Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss

248 0

Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss

Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa pamatā ir Starptautiskās advokātu asociācijas (The International Bar Association – IBA) 1958.gadā apstiprinātais un vēlāk papildinātais Starptautiskais advokātu ētikas kodekss un 1988.gadā apstiprinātais juristu uzvedības kodekss, kuru noteikumi attiecas uz visiem vienā tiesību sistēmā praktizējošiem advokātiem un juristiem, kā arī uz sadarbību ar citas tiesību sistēmas advokātiem un juristiem vai viņu darbību citā tiesību sistēmā.

Šis kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kuri jāievēro visiem advokātiem, kas iesaistīti Latvijas valsts un starptautiskajā juridiskajā praksē.

Advokātu pi ienākums ir ievērot profesionālās ētikas normas, Latvijas Republikas likumus un tiesību sistēmas prasības, kā arī to valstu likumus un tiesību sistēmas prasības, kurās viņi veic advokāta pienākumus.

Ētikas kodeksa pamatuzdevums ir sekmēt advokāta profesijas nozīmi likumības un taisnīguma nodrošināšanā, demokrātijas ideālu un institūciju atbalstīšanā un veicināšanā, kā arī advokāta tiesību un pienākumu godprātīgu un kvalificētu veikšanu.

1. Zvērinātu advokātu ētikas pamatprincipi

1.1. Neatkarība

Advokātam jābūt pilnīgi neatkarīgam un brīvam no jebkādas ietekmes, jo sevišķi tādas, kas var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm vai kāda spiediena rezultātā.

Advokāts nedrīkst iesaistīties citā darbā vai darbības jomā, ja tas var ietekmēt viņa neatkarību.

1.2. Uzticība un personiskais godīgums

Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos.

Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

1.3. Konfidencialitāte

Advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem un personālu.

Jebkurai rakstiskai vai mutiskai informācijas apmaiņai starp advokātiem, kā arī starp advokātu un viņa klientiem, ja tā ir saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, jābūt konfidenciālai.

2. Attiecības ar klientu

2.1. Veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, advokātam aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm.

2.2. Advokātam profesionāli un atklāti jāizklāsta klientam savs viedoklis lietā, jāsniedz attiecīgā juridiskā palīdzība. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja advokāts sniedz juridisko palīdzību pēc nozīmējuma.

2.3. Advokāts jebkurā laikā var brīvi atteikties no lietas vešanas, kuru tas nav uzņēmies.

2.4. Advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, kad klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.

2.5. No lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, advokāts var atteikties tikai pēc klienta vēlēšanās un vienojoties ar to, bet ar Zvērinātu advokātu padomes piekrišanu arī citos izņēmuma gadījumos, ja ir pamatoti iemesli.

2.6. Advokātam, ja tas ir klienta interesēs, jācenšas panākt lietas atrisinājumu ārpustiesas kārtībā, pirms lietas iztiesāšanas uzsākšanas. Advokāts nedrīkst izraisīt iztiesāšanu, lai gūtu no tās materiālu labumu.

2.7. Advokāts nedrīkst izmantot klientu lietas savās finansiālajās interesēs, kā arī tieši vai netieši iegūt īpašumu, par kuru notiek tiesāšanās ar viņa piedalīšanos.

3. Uzdevuma pieņemšana un lietas vešana

3.1. Advokāts nevar uzņemties lietas vešanu, ja viņš nav kompetents vai nevar precīzi veikt profesionālo pienākumu.

3.2. Advokāts nedrīkst uzņemties lietas vešanu, j

. . .

Join the Conversation