāk negatīvā attieksme pret seksuālajām minoritātēm
• Pārāk mīkstsirdīgā attieksme pret iebraucējiem, likumpārkāpējiem


Zināšanas


• Neinformētība.
• Pašas sabiedrības negatavība runāt par sevi medijos.
• Cilvēki par maz runā par savām problēmām medijos
• Nepieradināta sabiedrība būt informētam par citu vajadzībām un pieņemt to par normu.
• Nevēlēšanās risināt problēmas, uzklausīt citādi domājošos sabiedrībā. Informācijas trūkums.
• Sabiedrības ziņkārība, nevis vēlme saprast un palīdzēt.
• Nolemtības sindroms – bailes teikt pretim varas pārstāvjiem.
• Bieži aprunātā problēma rada pretēju reakciju vēlamajam.
• Vēlme integrēties, līdzdarboties piemīt mazākajai mērķgrupas daļai
• Nevēlēšanās iekļauties sabiedrībā.
• Sabiedrības pasivitāte, nezināšana
• Vai visa sabiedrība ir gatava integrēties?
• Integrējamo pasivitāte un nevēlēšanās mainīties.
• Nespēja “savādāko” uztvert kā sevi pašu.
• Vardarbība ģimenē, alkoholisms, bezdarbs, maznodrošinātās ģimenes, sabiedrības noslāņošanās, informācijas trūkums, riska grupas, sociālā un intelektuālā degradācija.
• Es nespēju pieņemt seksuālo minoritāšu integrēšanos.
• Nav radīta nepieciešamība runāt, piemēram, latviski, piedalīties kultūras pasākumos.
• Sabiedrība neuzklausa integrējamos (neiedziļinās viņu problēmās).
• Sabiedrības neinformētība
• Krasā polarizācija Latvijā: bagāti – trūcīgi; laucinieki – pilsētnieki.
• Krievvalodīgie nevēlēšanās integrēties
• nepilsoņu necieņa pret valsti
• Līdzcilvēku mazā interese vienam pret otru
• Nepietiekama savstarpēja tolerance starp cilvēkiem un grupām
• Cilvēki nereaģē uz piedāvāto informāciju vai pieprasīto palīdzību


Valsts kritika


• Ierēdņu augstprātīgā attieksme.
• Maz institūciju, kas palīdzētu cilvēkam saprast lietas būtību.
• Šķēres, plaisa starp valdību un tautu.
• Valsts un indivīda (NVO) nespēja ieklausīties un sadzirdēt.
• Valsts atbalsta lauku pašvaldībām trūkums.
• Mērķtiecīga, plānveidīga darba, prioritāšu trūkums
• Pārāk lielā pakļaušanās ārvalstu un īpaši Krievijas diktātam attiecībā uz cittautiešiem
• Nepietiekams valsts atbalsts daudzām integrējamām grupām.
• Uzbrauktuves ķeksīša pēc, nevis, lai palīdzētu (daudzas nav izmantojamas).
• Trūkst izglītības par integrācijas jautājumiem
• Valstī daudz integrācijas funkcionāru, bet process balstās uz sabiedriskajām organizācijām
• Atklātības trūkums
• Integratoru lēnais un neefektīvais darba ritms
• Politiķu spēles
• Integrācijas procesā trūkst valsts līdzdalīb