Darbs:

Aborts – cik tas ir ētiski?


Rīga 2006

Saturs
Ievads...........................................................................................3
Kas ir aborts?...............................................................................4
Aborti Latvijā...............................................................................6
Aborts un ētika.............................................................................8
Konservatīvā pozīcija.............................................................9
Liberālā pozīcija.....................................................................11
Secinājumi..................................................................................12
Izmantotās literatūras saraksts...................................................13
Pielikums...................................................................................14


Ievads
Savā darbā es vēlējos sniegt nelielu ieskatu par tādu jautājumu kā aborti. Šo tēmu būtībā izvēlējos tāpēc, ka jau ilgāku laiku sabiedrībā tiek apspriests jautājums – atļaut vai aizliegt abortus. Turklāt aktuāls ir arī jautājums par aborta klasifikāciju, respektīvi, vai varam likt vienlīdzības zīmi starp jēdzienu „aborts” un jēdzienu „slepkavība”.
Jebkuras sievietes dzīvē grūtniecība ir satraucošs process, tomēr ir manāma arī tāda atšķirība – vai sieviete ir laimīga par šo notikumu vai tomēr tas nav bijis vēlams. Manuprāt, pēdējā gadījumā arī rodas domstarpības par abortiem.
Savā darbā es vēlējos izvirzīt sekojošu problēmjautājumu – vai aborts ir ētiska rīcība vai tomēr tas ir amorāli?
Šajā darbā es apskatīju tēmu, kas vispār ir aborts gan no ētiskā viedokļa gan arī no medicīniskā viedokļa. Vēlējos arī sniegt nelielu ieskatu par situāciju Latvijā attiecībā uz abortiem. Vai aborts ir ētiska rīcība, šo jautājumu vēlējos apskatīt no divām skatu pozīcijām. No nosodošās – konservatīvās pozīcijas puses, kā arī no attaisnojošu iemeslu meklējošās – liberālās pozīcijas puses.
„Nav skaidrs, vai embrijs patiesi ir cilvēciska būtne, toties ir skaidrs, ka tā ir potenciāla cilvēciska būtne. Katrs, kas nogalina cilvēka embriju, nogalina nākotnē ar prātu un pašapziņu apveltītu cilvēku. Tas nozīmē atņemt pasaulei to, kas ir vērtība sevī, un tas ir netaisnīgi. Aborts iznīcina racionālās un pašapzinīgās būtnes pasauli.”

Kas ir aborts?
Iesākumā vajadzētu noskaidrot, ko tad īsti nozīmē šis jēdziens “aborts”. Tā kā tas ir medicīnisks jēdziens, tad atrisinājumu arī varam meklēt tieši grāmatās par medicīnu.
“Aborts – grūtniecības pārtraukšana līdz 28. ned., kad auglis ārpus mātes organisma nav dzīvotspējīgs. Izšķir spontānu abortu, ja grūtniecība pārtraucas bez iejaukšanās no ārpuses, un mākslīgu abortu, ja grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem.” No šīs definīcijas varam jau izšķirt divu veidu abortus, tādejādi jau pašā iesākumā varam atrast pretrunu faktā par abortu aizliegumu. Proti, ja tiek aizliegti aborti, tad būtībā aizliegti tiek arī spontānie aborti un šajā vietā tad arī rodas pretruna, jo spontānais aborts netiek pārtraukts ar iejaukšanos no ārpuses. Tātad, ja tiek aizliegti aborti pilnībā, tad sievietes, kas veselības vai citu apstākļu dēļ ir spiestas pārciest spontāno abortu kļūst par noziedzniecēm. Turklāt šīm sievietēm jau tā ir pārdzīvojums par zaudēto bērniņu, jo visbiežāk spontānie aborti skar tieši tās sievietes, kas ir tikai priecīgas par faktu par grūtniecību. Tādejādi šeit varam pieskarties ētikas jautājumam no likumdevēju puses, ja tiek aizliegts veikt abortus. Jautājums rodas šāds – vai ir ētiski pareizi likt sievietei ne tikai pārdzīvot grūtniecības piespiedu pārtraukšanu, bet arī būt atbildīgai par to likuma priekšā? Manuprāt, tas ir ne tikai ētikas pārkāpums, bet pat kļūst arī amorāli.
Kā tad īsti notiek šī mākslīgā aborta pārtraukšana. “Metodes ar kurām mākslīgi pārtrauc grūtniecību. Līdz 12. grūtniecības nedēļai grūtniecību var pārtraukt ar ķirurģiskām metodēm:
• Augļa aizmetņa izvadīšana ar vakuumu (ar īpašu instrumentu vai šļirci) bez dzemdes kakla kanāla paplašināšanas – tā ir iespējama pirmajās 14 dienās pēc menstruāciju aizkavēšanās
• Dzemdes kakla mehāniska paplašināšana (dilatācija) ar īpašiem instrumentiem un vakuumaspirācija
• Dzemdes kakla paplašināšana un keiretāža (augļa atdalīšana un izņemšana, ar īpašiem asiem instrumentiem.”
Latvijas valsts teritorijā aborts ir legāls, tomēr bieži vien atkal un atkal sākas turpinās diskusijas par tā statusa mainīšanu. Kā lielākos aborta pretiniekus var minēt ticīgus cilvēkus, jo vairumā reliģiju aborti ir aizliegti. Tas ir tikai pašsaprotami kaut vai gadījumā, ja ņemam vērā Dieva 10 baušļus, tad vienā no tiem skan vārdi – Tev nebūs nokaut, tādejādi aborts sanāk slepkavība un darbošanās pret Dieva gribu. Tomēr ņemsim par piemēru izvarošanas faktu, kur tad Dievs bija brīdī, kad sieviete pārcieta šīs šausmas? Un kāpēc tad tagad viņai būtu jāvadās saskaņā ar Dieva gribu, ja kāds cits jau ir pārkāpis vairākus Dieva baušļus attiecībā pret viņu? Vai tiešām varam viņu piespiest paturēt šo bērniņu, kas visu dzīvi viņai atgādinās par šo briesmīgo notikumu. Manuprāt, šajā brīdi kristieši bērna tiesības liek augstāk par sievietes tiesībām, un tas vairs nav īsti pareizi nemaz nerunājot par ētisko vai morālo aspektu.
Šobrīd Latvijā ir plašas iespējas veikt abortu, to piedāvā gandrīz vai katra ginekologa prakse. Protams, ir ginekologi, kas nepraktizē un būtībā pat neiesaka abortus, tomēr mūsdienās beigu izvēle vienmēr paliek pacienta ziņā.

Aborti Latvijā
Latvijā aborti ir salīdzinoši izplatīta prakse. Lai arī pēdējos gados skaitļi rāda, ka ir tendence samazināties abortu skaitam, šī metode vēl joprojām ir ļoti aktuāla bērnu dzimstības regulācijā. Mēs nevaram viennozīmīgi teikt, ka dzimstības procents palielināsies līdz ar abortu samazināšanos. Pastāv taču arī daudz citu iespēju kā plānot ģimenes pieaugumu. Līdz ar medicīnas attīstību ir parādījušies arī tādi līdzekļi kā “avārijas kontracepcijas” “hormonālā kontracepcijas metode” u.c.. Vai mēs varam nosodīt tikai sievietes, kas veikušas mākslīgos abortus? Vai kāds no abortu pretiniekiem ir kaut dienu pavadījis pie aptiekas, kurā var iegādāties avārijas kontracepcijas līdzekļus? Manuprāt, šajā brīdī būtiski palielinātos abortu skaits. Jo avārijas kontracepcijas būtība jau ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, tādejādi varam to saukt par abortu. Un ja vēl pieskaitām tās reizes, kad grūtniecība iestājas meitenēm, kas nav sasniegušas 16 gadu vecumu. Mūsu valstī abortus personām, kas nav sasniegušas 16 gadu vecumu var veikt tikai ar personas oficiālā pārstāvja piekrišanu. Šajā brīdī varam tikai aptuveni iedomāties cik abortu tiek veikti neoficiāli, kā arī neprasmīgi, tikai tādēļ, ka ir bail teikt saviem vecākiem par grūtniecību.
Ja mēs apskatam abortu aizliegumu varam izdarīt šāda veida secinājumus, ja tiktu aizliegti aborti Latvijā:
Pozitīvais – palielinātos bērnu dzimstība; iespējams samazinātos neauglība, kas iestājusies aborta seku iespaidā;
Negatīvais – palielinātos nelegālo abortu skaits (diezgan būtiski); neauglība palielinātos tieši jauniešu vidū; palielinātos vardarbība pret bērniem, ka arī pasliktinātos bērnu stāvoklis; sievietēm tiktu liegta izvēles iespēja
Vai tiešām šī brīža situācija Latvijā ir tik dramatiska, ka vajadzētu aizliegt abortus. To mēs varam aplūkot datos, kas iegūti no Valsts Statistikas pārvaldes un pārveidoti diagrammā. Šajā diagrammā varam apskatīt abortu skaitu kopš 1994. gada tomēr jāņem vērā arī tas, ka šeit ir tikai dati par oficiāli veiktajiem abortiem. Blakus stabiņa ir uzrādīti dati par to cik no šiem abortiem ir bijuši mākslīgi. Tādejādi varam arī izdarīt arī secinājumus par to, ka būtu jāuzlabo pati sieviešu reproduktīvā veselība, kā arī veselības stāvoklis kopumā, lai samazinātos arī spontāno abortu skaits.
LR Centrālā statistikas pārvalde “Demogrāfija 2005”, Rīga 2005, (80.lpp..) [164lpp]
Lai saprastu kopainu un varētu izdarīt kādus secinājumus par vai pret abortiem vajadzētu aplūkot vēl vienu diagrammu, kurā būtu apskatīts stāvoklis Latvijā kopš 1998. gada, kurā būtu aplūkojams abortu mākslīgo abortu skaits attiecībā pret sieviešu vecumu.

LR Centrālā statistikas pārvalde “Demogrāfija 2005”, Rīga 2005, (80.lpp..) [165lpp]

Aborts un ētika
Šajā sadaļā es gribētu apskatīt jautājumus par ārsta ētiku attiecībā uz abortiem, kā arī par ētiku attiecībā uz abortiem vispār. Interesanti un saturīgi par šo tēmu ir izklāstīts Andra Rubeņa grāmatā “Ētika XX gadsimtā” izdevumā “Praktiskā ētika”. Šo izdevumu es arī gribētu likt kā šīs nodaļas pamatu.
Par ārsta ētiku mēs varam runāt jau gadsimtiem. Pirmsākumi meklējami jau līdz ar Hipokrātu un Hipokrāta zvērestu. Ārsta kompetencē ir rūpēties par pacienta veselību, tomēr ejot laikam ir uzsvērtas arī pacienta tiesības uz izvēli. “Mūsdienās visiem ir iespējas uz informed consent (piekrišanu, kas balstīta uz iepriekšēju izskaidrošanu), kas ārstam būtībā nav jāpanāk. Cik tālu var sniegties paskaidrojuma sniegšanā? Ja labo nosaka pacients, tad kāda ir ārsta atbildības pakāpe par tā nepareizu izvēli?” Vai ārsts ir atbildīgs par pacienta izvēli?
Šo jautājumu savienojot ar tēmu par abortiem seko secinājums – nē. Ne morāli, ne profesionāli ārstam nav jājūtas vainīgam, ja pacients izvēlas abortu, ja iepriekš ārsts ir sniedzis informatīvu informāciju par aborta iespējamām sekām. Protams, atbildība iestājas, tad ja aborts tiek veikts neprofesionāli. Tomēr arī šajā brīdī, manuprāt, daļa vainas jāuzņemas pacientam, jo vienmēr ir izvēles iespēja gan starp speciālistiem, gan par to vai teikt abortam jā. No ētikas viedokļa arī ārstam ir izvēle veikt abortus vai nē. Ja vien tas nav pretrunā ar ārsta morāles normām, reliģiskās pārliecības vai kādiem citiem faktoriem, ārsts šos abortus veiks, jo tas ietilpst viņa pienākumos. Diskutēt par ārsta ētiku šajā jautājumā, manuprāt, būtu nevietā, jo kā jau iepriekš minēju tad cilvēkam vienmēr pastāv izvēles iespēja.
Cik tad īsti ētiska ir pati