Frediriks Šopēns

1059 0

Fredirika Šopēna mazās formas

Šopēna daiļradē liela loma ir miniatūrām!

Mazurkas – apmēram 60 un sacerētas visa mūža laikā. Tajās apvienojas dažādu Polijas novadu dejas. Vīrišķīgais ‘mazurs’, valšveidīgais ‘kujavjaks’ un spriganais ‘obereks’. Mazurkām raksturīgs punktēts ritms un uzsvars uz vājās taktsdaļas, tāpat kā kaprīzi lēcieni melodijā ¾. Var iedalīt trīs grupās:

a)Jaunībā sacerētas balles mazurkas. Mazurka sibemol mažorā priecīgā raksturā.

b)Ainas no zemnieku dzīves – tautiskas mazurkas ar zemnieku svētku attēlojumu un dažādām skaņkārtām un instrumentu atdarināšanu. Fa mažora mazurkā ir obereks lidiskajā skaņkārtā.

c)Visdaudzskaitlīgākā grupa. Skumjas minora mazurkas, ku urās komponists ar sirdssāpēm atceras dzimteni. Mazurka la minorā. Arī pēdējais skaņdarbs, ko sacerēja Šopēns bija mazurka.

Valši – Šopēnam ir 14 valši, tā ir 19.gs. vispopulārākā deja, kuru sacer ikviens komponists. Šopēnam ir divejādi valši:

a)Spožie valši svētku noskaņā[mibemol, rebemol.]

b)Liriskie, minora valši, pazīstamākais ir do# minorā.

Etīdes – paralēli ar Listu, Šopēns izveido koncertetīžu žanru. Sacer etīdes lēnā tempā, katrai etīdei ir savs tehniskais uzdevums. Visbiežāk – legato – likt klavierēm dziedāt. Vispazīstamākā ir ‘revolūcionārā’ etīde do minorā. Tā radās kā protests pret Polijas apspiešanu. 24 etīdes ir sakārtotas divos opusos +3.

Noktirnes – Rakstītas visa mūža laikā tādēļ atspoguļo daiļrades maiņu. Noktirnes ir žanrs, kuru izveido īru pianists – Džons Fields. Šopēna agrīnās noktirnes ir dziedošas un sapņainas, piemēram, Mibemol mažorā Vēlāk Šopēns padziļina noktirnes žanru. 4. noktirnē parādās dramatisks vidusposms. 13. noktirne do minorā ir kā sēru gājiens, vienkāršā trijdaļu formā ar sintētisku reprīzi. Pavisam ir 20 noktirnes.

Prelūdijas – Šopēnam ir 24 prelūdijas un viņš ir pirmais, kas sacer prelūdiju kā patstāvīgu skaņdarbu. Šopēna prelūdijas sakārtotas pēc kontrasta principa. Mažora, gaišās prelūdijas, La mažorā Daudzas ir īsas, perioda formā, jo Šopēns ir pirmais, kas sacer skaņdarbus perioda formā. Rebemol mažorā – 16 taktis ‘Lietus lāšu’ Minora prelūdijas parasti ir skumjas un lēnas vai ātras un satrauktas, do minorā – sēru marša prelūdija, ļoti īsa, heroiskā raksturā.

Join the Conversation