• Eseja par dzīvi

    661 0
  • Subjektīvs viedoklis par brīvības izpratni no dažādiem skatu punktiem. Plašs izklāsts par brīvību kā jēdzienu.

    507 0
  • Aids no anatomijas viedokļa

    379 0
  • Šis darbs ir par cilvēka iespaidu kāds ir radies pirmo reizi satiekot jaunu vēl līdz šim nepazīstamu cilvēku!

    419 0
  • „Vai zinātnes un tehnikas progress vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu?”Ir ļoti daudz viedokļi šajā jautājumā, …

    481 0
  • Sieviešu tēlu analīze domrakstā!

    1722 0
  • Lasot dzejoļu krājuma „Zibens pareizrakstība” dzejoļus, tajos sajutu tiekšanos pēc brīvības, savas būtības meklēšanu, uzdrīkstēšanos būt citādam, bezcerību....Krājuma „Zibens pareizrakstība” galvenie motīvi, manuprāt, ir mīlestība (gan pret dabu, gan cilvēku), bezcerība, sevis meklējumi, daba, brīvība, valdošā vara un esošā laika īpatnības, un dzīves gājums. Liriskais es šajā krājumā ir tiešs, skaudrs, domām un izjūtām bagāts, tajā pašā laikā romantisks. Tas nelaipo un nemeklē aplinkus ceļus, bet atklāti un bezbailīgi aizstāv labo, cēlo un skaisto, nosodot ļaunumu un gļēvulību. Vācieša dzeja ir uzticīga cilvēces labākajām domām. .

    903 0
  • Dzejoļu galvenās tēmas, mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi.

    1011 0
  • Senajā Romā un Senajā Grieķijā atvadas no aizsaulē aizgājušiem cilvēkiem bija ļoti līdzīgas.Gan Romā,gan Grieķijā mirušos vai nu guldīja zemē,vai sadedzināja ugunskurā.Tāpat mirušajam līdzi uz aizsauli deva priekšmetus,rotaslietas,ieročus. Senajā Romā atvadas ilga 3-7 dienas.Bēres varēja būt klusas,vienkāršas,kā arī greznas, dārgas, bagātas. Par nāvi un bēru dienu paziņoja publiski.Cilvēkus,kuriem nebija naudas,nabagos bērēja bez jebkādas ceremonijas pirmajā naktī pēc nāves iestāšanās.Līdz III gs.p.m.ē. līķis bija jāiznes no mājām vēl pirms saules lēkta.Ja ģimenei nebija līdzekļu,lai nopirktu kapa vietu,līķi vienkārši iemeta kopējā bedrē un sadedzināja ugunskurā kopā ar citiem.

    653 0