Kombinētā nomenklatūra

1703 0

KOMBINĒTĀ NOMENKLATŪRA

Kombinētās nomenklatūras mērķis ir izveidot harmonizētu preču klasifikāciju, ar kuras palīdzību varētu iegūt salīdzināmu statistiku starp valstīm par ārējo tirdzniecību. Klasifikācijas objekts ir preču kustība pāri robežai. Kombinēto nomenklatūru lieto muitas iestāžu darbā, kā arī statistikas datu vākšanai un ārējās tirdzniecības statistikai.

Kombinētā nomenklatūra ir specifiska preču klasifikācija tieši Eiropas Savienībā. Tā tika izstrādāta, lai sīkāk iedalītu (klasificētu) preces lietotāju ērtībai un atvieglotu darbu.

Padomes 1987.gada 23.jūlija Regula (EEC) Nr.2658/87 „Par tarifu un statistikas nomenklatūru un vienotiem muitas tarifiem” (turpmāk tekstā – Regula Nr.2658/87), nodrošina Kombinētās Nomenklatūras tiesisko bāzi.

Kombinētā nomenklatūra ir pieejama „Oficiālajā Vēstnesī”, ko izdod Eiropas Savienība, Eiropas Savienības mājas lapā www.europa.eu.int. Latviešu valodā Kombinētā nomenklatūra pieejama FM mājas lapā www.fm.gov.lv.

Kombinēto nomenklatūru izstrādā un uztur Eiropas Savienības komiteja, kas atrodas Briselē. Eiropas Savienības komiteja sastāv no apakškomisijām. Katra apakškomisija izskata jautājumus, kas skar dažādas Kombinētās nomenklatūras sfēras, piemēram, viena apakškomisija izskata jautājumus, kas skar tekstilu, cita – metālu utt.

Kombinētās nomenklatūras struktūra ir gandrīz tāda pati kā HS struktūra. Būtiskākā atšķirība ir zīmju skaitā preču kodiem. HS preču kodi sastāv no 6 zīmēm (visā pasaulē), savukārt Kombinētajā nomenklatūrā preču kodi sastāv no 8 zīmēm.

Kombinētā nomenklatūra sastāv no 21 sadaļas, kuras iedalās nodaļās. Preces ir klasificētas 97 nodaļās, kuras sevī ietver preču kodus, to aprakstus, papildmērvienības un nodokļa likmes. Nodaļas sākumā ir nodaļas piezīmes ar norādēm, kas tajā nav ietverts, kā arī piezīmes par apakšpozīcijām un papildu piezīmes. 77.nodaļa ir rezervētā nodaļa Kombinētās nomenklatūras paplašināšanai un specifisku preču izdalīšanai. No 1.nodaļas līdz 24.nodaļai ieskaitot ir lauksaimniecības preces, no 25. nodaļas līdz 97.nodaļai ir rūpniecības preces.

Katra gada labojumi Kombinētajā nomenklatūrā tiek atzīmēti, pie attiecīgā preču koda pievienojot zvaigznītes (*).

Labojumi Kombinētajā nomenklatūrā tiek veikti sekojošos gadījumos:

* Tehnoloģiskais progress un tirdzniecības modeļa izmaiņas (tiek ieviestas jaunas preces, svītroti preču kodi precēm, kuru ražošana ir samazinājusies vai vispār apstājusies. Preču kods tiek svītrots, ja minimālais tirdzniecības apjoms konkrētai precei ir samazinājies un ir mazāks kā 20 miljoni €);

Piemēram – 1998.gadā Meksika ierosināja sarunas par tekilas iekļaušanu Kombinētajā nomenklatūrā, kā arī par to, lai tekilai tiktu piešķirts atsevišķs preču kods. Šis process ir garš un diezgan sarežģīts, kura laikā ir pamatīgi jāargumentē, kāpēc konkrētā prece, šajā gadījumā tekila, jāiekļauj Kombinētajā nomenklatūrā. Jāveic dažādas prezentācijas un jāpierāda, ka šādu alkoholu ražo un pērk pietiekamos daudzumos. 2002.gadā tika apstiprināta tekilas iekļaušana Kombinētajā nomenklatūrā un tai tika piešķirts kods – 2208 90 54, līdz ar to tekila Kombinētajā nomenklatūrā ir iekļauta kopš 2003.gada.

* Teksta precizēšana (lai novērstu strīdus jautājumu rašanos tiek veikta attiecīgo preču kodu un to aprakstu analīze, saskaņojot to ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm).

Izmaiņas veic Eiropas Savienības Komiteja, kas sastāv no vairākām apakškomisijām. Katra apakškomisija izskata tos jautājumus, kuri ietilpst attiecīgajā sfērā. Piemēram, ja tiek uzsākta jaunas lauksaimniecības preces ražošana, tad jautājumu par jauna preču koda ieviešanu Kombinētajā nomenklatūrā lemj tā apakškomisija, kura darbojas lauksaimniecības sfērā.

Izmaiņas tiek iestrādātas katra nākamā gada Kombinētās nomenklatūras versijā, kas stājas spēkā attiecīgā gada 1.janvārī.

Latvijā, līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, pastāvēja atsevišķa Kombinētā nomenklatūra, kurā tika iekļauti arī nacionālie preču kodi. Atšķirībā no Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras preču kodiem, kuri sastāv no 8 zīmēm, nacionālie preču kodi sastāvēja no 9 zīmēm. Kopš 2004.gada 1.maija Latvijā preces tiek klasificētas saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru.

Latvijas kombinētajā nomenklatūrā, kas bija spēkā līdz 2004.gada 1.maijam, dažām precēm ar nacionālajiem kodiem bija paaugstināta vai pazemināta muitas nodokļa likme.

Paaugstināta muitas nodokļa likme tika piemērota gadījumos, kad Latvija vēlējās aizsargāt savu preču tirgu. Piemēram, ievedot tādu preci, kura tika ražota arī Latvijā, precei tika piemērota paaugstināta muitas nodokļa likme (attiecībā pret pamatlikmi).

Samazināta muitas nodokļa likme tika piemērota gadījumos, ja Latvija kādu konkrētu preci neražoja, taču prece bija vajadzīga kā izejviela. Tādos gadījumos preces muitas nodokļa likme tika samazināta.

Tādus pašus principus ievēro arī Eiropas Savienībā attiecībā uz preču ievešanu no trešajām valstīm.

Muitas nodokļu likmes

Muitas nodokļu likmes precēm ir dažādas. Līdz 2004.gada 1.maijam muitas nodokļa likmes Latvijā un Eiropas Savienībā bija atšķirīgas, taču ne visām precēm. Toties, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, muitas nodokļa likme tiek noteikta saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru. Tirdzniecībā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm preces netiek muitotas, respektīvi, muitas nodoklis tiek iekasēts preces ievedot tikai no trešajām valstīm.

Kombinētajā nomenklatūrā muitas nodokļa likmes svārstās no Free līdz pat 74,9% no preces muitas vērtības. Piemēram, 24.nodaļā „Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji” smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 500 g (klasificēta 2403 10 10 preču pozīcijā) – muitas nodokļa likme ir 74,9% no preces muitas vērtības.

Dažas nodaļas Kombinētajā nomenklatūrā ir tādas, kur visām precēm piemēro Free nodokļa likmi. Tas nozīmē, ka ievedot Eiropas Savienības muitas teritorijā preces, kuras klasificētas kādā no šīm Kombinētās nomenklatūras nodaļām, nav jāmaksā muitas nodoklis. Free muitas nodokļa likme ir precēm, kuras klasificētas sekojošās Kombinētās nomenklatūras nodaļās:

* 26.nodaļa – „Rūdas, sārņi un pelni”;

* 30.nodaļa – „Farmaceitiskie produkti”;

* 47.nodaļa – „Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons”;

* 48.nodaļa – „Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi”;

* 49.nodaļa – „Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni”;

* 80.nodaļa – „Alva un tās izstrādājumi”;

* 97.nodaļa – „Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas”.

Muitas nodokļa aprēķināšana

Muitas nodokļu likmes Kombinētajā nomenklatūrā ir noteiktas gan tieši, gan aprēķinos.

Tabula Nr.1

N.p.k. Kods Apraksts Nodokļa likme Nodokļa aprēķināšana

1. 0101 90 30 –ēzeļi 7,7 7,7% no preces muitas vērtības

2. 0201 30 00 -bezkaula izcirtņi 12,8+303,4€/

100kg/net 12,8% no preces muitas vērtības + 303,4€ par 100 tīrā svara kg

3. 2009 69 71 ——koncentrēta 22,4+131€/hl+

20,6€/100kg/net 22,4% no preces muitas vērtības + 131€ par hektolitru + 20,6€ par 100 tīrā svara kg

Tabulā Nr.1 doti piemēri Muitas nodokļa ap prēķināšanai. Pirmajā piemērā runa ir par Kombinētās nomenklatūras 1.sadaļā „Dzīvi dzīvnieki” 0101 90 30 preču pozīcijā minēto preci. Ievedot šo preci Eiropas Savienības kopējā muitas teritorijā no trešās valsts, piemēram, no Krievijas, muitas nodokļa summa sastāda 7,7% no preces muitas vērtības.

Otrajā piemērā 0201 30 00 preču pozīcijā minētajai precei muitas nodokļa vērtību aprēķina summējot kopā 22,4% no šīs preces muitas vērtības un 303,4 € par 100 kg preces tīrā svara.

Veids, kā tiek aprēķināts muitas nodoklis – tiešā nodokļa likme vai aprēķins – dots Kombinētās nomenklatūras ailē Nr.3 (līgtā nodokļu likme %). Dotajā piemērā – tabulā Nr.2 redzamas dažas preces, kas minētas Kombinētās nomenklatūras 4.nodaļā „Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; citur neminēti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti”. Tabulas ailē Nr.3 redzamas muitas nodokļa likmes, kuras noteiktas aprēķinos.

Tabula Nr.2

KN kods Apraksts Līgtā nodokļu likme (%) Papildu mērvienība

1 2 3 4

0401 Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas:

0401 10 – kura tauku saturs nepārsniedz 1 % no svara:

0401 10 10 – – tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem 13,8 €/ 100 kg/net —

04011090 – – citāds 12,9 €/ 100 kg/net —

0401 20 – kura tauku saturs ir lielāks par 1 %, bet nepārsniedz 6 % no s

. . .

Piemēro no šiem abiem zemāko aprēķināto nodokli

Ja papildus ir uzrādīta arī minimālā (MIN) vērtība, tas nozīmē, ka nodoklis, ko aprēķina pēc iepriekšminētā principa, jāsalīdzina ar minimālo nodokli. Tādā gadījumā piemēro augstāko no abiem aprēķinātajiem nodokļiem. Piemērs dots tabulā Nr.6.

Tabula Nr.6

N.p.k. Kods Apraksts Nodokļa likme Nodokļa aprēķināšana

1. 2106 90 20 –salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preperātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā 17,3 MIN 1€/

% vol/hl 1) 17,3% no preces muitas vērtības;

2) 1€ x preces spirta tilpumkoncentrācijas procents hektolitrā

Piemēro no šiem abiem augstāko aprēķināto nodokli

Apzīmējums €/% tilp./hl nozīmē, ka ir jā āaprēķina īpašs € izteikts nodoklis par katru spirta tilpumkoncentrācijas procentu hektolitrā. Tādējādi dzērienam, kam spirta tilpumkoncentrācija ir 40 tilp. % [40°], nodokli aprēķina sekojoši (atkarībā no tā, kura no abām aprēķināšanas formulā ir dota Kombinētās nomenklatūras ailē Nr.3 – līgtā nodokļi likme %):

• “€ 1/% tilp/hl” = € 1 × 40, un iznākumā nodoklis par hektolitru ir € 40;

• “€ 1/% tilp/hl” + € 5/hl” = €1 × 40 + € 5, un iznākumā nodoklis par hektolitru ir € 45.

Tabulā Nr.7 dots konkrēts piemērs muitas nodokļa aprēķināšanai 2205 10 90 preču pozīcijā minētajai precei.

Tabula Nr.7

N.p.k. Kods Apraksts Nodokļa likme Nodokļa aprēķināšana

1. 2205 10 90 –kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 18 tilp.% 0,9€/% vol/hl+

6,4€/hl 0,9€ x preces spirta tilpumkoncentrācijas procents hektolitrā + 6,4€ par hektolitru

Ja nav noteikts citādi, noteikumus, kas attiecas uz muitas vērtību, piemēro, lai noteiktu ne tikai ad valorem muitas nodokļa bāzi, bet arī lielumus, pēc kuriem definē dažu pozīciju vai subpozīciju darbības jomu.

Attiecībā uz precēm, kurām nodokļus uzliek pēc svara, ja minēts „bruto kilograms” (kg/br), tad tas ir preču un visa iepakojuma un taras kopējais svars. Ja minēts „neto kilograms” (kg/net), tad tas ir preču svars bez kāda iepakojuma un taras.

14206

Join the Conversation