Jānis Jaunsudrabiņš

785 0

Jānis Jaunsudrabiņš

1. Kur dzīvojis Jānis Jaunsudrabiņš?

Jānis Jaunsudrabiņš dzīvojis Neretas pagasta ‘’ Krodziņos ‘’, kas atrodas Lietuvas pierobežā. Tad ar ģimeni pārcēlies uz ‘’ Riekstiņiem ‘’- ‘’ Baltajā grāmatā ‘’ sauktajām ‘’Mūsmājām ‘’. Kādu laika sprīdi dzīvojis ‘’ Āriņos ‘’ un ‘’ Šausmānos ‘’. 3 mēnešus dzīvojis un papildinājis savas zināšanas glezniecībā Minhenē. No 1908. – 1909. gadam kopā ar ģimeni dodas uz Berlīni. No 1910. – 1913. gadam dzīvo Mīlgrāvī, Burtnieku namā. No 1913. – 1915. gadam dzīvo savā mājā Pļaviņās. No 1915. – 1918. gadam dzīvo Kaukāzā. 1924. gadā dodas uz Parīzi, Luvru, Luksemburgu, Kapri. 1935. gadā dzīvo Ilūkstē. 1937. gadā pārceļas uz Mežaparku. Kad iepazīstas ar Fr rīdu Balodi, ceļ māju Ropažos. No 1944. – 1947. gadam dzīvo Vācijā, DP nometnēs un dažādās vietās – Bīlefeldē, Bindē, Verfenē u.c. No 1948. – 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku Mēnes ezera krastā esošajā mājā, kuru vēlāk nosauc par Mēnesnīcu. 1962. gadā rakstnieks mirst un tiek apbedīts Kērbergas kapsētā. 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišku kapos. Tās kļūst par viņa mūža mājām.

2. Kuros izdevumos iespiestas bēgļa atmiņas ‘’ Es stāstu savai sievai ‘’ ?

Bēgļa atmiņas ‘’ Es stāstu savai sievai’’ ir iespiestas Kopoto rakstu 12. sējumā.

3. Kuras un kādas bijušas Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvesbiedrenes?

Par pirmo Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvesbiedreni kļūst Lizeta Sproģe. Viņa bija glīta, slaida tumšmate, ļoti vienkārša un apvaldīta. Viņa kļuva par rakstnieka mūzu. 1901. gada 2. septembra rītā no skaistajām Zvejnieku mājām izlīgoja izpušķota pajūgu rinda, lai aizbrauktu līdz tuvējai Neretas baznīcai, kur mācītājs Vāgners salaulāja Jāni Jaunsudrabiņu un Lizetu Sproģi. 1921. gadā rakstnieka pirmā sieva mirst.

‘’ Viņa nebija skaista, bet šķita man tik tuva un saprotoša manās bēdās.’’ Tā Jaunsudrabiņš saka par savu nākamo sievu, žēlsirdīgo māsu- Elizebeti Ābeli, kuru apprecēja 1924. gadā. Viņi vakaros apmeklēja Operu, koncertus un teātri.

Šķiet, ka vienīgais cilvēks, kas Jāni Jaunsudrabiņu saprata un visu viņam piedeva, bija viņa māte. Ar laiku arī uzstājīgā un lepnā vedekla visvairāk respektēja tieši rakstnieka māti. 1935. gadā izšķiras ar savu otro sievu Elizabeti Ābeli.

Ap 1937. gadu, jau 60 gadu vecumā, rakstnieks iepazīstas ar Frīdu Balodi un nodibina ģimeni. Viņa bija 18 gadus jaunāka par rakstnieku, bet gadu starpība nekam netraucēja. Frīda bija daudz slimāka, nekā pati domāja, un 1939. gada 28. decembrī viņa mirst.

‘’Māja, kurā nav saimnieces, ir bez dvēseles’’- tā saka pats rakstnieks. Par rakstnieka pēdējo līdzgaitnieci kļūst Natālija Valdmane, ko tagad visi tuvinieki pazīst ar saīsināto vārdu Nate vai vidēji īsi- Natiņa. Natālija bija 11 gadus jaunāka par Jāni. Kaut arī maz skolās gājusi, Natālija bija dziļi inteliģenta sieviete. Kad iepazinās ar rakstnieku, viņa bija pārkāpusi 50 gadu slieksni. Pēc rakstura Natālija ir mierīga un sirsnīga. 1941. gada 2. decembrī abi klusi salaulājas Ropažu pagasta dzimtsarakstu nodaļā.

4. Kurā Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā ir Rasmas dziesma ‘’ Nodzisa vakara blāzma.’’? Ko tu zini par šo stāstu?

Rasmas dziesma ‘’ Nodzisa vakara blāzma.’’ ir Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā ‘’Vēja ziedi’’.

Vēja ziedi – ziedi, kas zied, nenesot augļus. Rasmas un Spodra mīlestība nevar būt laimīga, jo izrādās, ka viņi abi ir brālis un māsa. Bērniem ir jāmaksā par vecāku grēkiem.

Stāsts ir ļoti īpašs, latviešu literatūrā nekā līdzīga nav, vismaz tā laika autoriem. Tas ir Jāņa Jaunsudrabiņa 1. stāsts, sarakstīts ļoti īsā laika periodā, ar lielu aizrautību un degsmi. Stāsts ir kā ar vārdiem veidota muzikāla glezna. Darbā ietverto izjūtu, jūtu un emociju smalkums vairāk līdzinās dzejai nekā prozai. Stāstā nav izteikta sižeta, bet virzību veicina emociju dinamika. Stāsta žanrs robežojas ar noveli. Tas rakstīts 1. personā. Šis stāsts ir balstīts uz emocijām par nepiepildītu mīlestību, kuras centrā ir mīlas trijstūris – Rasma, Spodris, Jānis. Darbam ir 38 mazas nodaļas bez virsrakstiem, katra nodaļa ir kā mazs laika nogrieznis. Stāsts ir veidots impresionisma stilā. Vērojamas arī romantisma un reālisma virziena iezīmes. Kā mākslinieks gleznā, tā Jānis Jaunsudrabiņš literārā darbā atklājis cilvēka dvēseles izjūtu daudzkrāsu paleti. Jūtu nianses un pārdzīvojumu intensitāti atklāj uz dabas fona. Pavasarī, līdz ar dabas atmodu, mostas mīlestība, rudenī, līdz ar salnām, mīlestībai jāmirst. Šis darbs ir viena varoņa – jaunās meitenes Rasmas- stāsts, gandrīz vai viņas grēksūdzes, varētu pat teikt- intīma dienasgrāmata.

5. Kuri personvārdi izmantoti Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatu nosaukumos?

 Ansis Auns

 Invalīds un Ralla

 Aija

 Jēkabs Gudrais un viņa nelaime

 Uršulīte

6. Kā Tu vērtē Aijas tēlu Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijā?

Virspusēji Aija ir vulgāra, raupja un šķietami bezsirdīga. Es uzskatu, ka Aijas likteni ir veidojusi romānā attēlotā konkrētā laikmeta vide, kuru raksturo skaudrs lauku darbs, kas ne vienmēr sniedz materiālu nodrošinājumu. Kā arī domāju, ka Aijas dzīve izvērtās tik nožēlojama tādēļ, ka jau agrā jaunībā ( kad viņu romānā atklāj Jāņa atmiņas ) viņa savu laimi saistīja vienīgi ar izdevīgām precībām. Domāju ( pēc romāna ), ka Aijai nebija citu iespēju, kā izkļūt no kalpu kārtas. Protams, skaisti ir grāmatās satapties ar tēliem, kuru personības neietekmē dažādi apstākļi, taču diemžēl realitāte bieži mēdz būt citādāka. Aijas tēlā Jānis Jaunsudrabiņš ir reālistiski iezīmējis nelabvēlīgu apstākļu ietekmi uz cilvēka personību. Aijai vienai ir jāaudzina un jāuztur trīs bērni, jāapsaimnieko mirušā vīra paputējusī saimniecība. Šāda ikdiena no Aijas sirds ir izdzinusi mīlestību, maigumu, sirsnību un iejūtību gan pret Jāni, gan pret bērniem, gan pret sevi pašu. Domāju, ka viņa nekad tā īsti nav mīlējusi, jebkuras viņas rīcības pamatā ir bijis tikai klajš aprēķins. Viņa apzināti un mērķtiecīgi izmantoja vīriešus, skaidri zinot, ko grib no viņiem gūt. Domāju, Aiju nosodīt nevar. Protams, viņas rīcība nav morāli ētiska, taču, manuprāt, liecina par stipru sievietes raksturu. Nedomāju, ka pareizākais būtu šādā situācijā saglabāt šķīstību un labo slavu, bet galu galā vienalga aiziet bojā kā cietējai. Tas liecinātu drīzāk par gļēvulību, nespēju cīnīties, paļaujoties sabiedrībā valdošajiem uzskatiem. Aija spītē savam sievietes liktenim.

Iespējams, ka vienīgais vīrietis, ko Aija jebkad ir mīlējusi, bija Jā ānis. Izjūtot patiesu mīlestību , nākotnes drošības sajūtu un atbalstu, ko sniegtu mīļotais vīrietis, Aija būtu varējusi mainīties, bet, manuprāt, Jānis bija pārāk pasīvs un par vāju Aijas trauksmainajam, kvēlajam raksturam. Viņš nebija pietiekami vīrišķīgs, lai spētu cīnīties par Aijas mīlestību un pats par saviem iedomātajiem ideāliem. Kādēļ Jānis izvēlējās Aiju nevis sirdsšķīsto, pareizo Ieviņu? Paša izvēle.

Aija, būdama romāna negatīvais tēls, ir spilgta, kolorīta atšķirībā no Jāņa un Ieviņas, kuri ir pozitīvie tēli. Iespējams, ka arī autors juta simpātijas tieši pret Aiju, viņas dzīvotgribu, nevis pret pozitīvajiem, bet, manuprāt, visai gļēvajiem tēliem- Jāni un Ieviņu. Varbūt Aija Jaunsudrabiņa izpratnē nav viennozīmīgi ļaunais tēls. Sabiedrībai patīk redzēt vāju, neaizsargātu sievieti, bet Aija nav vāja, viņa nepadodas.

Iespējams, ka viņas īstā mīlestība tomēr ir Aizupju Juris, bet viņš taču Aiju nekad nebūtu precējis. Lepnas sievietes spītība, aizvainots pašlepnums Aijai liek mesties citu vīriešu apkampienos. Nosodāma gan noteikti ir Aijas attieksme pret saviem b

. . .

Join the Conversation